ĪSUMĀ:
Notikumus ārvalstīs komentē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Kārlis Bukovskis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis un Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš.
Meteoroloģiskie baloni un slēgtās robežas
29. oktobrī Lietuvas gaisa telpā notika kārtējais incidents, kad no Baltkrievijas ielidojuši gaisa baloni, kādi tiek izmantoti meteoroloģiskajām zondēm, likuši vairākkārt apturēt Viļņas lidostas darbību. Pēdējā laikā parādās ziņojumi, ka šādi gaisa baloni, kā arī lidroboti tiekot izmantoti, lai Polijā un Lietuvā nogādātu kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas.
Reaģējot uz notikušo, Lietuvas valdība tajā pašā dienā slēdza robežšķērsošanas punktus ar Baltkrieviju. Kā zināms, jau kopš septembra vidus ir ierobežotas arī robežšķērsošanas iespējas starp Poliju un Baltkrieviju. Pēc tam kad apmēram 20 Krievijas lidroboti 9. septembrī ielidoja Polijas gaisa telpā, Varšava 12. septembrī pilnībā slēdza savu robežu ar Baltkrieviju.
Pēc pāris nedēļām kustība gan daļēji tika atjaunota, tomēr vairāki nozīmīgi robežpunkti joprojām ir slēgti, apgrūtinot satiksmi. Divu robežpunktu atvēršana tika plānota oktobra beigās, taču pagaidām ir atlikta acīmredzot saistībā ar minētajiem notikumiem Lietuvā. Minskas režīms uz Lietuvas valdības rīcību reaģējis asi.
Robežas slēgšanas rezultātā Baltkrievijā izrādījās iestrēgušas apmēram tūkstoš simts Lietuvā reģistrētas kravas mašīnas. Baltkrievija atteikusies tās izlaist no savas teritorijas pa kādu īpašu koridoru un novirzījusi uz maksas stāvlaukumiem.
Baltkrievijas diktators Lukašenko, kurš Lietuvas rīcību dēvē par hibrīdkara operāciju, pieprasījis tūlītēju robežas atkalatvēršanu un piedraudējis, ka citādi lietuviešu transportlīdzekļi varot tikt konfiscēti. 31. oktobrī viņš arī parakstījis dekrētu, ar kuru Polijas un Lietuvas kravas mašīnām aizliegta pārvietošanās Baltkrievijas teritorijā.
Tāpat Lukašenko paziņojis, ka runāšot par Lietuvas robežas jautājumu ar Amerikas Savienoto Valstu administrācijas pārstāvjiem. Kā zināms, pāris mēnešus Minskas un Vašingtonas attiecībās iestājies atkusnis. Augustā notika Lukašenko telefonsaruna ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, savukārt septembrī no Baltkrievijas cietumiem tika atbrīvoti 52 politieslodzītie apmaiņā pret sankciju mīkstināšanu Baltkrievijas nacionālajai aviokompānijai “Belavia”.
Svētdien prezidents Tramps paziņoja, ka ieceļ Džonu Kolu, kontaktpersonu sarunās ar Lukašenko, par savu īpašo sūtni Baltkrievijā. Pirmdien tika ziņots, ka Polijas premjerministrs Donalds Tusks un Lietuvas premjerministre Inga Ruģiniene vienojušies, ka normālu robežšķērsošanas režīmu ar austrumu kaimiņu varētu atjaunot ap novembra vidu.
Kārtējās Lukašenko “šūpoles”
“Būsim reāli – esam nonākuši kārtējā Lukašenko šūpošanās posmā, kas viņam ir diezgan raksturīgs tad, kad dzīvē ir gaužām grūti,” uzskata Lībietis. “Tad viņš pēkšņi sāk draudzēties ar visiem, kas viņam apkārt bijuši lielie naidnieki.”
Lai arī Lībietis atzina, ka Baltkrievijas līdera izrādītais labas gribas žests – politieslodzīto atbrīvošana – ir jānovērtē, tomēr atbrīvojušās vietas kamerās drīz ieņēma citi.
“Tik, cik izlaida, tik uzreiz “ielika” atpakaļ iekšā cilvēkus, tikai citus. Nekas nav mainījies, politieslodzīto skaits nav samazinājies ne par vienu,” atzīmēja Lībietis.
Neapdomīgā lielīšanās ar varu
Lai arī Baltkrievija esot atzīmējusi, ka ir gatava sarunām ar Lietuvu, Viļņa tādu varbūtību ir noraidījusi, kamēr vien turpināsies šo kontrabandas balonu laišana pār abu valstu robežu.
Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris arī uzsvēra, ka tieši Baltkrievija saasina situāciju, “sagrābjot ķīlniekus” un turpinot traucēt Lietuvas gaisa satiksmi.
“Man liekas, no Lukašenko puses bija diezgan neapdomīgi pirms dažām nedēļām skaidri pateikt, ka – jā, viņi [kontrabandisti] man zvana un saskaņo, vai mēs drīkstam laist balonus vai nedrīkstam. Un tad viņš [Lukašenko] saka – ja jūs mani čakarējat, tad es atļauju balonus laist. Var atrast šos video, kur viņš tiešām skaidrā tekstā pasaka, ka faktiski šī darbība ar viņu tiek gandrīz vai koordinēta,” turpina Lībietis.
