Pelēkajā novembra rītā Alfrēds Stinkuls savā Rīgas dzīvoklī pēta diapozitīvus. Tie uzņemti pārgājienos un ceļojumos pa Latviju un tagad jāsakārto vēsturei, viņš nosmej.
“Pirms noliek karoti, vajag kaut kā sakārtot. Es tagad noskenēju, lai tie attēli ir labāki, un pierakstu, kas tur ir, ja kādam vajadzēs, tad viņš zinās, par ko aptuveni ir runa (..),” teic Stinkuls.
Alfreds Stinkuls ir mākslinieks, amatnieks, ceļotājs. Visu mūžu nodarbojies ar grāmatu iesiešanu, visu mūžu viņam tuva bijusi hipiju kultūra, tāpēc padomju varai viņš bija kā dadzis acī.
“Es esmu trako mājā bijis, jo negribēju sarkanajos iet. Tas bija 1970. gads. Mēs tur daudz garmatainie bijām, vesels pulciņš sēdējām pie viena galda. Ierakstīts bija, ka man ir neļaunprātīga jeb miermīlīga šizofrēnija. Kaut kādu teātri jau tu spēlē,” atzīst Stinkuls.
1985. gadā Alfrēds apprecējās ar Zviedrijas latvieti Māru Strautmani un viņam radās iespēja tikt prom no Padomju Savienības. Alfrēds atceras, ka uzreiz zināja – kāzu dienā noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. Kopā ar jauno pāri arī daži viņu draugi un Alfrēda labākais draugs Vlads.
2025. gada septembris Foto: Ineta1946. gada 11.augusts. Broņislava Garanča ar vecāko meitu Viktoriju un jaunāko meitu Birutu. Foto: Iesūtījis Māris LācisAttēli no 1959. gadā izdotā fotoalbuma “Rīga”. Foto: Iesūtījis Imants AuziņšAttēli no 1959. gadā izdotā fotoalbuma “Rīga”. Foto: Iesūtījis Imants Auziņš1987. gada 30. jūnijs. Trīs jaunās ārstes-stomatoloģes Ina, Aija, Ilze ar draugiem Jāni un Eināru savā izlaidumā. Toreiz tas bija riskanti – likt ziedus un fotografēties, taču viss esot beidzies labi. Arī šodien visas aktīvi strādā savā profesijā tepat Latvijā. 2001. gada 24. jūlijs – diena, kad notika Brīvības pieminekļa atklāšana pēc restaurācijas
“Ja puķes noliks apakšā uz zemes, viņas tūlīt pazudīs. Tur ir tāda mala, kuru tu nevari aizsniegt, bet tad Vlads mani pacēla drusku un tad es tās puķes uzliku. Un tās tur diezgan ilgi stāvēja. Un tad tie cilvēki tā bailīgi skatījās, kas te ir, ko šie te dara. Bet ok, tā tas notika,” klāsta Stinkuls.
“[Brālis teica, ka] būs ziepes. Un ziepes arī bija. Kad Māra bija aizbraukusi atpakaļ, es paliku tikai ar ar saviem draugiem šeit. Tad sākās tā čekas sekošana un braukāšana, un mēģināšana iebiedēt. Parasti bija divas pelēkas “Volgas”, un tad viņi mainījās. Vārdsakot, uzmanīja katru soli. Mēģinot parādīt, ka baidies – mēs ar tevi tūlīt, kad vajadzēs, tiksim galā,” stāsta Stinkuls.
Taču Alfrēdam izdevās aizbēgt. Ar stopiem tika līdz Sanktpēterburgai, kur tolaik atradās Zviedrijas pārstāvniecība, sakārtoja dokumentus un aizbrauca no Latvijas. Pēc dažiem gadiem no Zviedrijas viņš pārcēlās uz ASV. Latvijā Alfrēds Stinkuls atgriezās 2017. gadā, un nekad, ne mirkli nav nožēlojis puķu likšanu pie Brīvības pieminekļa.
“Vienreiz dzīvē tev ir lieta, kas tev jāizlemj un jāizdara. Tu nevari tikai tā ļur, ļur. Es nevaru, es negribu, ja tu nevari mēģināt kaut kā izslīdēt, jo no katra mums ir atkarīgs, kā mēs saprotam brīvības jēdzienu. Mēs negribam būt vergi. Mēs gribam būt brīvi ļaudis. Nu, lūk, tad tajos laikos kaut kāda brīvība vienkārši bija tikai sapnis,” saka Stinkuls.
Ar spēju novērtēt iegūto Alfrēds Stinkuls skatās arī uz šodienu. “Te viss kārtībā, tikai saved savu pagalmu kārtībā. Te ir lieliski, mums nav baigo viesuļu, mums nav zemestrīču. (..) Tā ka mēs esam tā kā tādā Dieva azotē, varētu teikt,” vērtē Stinkuls.
Tas ir brīnums, ka Brīvības piemineklis nav nojaukts, saka Alfrēds Stinkuls, atceroties savus jaunības gadus. Tā tiešām ir svētvieta.
2025. gads. Kritiskās masas velobrauciena dalībnieks Bruno. 2025. gada 18. janvāris. Kārkliņu ģimene: vecāki Marija un Māris ar saviem 4 bērniem – Olīviju, Tiju, Knutu, Klintu. 2015.gads. Kukaiņu ģimene no ASV – mazais Vilis patstāvīgi sper pirmos soļus. 2023. gads. Deju ansamblis “Daiļrade” pie Brīvības pieminekļa izdejo “Manai dzimtenei”. 2023. gads. Deju ansamblis “Daiļrade” pie Brīvības pieminekļa izdejo “Manai dzimtenei”. Foto: Foto Māris Arbidāns“Mana Latvija ir mana atbildība. Es iestājos par Latviju Eiropā, kur katra sieviete un katrs bērns ir aizsargāts, cienīts un brīvs.” Foto: Iesūtījusi Elīna Skudra
