ĪSUMĀ:
Apsver jau vairākus gadus
Savā vīzijā par Latvijai veselības aprūpei nepieciešamo veselības ministrs Hosams Abu Meri ( “Jaunā Vienotība”) jau pirms diviem gadiem esot iekļāvis arī medikopteru – vismaz vienu. Šis vārds no viņa mutes izskanēja arī šoruden Valsts kontroles rīkotajā pasākumā par slimnīcu tīklu.
“Nevarētu [pieļaut, ka] konkrēts rajons Latvijā kļūtu par medicīnas tuksnesi. Tātad man vajag medikopteru. Tad jānopērk medikopters,” teica ministrs.
Viņš vairāk modelēja situāciju, taču kā ar reālu plānu pirkt medikopteri? No Abu Meri sarunas ar Latvijas Radio izrietēja, ka ierobežotā finansējuma apstākļos tā nav tuvākās nākotnes iecere. Veselības nozare turpinās lūgt Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) palīdzību, tomēr vīzija nav atmesta.
“Tā kā ir tāds plāns, noteikti mēs turpināsim par to runāt un izmantosim esošos, kas mums ir šobrīd, bet nākotnē un mūsu stratēģijās, un arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestan stratēģiski ir nepieciešams vismaz viens. Vismaz viens. Īpaši rajonos, kuri ir tiešām tālu no pilsētas,” teica ministrs.
Vajadzības gadījumā izmanto NBS helikopterus
Atskatoties nesenā vēsturē, Latvijā meklēšanas un glābšanas darbos, ugunsgrēku dzēšanā, medicīniskajā evakuācijā un transportēšanā, kā arī atbalstam mācību operācijās izmantoja padomju laikā ražotos Mi-17 gaisakuģus. Tos uzskata par novecojušiem. Ar ASV finansiālu atbalstu 2022. gadā no ASV piegādāja divus “Black Hawk” helikopterus un gadu vēlāk – vēl vienu. Nākamgad plānota ceturtā “Black Hawk” helikoptera iegāde. Būs vairāk resursu, pacientiem varēs vairāk palīdzēt, izriet no Aizsardzības ministrijas pārstāves Gunas Gavrilko teiktā.
“Pašlaik tā situācija ir tāda, ka pieprasījums ir lielāks, nekā gaisa spēki spēj sniegt atbalstu. Ņemot vērā to, ka mums šobrīd notiek helikopteru nomaiņa, tad mums gan personāls, kas veic apkopes, gan piloti, gan viss personāls, kas ir iesaistīts, lai šie helikopteri lidotu un pildītu tiem uzdotos uzdevumus, – šobrīd viss vēl notiek procesā un apmācībā, un, tā kā mums vēl arī nav tā ceturtā helikoptera, tad šobrīd tie resursi ir ierobežoti,” skaidroja Gavrilko.
NBS helikopteriem gan ir citi primārie uzdevumi – militārās funkcijas, tomēr, saņemot pieprasījumu, kā norādīja Gavrilko, vērtē, vai iespējams sniegt atbalstu un ņem vērā arī uzdevumu glābt dzīvības. Sadarbība izvērtusies pozitīva, NBS gaisa spēku un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) personāls kopīgi trenējas darbam ar helikopteru.
Pērn NBS ar savu helikopteru mediķiem palīdzēja trīs reizes, šogad vienreiz.
NMPD pauda, ka Valsts robežsardzes vai NBS helikopteru kopumā piesaista līdz piecām reizēm gadā. To dara, piemēram, ja pacienta transportēšana pa zemi var ievērojami pasliktināt viņa stāvokli, paskaidroja NMPD pārstāve Ilze Bukša.
“Kad ārkārtīgi būtiski maksimāli īsākā laikā šo transportēšanu veikt, lai nogādātu pacientu Rīgā, kur ir augstās tehnoloģijas universitāšu klīniskajās slimnīcās pielietojamas. Un otrs gadījums, kad helikopteru izmantojam – ja pēc iespējas ātrāk pie pacienta jānogādā speciālisti, kad pacienta transportēšana nav iespējama uz Rīgu,” teica NMPD pārstāve.
