Piektdien Sāpju Dievmātes baznīcā, kur pēdējos gados kalpo Jānis Pujats notika dievkalpojums, kurā piedalījās Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, daudzi citi katoļu priesteri, kā arī citu garīgo konfesiju pārstāvji un politiķi.
Stankevičs norādīja – jāpateicas Pujatam, ka “viņš ievadīja baznīcu no padomju ēras neatkarībā, viņam jāpasaka paldies par skaidro stāju ticības un morāles jautājumos, kas citiem nav paticis, bet tas ļāvis mums noturēties juku laikos. Tie bija juku laiki, bet viņš bija kā bāka, kas rāda virzienu”.
Sprediķī Jānis Pujats īsumā atgādināja savu dzīves stāstu. Viņš ir dzimis Latgalē, Nautrēnu pagastā un mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Pēc tam kalpoja Latgales draudzēs. Pāvests Jānis Pāvils II par atjaunotās Rīgas Baznīcas Provinces arhibīskapu metropolītu Pujatu iecēla 1991. gada 8. maijā, un šo amatu viņš ieņēma līdz 2010. gadam, kad viņam apritēja 80 gadu.
Pēc oficiālā dievkalpojuma cilvēki stāvēja garā rindā, lai apsveiktu Pujatu 95. dzimšanas dienā. Sveicēju vidū bija draudzes locekļi, pārstāvji no citām garīgajām konfesijām, politiķi, kā arī draugi un paziņas. Jānis Pujats pats vadīja aptuveni stundu garo dievkalpojumu, bet vēl pirms tam pieņēma grēksūdzes. Sanākušie viņam vēlēja veselību un Dieva svētību.
Cilvēku pilnā baznīcā kardināls Jānis Pujats nosvin 95. gadadienu Foto: Dace Stirāne / Latvijas TelevīzijaCilvēku pilnā baznīcā kardināls Jānis Pujats nosvin 95. gadadienu Foto: Dace Stirāne / Latvijas TelevīzijaCilvēku pilnā baznīcā kardināls Jānis Pujats nosvin 95. gadadienu Foto: Dace Stirāne / Latvijas TelevīzijaCilvēku pilnā baznīcā kardināls Jānis Pujats nosvin 95. gadadienu Foto: Dace Stirāne / Latvijas TelevīzijaCilvēku pilnā baznīcā kardināls Jānis Pujats nosvin 95. gadadienu Foto: Dace Stirāne / Latvijas TelevīzijaCilvēku pilnā baznīcā kardināls Jānis Pujats nosvin 95. gadadienu Foto: Dace Stirāne / Latvijas TelevīzijaCilvēku pilnā baznīcā kardināls Jānis Pujats nosvin 95. gadadienu Foto: Dace Stirāne / Latvijas Televīzija
Kardināla radiniece Irēna sacīja, ka “kādreiz par viņu teica, ka deg taisns kā svece. Un, lai nu kam, bet viņam nevar pārmest ideju mainību. Viņš ir tāds, kā viņš ir, bez maskām un liekulības; ko viņš pateiks, patīkams vai nepatīkams, bet viņš ir tāds, kāds ir! Un viņš ir ilgdzīvotājs, ļoti bagātīgi gadi, viņš var patikt vai nepatikt, bet tāds viņš ir”.
Savukārt Pujata radiniece Lillija norādīja, ka ir daudz, ko teikt par kardinālu, bet svarīgākais – ka viņš bijis nesavtīgs. “Kad citi Latvijā domā par sava personīgā labuma gūšanu, viņš ziedo visu savu personīgo dzīvi, mūžu; mantas viņam nebija, viņš domāja par Latviju, par citiem cilvēkiem, tā lielā nesavtība, kas viņā ir,” pauda Lillija.
Juris Vectirāns sacīja, ka ar Pujatu iepazinies deviņdesmitajos gados, kad sākās neatkarības atjaunošanas protesti. “Mēs te pulcējāmies, lai ne visi [par to] zinātu. Pirmajam policijas bataljonam, ko es tolaik komandēju, Jēkaba katedrālē bija zvēresta pieņemšana. Tas bija ļoti zīmīgi, mēs bijām pirmie, kas zvērēja uzticību baznīcā tolaik, (..) mēs gribējām Dieva priekšā to darīt un to arī izdarījām,” sacīja Vectirāns.
