Pēc 8. novembra sestdienas, kas bija darba diena, sociālajos medijos parādījās ieraksti, kuros to autori atzinās, ka strādāt sešas dienas pēc kārtas ir grūti. Tāpat par mācībām sestdienā nepriecājās skolēni. Tomēr par darba dienu pārcelšanu atbildīgajā Labklājības ministrijā (LM) noskaidroju, ka tā nav saņēmusi sūdzības par grozīto darba un brīvo dienu kalendāru. Ministrijas pārstāvis Egils Zariņš uzsvēra, ka obligātas pārceltās darba dienas ir tikai valsts pārvaldes iestādēm.
“Ministru kabinets jau nevar privātam biznesam teikt, kad jums jāstrādā, un arī uz pašvaldību iestādēm tas ir rekomendējoši, bet, protams, būsim objektīvi – bez šaubām, ka nu lielākā daļa, es nezinu par privāto biznesu, bet pārējie pielāgojas un ne tikai ņem talkā rekomendējoši, bet arī pieturas pie šīs rekomendācijas,” teica ministrijas pārstāvis.
Piemēram, skolas, kuras ir pašvaldību dibinātas vai privātas, droši varētu strādāt arī pēc parastā kalendāra. Tomēr pārsvarā arī pašvaldību iestādes spoguļo valsts pārvaldi un ievēro tos pašus spēles noteikumus, atzina Zariņš.
Skaidrojot iemeslus darba dienu pārcelšanai, viņš sacīja: “Varbūt pat brīžiem, kad nepārceļ, sliktāk sanāk, jo, pieņemsim, divas brīvdienas – sestdien un svētdien –, tad viena diena, un tad, teiksim, Līgo un Jāņi, un vienu dienu jāstrādā. Ja cilvēki būs izbraukuši, tad viņi brauks uz to vienu dienu atpakaļ. Tas ir infrastruktūras [noslogojums] un atkal riski uz ceļiem, juceklis – tā ka praktiskāk to vienu darba dienu pārcelt.”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris pauda, ka pārceltās darba dienas ir mazāk produktīvas, tomēr ne tik ražīga būtu arī viena darba diena starp brīvdienām.
Uzņēmēji valdības ieteiktās izmaiņas darba dienu grafikā ņem vērā, ja to ļauj uzņēmējdarbības specifika.
“Pirmām kārtām tie ir tie uzņēmumi, kuriem darbs vienā vai citā veidā saistās ar valsts institūcijām, kad bieži [nākas] sazināties, teiksim, ar valsts pārvaldes iestādēm, un tie uzņēmumi pārņem šo publiskās pārvaldes noteikto kārtību un faktiski to savu darbu pielāgo tam, kā strādā valsts. Tad noteikti tie uzņēmumi, kuri, varētu teikt, strādā pilnīgi autonomi, un viņiem galvenais ir nevis tas, kā strādā valsts iestādes, bet no tā, kurā brīdī tad tādi klienti būs pieejami,” norādīja LTRK pārstāvis.
Piemēram, veikali darba laiku vai nu nemaina vispār, vai maina minimāli, jo lielākais klientu pieplūdums ir tieši brīvdienās. Valdības lēmumiem par darba dienu pārcelšanu uzmanību nepievērš tie uzņēmumi, kas strādā starptautiskā vidē, jo ārvalstu klientu vai sadarbības partneru ikdienu valsts svētki Latvijā nevar ietekmēt.
LTRK uzskata, ka svētku dienu un arī darba dienu pārcelšanu ir par daudz.
Par to, kādu ietekmi darba dienu pārcelšana atstāj uz ekonomiku, Lielpēterim grūti spriest, tomēr iespaids noteikti esot.
Viņš iesaka kādā gadā mēģināt darba dienas nepārcelt un tad salīdzināt pārcelšanas/nepārcelšanas efektus.
Taču ne tikai privātais bizness mēdz strādāt pēc parastā kalendāra. Arī Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca plānotos ambulatoros pakalpojumus sniedz, neņemot vērā pārceltās darba dienas. Tāpēc poliklīnika 8. novembrī nestrādāja, bet rīt darbosies tāpat kā citās pirmdienās.
Slimnīcā skaidroja, ka pacienti uz vizītēm dažkārt pierakstās pat gadu iepriekš. Darba dienas maiņa vairotu neskaidrības, atceltus pierakstus, radītu garākas rindas un būtiskas neērtības. Slimnīcas aprūpes direktore Inese Budzila teica, ka arī stacionārs un administrācija parasti strādā, neņemot vērā pārceltās brīvdienas.
“Jo, lai pacientam pakalpojumu nodrošinātu, tad ir jāsaprot tik tiešām, ka visiem vienoti jāstrādā, ja nevar atstāt uz piecām, četrām dienām bez medikamentiem pacientus vai ja ir akūta situācija. Mums kaut kas mainās un jāmaina, un īsti, ja kāds ir brīvdienās, mēs nevaram to izdarīt,” teica Budzila.
Zināms, ka 2026. gadā pārceltā darba diena būs 2. janvāris un 22. jūnijs.