Tas neesot bieži, bet šādi atsevišķi gadījumi arī bijuši, kad speciālistu komanda steidzami nogādāta reģionālajā slimnīcā.
“Piemēram, ar ļoti smagu politraumu pacientam, kad ir vairāki orgānu sistēmu bojājumi, un vienlaicīgi vajadzīgs gan traumatologs, gan angioķirurgs kā komanda, un arī šajos gadījumos izšķirošs ir laika faktors. Tāpat tās situācijas, kad biežāk piesaistījuši esam helikopteru, ir maģistrālo asinsvadu bojājumi, asinsvadu atslāņošanās, smagi, plaši, termiski ķermeņa apdegumi un citas dzīvībai bīstamas, kritiskas situācijas un ļoti sarežģīti gadījumi,” skaidroja Bukša.
Stradiņa slimnīca, kurā ir Latvijā vienīgais transplantācijas centrs, helikopteru lūdz piesaistīt pāris vai dažas reizes gadā.
“Dažādiem orgāniem ir pieļaujams atšķirīgs laiks, cik ilgi šis orgāns var būt dzīvotspējīgs, izmantojams pēc tam ārpus ķermeņa. Nierēm tas ir daudz ilgāks laiks, ilgāks laiks ir arī aknai. Šeit mēs varam iztikt ar virszemes transportu. Ar [pārstādāmu] sirdi, jā, patiešām tur ļoti, ļoti ir nepieciešams tad izmantot šos helikoptera pakalpojums, jo, nu, teiksim, nevar aizbraukt 45 vai 50 minūtēs līdz Daugavpilij un atpakaļ,” skaidroja Nacionālās transplantācijas koordinācijas dienesta pārstāve Egija Lapiņa.
Bijuši gadījumi, kad saņemts atteikums lidojumam neatbilstošu vides un laika apstākļu dēļ. Galvenie faktori ir redzamība, mākoņu apakšējā mala un vēja stiprums, stāstīja aviācijas eskadriļas gaisa spēku kapteinis Kristaps Kančs.
“Tas, ar ko mēs Latvijā visbiežāk sastopamies, it īpaši rudens ziemas periodā, ir samazināta redzamība. Migla, dūmaka, nokrišņu zonas, sniegputeņi un tā joprojām. Zema mākoņa apakšējā mala, kad vienkārši mākoņi ir tuvu zemei, un tad mums nav īsti, pa kurieni lidot, nepaliek telpas starp, kā saka, zemi, koka galotnēm un mākoņiem, un lai mēs nolaistos slimnīcā, pie slimnīcām nesagatavotos laukumos, mums jālido vizuāls lidojums, jo instrumentāli gaisa kuģis var nostāties tikai aprīkotos lidlaukos principā.”
Kančs arī piebilda – lai helikopters nosēstos, nepieciešams no šķēršļiem brīvs laukums, apmēram 50 reiz 50 metrus liels. Vēlams stingrs segums, lai neiesēžas dubļos, un lai apkārtnē nebūtu šķēršļu, piemēram, torņi, elektrības vadi, laternas un tamlīdzīgi.
Veselības ministrija sākusi izvērtēt iespēju nākotnē iegādāties un uzturēt vai īrēt medikopteru NMPD vajadzībām.
Baltijā dažādi plāni par medikoptera vajadzību
Lietuvas Veselības ministrija atklāja, ka kaimiņvalstī situācija ir līdzīga kā Latvijā – atsevišķos gadījumos Lietuvas Gaisa spēku helikopterus var izmantot medicīniskiem mērķiem, piemēram, orgānu transportēšanai vai glābšanas operācijām. Taču, kā lakoniski atbildēja ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāvis Julijans Gališanskis: “Lietuvā mums nav medicīnisko helikopteru, un mēs neplānojam tos iegādāties.”