Lukašenko – tikai bandinieks šaha spēlē
Ja šobrīd notiekošo Baltkrievijas un tās Eiropas Savienības kaimiņvalstu starpā varētu salīdzināt ar šaha spēli, tad Lukašenko, visticamāk, būtu tikai bandinieks, pārliecināts Bukovskis. Līdz šim Baltkrievijas līderis pastāvīgi šķitis gluži kā “piesiets pie staba”, kur viņam ļauts pastaigāties un darboties tikai konkrētā rādiusā, uzskata pētnieks.
“Un šī ķēde tiek konstanti saīsināta, un manevra iespējas ir samazinājušās. Šobrīd viņš faktiski ir nonācis tādā situācijā, ka tad, kad saimnieks viņam ļauj ko padarīt, tad saimnieks arī atgādina, no kā viņš ir atkarīgs. Lielā mērā diemžēl Baltkrievija ir kļuvusi par Putina instrumentu hibrīdkarā,” turpina Bukovskis.
Viņaprāt, kontrabandas baloni, kas pēdējā laikā tik bieži ielido Lietuvas gaisa telpā, savā veidā ļauj atkal pievērst pasaules uzmanību Baltkrievijai, radīt ilūziju, ka tā vismaz kaut ko joprojām var lemt un darīt pati.
Taču vēl svarīgi arī saprast to, kāda šobrīd ir Baltkrievijas ārpolitika, atzīmē pētnieks. Un tā vairāk atgādinot “dots pret dotu” situāciju – ja Lietuva kā vēršas pret Baltkrieviju, tad Baltkrievija meklē veidus, kā šos zaudējumus pavērst vismaz pretējā virzienā.
Modrai jābūt arī Latvijai
“Vēl viena lieta, kas noteikti jāņem vērā, – arī mums ir jāskatās uz to kā uz drošības apdraudējumu. Kad [notiekošajam] piesaista arī Lietuvas drošības spēku resursus un uzmanību, tad, iespējams, uzmanību novērš no kāda cita virziena,” atzīmē Lībietis.
Pagaidām pār abu valstu robežām lido meteoroloģiskās zondes, taču to vietā varētu būt arī kas cits.
“Kontrabandas cigaretes pārsūtīt ir lētāk, nekā aizšaut “Šahed” dronu un skatīties, kā uz to reaģēs,” piebilst Lībietis. Turklāt šobrīd no Baltkrievijas darbībām cieš Lietuva, taču arī Latvijai jābūt gatavai stāties pretī kam līdzīgam.
“Mums jābūt gataviem, ka kaut kas tāds atkārtosies arī pie mums. Tad nu pārbaudām, vienkārši skatāmies, kā mēs reaģējam,” viņš pauž.
Arī Bukovskis prognozē, ka nākotnē līdzīgi kontrabandas baloni varētu lidot vēl citos virzienos – ne tikai uz Viļņu. Vienlaikus eksperti gan vienojās, ka līdz Rīgas lidostai šādi kontrabandas baloni nevarēšot tikt.
Trūkst kopīgas Baltijas valstu reakcijas
Ņemot vērā vienotību, ko iepriekš izrādījušas Baltijas valstis, šoreiz gan iztrūkst kopīgas reakcijas uz Baltkrievijas darbībām, atzīmē raidījuma dalībnieki.
Turklāt Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš neizprot arī Lietuvas rīcību – tika slēgtas robežas, iepriekš par to nebrīdinot savas valsts kravas automašīnu vadītājus.
“Vai tad Lietuvas attiecīgās iestādes un Lietuvas valdība kopumā nevarēja padomāt vienu gājienu uz priekšu, ka paliks tās 1200 vai 1100 kravas mašīnas [Baltkrievijā]? Tas nav sīkums, tas ir daudz,” pauž Liniņš.
“Un tad būtu dots signāls, ka mašīnām vispirms ir jāpamet Baltkrievija un tad mēs taisām robežu ciet. Aizvēra uzreiz, kas nozīmē, ka šobrīd tas ir žests un nekas vairāk kā žests,” viņš uzskata.
Taču vēl viens svarīgs temats Baltijas valstīm ir arī jaunieceltais ASV sūtnis sarunām ar Baltkrieviju, atzīmē Lībietis:
“Pirmais, par ko tiek daudz runāts, ir – kādas sankcijas varētu atcelt. Kālija minerālmēsli – caur kurieni tie ļoti veiksmīgi tika transportēti? Caur Latviju, kuras valsts tranzīta infrastruktūra un dzelzceļa infrastruktūra ir pagrimusi, jo nav šī tranzīta.”
“Vai mēs esam ieinteresēti?” tikmēr retoriski jautā Bukovskis. “Laikam, noteikti esam ieinteresēti, bet vai to gribam? Droši vien jau, ka negribam, bet ieinteresēti mēs esam.”
