Lielākais kāpums “Jaunajai Vienotībai”, kritums – Nacionālajai apvienībai
Atbildot uz jautājumu – ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par ko jūs balsotu, – 9,5% teikuši, ka par partiju “Latvija pirmajā vietā”, tādējādi partija reitingos pakāpusies uz pirmo pozīciju.
Pieaudzis atbalstītāju skaits partijai “Jaunā Vienotība” – to atbalstītu 9,3% vēlētāju. Jūlijā par partiju solīja balsot 7% aptaujāto, tādējādi partija piedzīvojusi lielāko kāpumu reitingos.
Trešie ir “Progresīvie”, kas saglabājuši savu pozīciju reitingā, tomēr atbalsts partijai samazinājies. Par “Progresīvajiem” oktobrī balsotu 6,8%, bet jūlijā atbalstu partijai izteica 8% aptaujāto. Ceturtajā vietā atrodas “Apvienotais saraksts”, ko atbalsta 6,5%.
Reitinga piektajā vietā atrodas Nacionālā apvienība, ko atbalsta 6,4% aptaujāto. Jūlijā Nacionālā apvienība atradās partiju reitinga pirmajā vietā ar 9,7% atbalstu.
Kritumu piedzīvojusi arī Zaļo un Zemnieku savienība, ko oktobrī atbalsta 5,8% aptaujāto. Par partiju “Suverēnā vara” balsotu 4,4%, bet par partiju “Stabilitātei!” – 3,6%.
Savukārt “Saskaņa” iegūtu 2% atbalstu. Pārējām partijām atbalsts ir zem 2%.
Foto: Foto: LTV/SKDS
Sociologs: Reitingus ietekmējis Stambulas konvencijas jautājums
Sociologa Arņa Kaktiņa vērtējumā jūlija reitingus lielā mērā ietekmējis Stambulas konvencijas jautājums.
“Tas bija liels, skaļš. Nav ne mazāko šaubu, ka viņš ir atstājis iespaidu uz šiem reitingiem. Ja mūsu aptauja būtu beigusies vienu nedēļu ātrāk, es nešaubos, ka visi tie reitingi būtu krietni savādāki,” pauda Kaktiņš.
Ja notiktu vēlēšanas, Saeimā iekļūtu astoņas partijas
Ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas un vēlētāji rīkotos tā, kā solījuši aptaujā, tad 5% barjeru pārvarētu un Saeimā iekļūtu astoņas partijas – “Jaunā Vienotība”, “Latvija pirmajā vietā”, “Progresīvie”, Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts, Zaļo un Zemnieku savienība, “Suverēnā vara” un “Stabilitātei!”.
Foto: Foto: LTV/SKDS
Vairākas partijas šajos pārrēķinātajos reitingos mainījušas pozīcijas. Latvijas Televīzija vēstīja, ka tas tādēļ, ka, rēķinot šo “iespējamo rezultātu, ja balso tā, kā teikuši aptaujā”, vērā ņem ne tikai to, par kuru partiju balsos, bet arī to, cik cilvēks, kuram prasīts viedoklis, ir apņēmīgs un izlēmis tiešām aiziet uz vēlēšanām un nobalsot.
Pieaudzis iedzīvotāju skaits, kas saka – vēlēšanās nepiedalīsies
Tāpat kā jūlijā veiktajā aptaujā, arī oktobrī 22,2% aptaujāto norādījuši, ka nezina, par ko balsot. Tomēr nedaudz, ja salīdzina ar vasaru, kad tika veikta iepriekšējā reitingu aptauja, pieaudzis to cilvēku skaits, kuri norādīja, ka vēlēšanās nepiedalīsies – no 13,2% līdz 16,2%.
Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle norādīja, ka “palielinās vēlētāju skaits, kas domā, ka viņi varbūt nenāks uz vēlēšanām vai visdrīzāk nenāks. Tātad pēdējā laika aktivitātes ap Stambulas konvenciju, iespējams, ir raisījušas vēl lielāku vilšanos un neizpratni, kāpēc ir jēga iesaistīties politiskajos procesos un tos ietekmēt”.
Savukārt politologs Juris Rozenvalds sacīja, ka “pieaudzis cilvēku skaits, kuri saka – uz vēlēšanām neiešu. Iespējams, tas arī ir šo Saeimas politisko debašu ietekmē uz vēlētāju prātiem”.