Igaunijas stāsts ir sarežģītāks. Tur šā gada janvārī diskusiju par speciālu medicīnas helikopteru ierosināja nelaime – nomira ar gripu slims bērns, kurš atradās Sāremā salā. Slikto laika apstākļu dēļ ar gripu sasirgušo bērnu ar pieejamo gaisa transportu nevarēja nogādāt slimnīcā. Viņu nācās vest ar neatliekamās palīdzības mašīnām, vēstīja “Eesti Express”.
Igaunijā glābšanas un ārkārtas lidojumus, arī medicīniskos, nodrošina policijas un robežapsardzes dienests, nevis armija. Tai ir trīs helikopteri. Latvijas Radio Igaunijas Sociālo lietu ministrijā uzzināja, ka diskusijas par medikopteriem joprojām turpinās, taču, iestādes ieskatā, tas būtu ļoti dārgi un pakalpojumu kvalitāte neuzlabotos proporcionāli izmaksām, skaidroja Igaunijas Veselības ministrijas Veselības aprūpes pakalpojumu departamenta vadītājs.
“Pašlaik mēs redzam, ka pietiek ar šiem daudzfunkcionālajiem helikopteriem, jo kopumā Igaunijā mums gadā ir apmēram 100 medicīniskās misijas, kas nozīmē apmēram 250 helikoptera darba stundas. Tātad, ja mēs iegādātos īpašu medicīnisko helikopteru, tas lielāko daļu laika pavadītu angārā lidlaukā.
Tik mazai valstij ar tik nelielu misiju skaitu gan medicīnas, gan policijas un glābšanas jomā mēs redzam, ka tie paši daudzfunkcionāli helikopteri var dot ieguldījumu visās jomās. Medicīnas helikopters varētu pacelties gaisā dažas minūtes ātrāk nekā daudzfunkcionālie un diezgan lielie helikopteri. Tomēr, ja runājam par pacienta nogādāšanu slimnīcā, kas aizņem vairāk nekā stundu vai divas, tad ietaupītas trīs, četras vai piecas minūtes īsti nelīdzētu,” pauda Igaunijas ministrijas pārstāvis.
Tātad Igaunija nosliekusies par labu daudzfunkcionālai helikoptera izmantošanai. Igaunijas ministrijas pārstāvja nosauktais lidojumu skaits gadā ir 100, kamēr Latvijā – daži lidojumi, līdz pieciem gadā. Taču te no svara katras valsts ģeogrāfiskā situācija – Igaunijā ir salas un igauņi galvenokārt helikopterus izmanto, lai ārsti nokļūtu uz salām, piemēram, Sāremā vai Hījumā un lai nogādātu pacientus galvaspilsētā, augstāka līmeņa slimnīcās. Uz sauszemes helikopterus tikpat kā neizmantojot, teica ministrijas pārstāvis Ņikita Panuškins. Medijos izskanējis un arī ministrija apliecina, ka 95% igauņu dzīvo apgabalos, kur ātrā palīdzība ir sasniedzama 15 minūšu laikā. Palīdzības sniegšanu var nodrošināt gandrīz tikpat ātri kā ar helikopteru. Tāpēc ministrija drīzāk gatava uzlabot darbu sauszemes neatliekamajā medicīniskā palīdzībā.
Igaunijas Sociālo lietu ministrija pirms diviem gadiem arī runājusi par iespējamām medicīniskā helikoptera izmaksām gadā – tolaik bija privātā sektora partneris, kas vēlējās ievest helikopteru Igaunijā, un atklājās, ka par aptuveni 1,8 miljoniem eiro. Ministrijā lēsa, ka tagad izmaksas būtu virs diviem miljoniem.
Latvijas veselības ministrs Abu Meri arī intervijā minēja gada izmaksas uz diviem, varbūt pat tuvāk trim miljoniem eiro, taču šādas summas ir ļoti aptuvenas. Latvijā vairākkārt bijušas dažādās iestādēs diskusijas par to, ka vajadzētu vai arī – vai vajadzētu medikopterus. Par to runāts gan Saeimas sociālo lietu komisijā pirms četriem gadiem, gan arī nesenāk, arī tagad ministrija sākusi izvērtēt iespēju nākotnē iegādāties un uzturēt vai īrēt medikopteru.
