Senioru mājas būvniecība Višķos: kur nespēj pašvaldība, iesaistās privātais uzņēmējs

Višķos top pansionāts, kura būvniecības izmaksas ir nepilni 5 miljoni eiro. Pansionāts paredzēts 48 senioriem, tātad vidēji vienas dzīvesvietas radīšanai iegulda 100 tūkstoši eiro.  

Veselības aprūpes sistēmas “Rūre” vadītājs Kristiāns Dāvis stāstīja: “Vienmēr var visu taupīgāk uztaisīt, bet mēs šobrīd runājam par kvalitāti. Mēs runājam par nākotni, kā gribam Latvijā nodrošināt saviem senioriem ilgstošu sociālo aprūpi. Un, protams, ja mēs to gribam nodrošināt Eiropas līmenī, tas būs dārgi.”  

Šis ir viens no četriem pansionātiem Latvijā, ko šobrīd būvē konkrētais privātais uzņēmums. Tie visi ir Eiropas Savienības līdzfinansēti projekti. Višķos uzņēmums pats iegulda nepilnu miljonu eiro. Finansējumam pansionātu būvniecībai varēja pieteikties arī pašvaldības.  

Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Proms (Daugavpils novada partija) sacīja: “Protams, par savu finansējumu mēs neko nevaram atļauties būvēt. Tas būtu atkarīgs tikai no Eiropas finansējuma piesaistes.”  

Senioru mājas būvniecība Višķos Foto: Dinija Jemeļjanova / Latvijas Televīzija

Pašvaldība ir piešķīrusi zemi, kur būvēt pansionātu, taču ar to vien tās iesaiste nebeigsies. Lai gan dzīvošanas izmaksas sedz no seniora pensijas, ar to var nepietikt. Ja nevar palīdzēt bērni, jāpalīdz pašvaldībai. 

Tā dēvētās “sudraba ekonomikas” pētnieks, Daugavpils Universitātes docētājs Jānis Kudiņš akcentēja vēl vienu aspektu: par pakalpojumu jeb dzīvošanu pansionātā pensionāram jāatvēl 85% savas pensijas, taču daudziem, it sevišķi Latgalē, tās ir mazas.  

“Daudzi varbūt iedomājas nemaksāt nodokļus, pasakot, es jau tāpat to pensiju nesagaidīšu. Bet, ja skatāmies pēc statistikas datiem – cilvēki nodzīvo šos pensijas gadus,” pauda Kudiņš. 

Augšdaugavas novadā darbojošās senioru biedrības “Čaklās skudriņas” vadītāja Vija Leguša stāstīja: vēl nesen meklējuši vietu vientuļam senioram – bija jāgaida vairāki mēneši.  

“Ir it sevišķi vīrieši, kuri pat jaunāki par 70 gadiem. Varbūt nav bijis ģimenes, nav bijis bērnu, nav, kas parūpējas. Varbūt arī bērni ir kaut ārzemēs. Problēma ir,” sacīja Leguša. 

Leguša novērojusi, ka ieguldīts tiek gan stadionos, gan skolās, taču valstij un pašvaldībām jāsāk apzināties: vairāk jāiegulda arī senioriem nepieciešamajā infrastruktūrā.