ĪSUMĀ:
Tramps vēlas sekot Krievijas un Ķīnas “piemēram”
Tramps, pieminot Krieviju un Ķīnu, sociālajos tīklos paziņoja, ka pavēlējis Pentagonam sākt kodolieroču izmēģinājumus.
“Citu valstu izmēģinājumu programmu dēļ es esmu uzdevis Kara ministrijai sākt mūsu kodolieroču izmēģināšanu vienlīdzīgā apmērā,” viņš paziņoja.
Šāds ieraksts Trampa sociālajos tīklos parādījies dažas stundas pirms viņa tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu Dienvidkorejā un pēc Krievijas paziņojuma par torpēdas “Poseidon” un raķetes “Burevestņik” izmēģinājumiem, kuras darbina ar kodoldzinēju.
Nav zināms, ko Trampa paziņojumā nozīmē “kodolieroču izmēģināšana”
Ko tieši Tramps bija domājis – un domā – ar vārdu salikumu “kodolieroču izmēģināšana”, nebija skaidrs, un paziņojums bija negaidīts, “Pasaules Panorāmai” norādīja Lielbritānijas domnīcas “Karaliskais apvienoto dienestu institūts” jeb RUSI Kodolpolitikas programmas direktors Lukašs Kulesa.
“Pats paziņojums nebija īpaši precīzi formulēts. Un mēs joprojām cenšamies saprast, ko tieši prezidents Tramps bija domājis un ko darīs Savienotās Valstis,” viņš atzina.
Iespējams, Tramps domāja jaudīgu kodolizmēģinājumu ar eksploziju. Tādu pēdējo reizi veica Ziemeļkoreja 2017. gadā. ASV, Krievija un Ķīna šādus izmēģinājumus izbeidza 90. gados. Vai arī viņš domāja ar kodoldzinēju darbināmu raķešu un torpēdu testēšanu.
“Vienlaikus ir atsevišķas norādes no ASV izlūkdienestiem, ka Krievija un, iespējams, arī Ķīna ir veikušas ļoti zemas jaudas kodolizmēģinājumus, kas būtu pretrunā ar moratoriju.
Iespējams, tas ir signāls, ka arī Savienotās Valstis varētu izvēlēties šādu virzienu,” pauda Kulesa.
Pieminētais moratorijs ir 1996. gada Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu, ko ASV, Krievija un Ķīna ir parakstījušas, bet nav ratificējušas.
Ja ASV veiks kodolizmēģinājumu, to atsāks darīt arī Krievija un Ķīna
Krievijas aizsardzības ministrs pēc Trampa paziņojuma ieteica Vladimiram Putinam gatavoties un atsākt kodolizmēģinājumus Novaja Zemļa arhipelāgā. Putins, tostarp slepenajiem dienestiem, uzdeva savākt papildu informāciju par ASV plāniem. Atgriešanās pie kodolizmēģinājumiem paaugstinātu spriedzi starp kodolvalstīm un audzētu draudus starptautiskajai drošībai, brīdina Kulesa:
“Ja ASV tiešām sāktu testēšanu, tas varētu izraisīt Krievijas reakciju, un Putins uzdevis saviem padotajiem sākt gatavoties iespējamiem variantiem. Arī Ķīna varētu atsākt testēšanu.
Un jo īpaši, ja runājam par Ķīnu, tā vēsturiski ir veikusi daudz mazāk kodolizmēģinājumu nekā ASV un Padomju Savienība, tagad Krievija. Līdz ar to Ķīna kodolizmēģinājumus varētu uzskatīt par daudz noderīgākiem nekā ASV vai Krievija.”
Pasaulē ir deviņas kodolvalstis, norāda Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI). Kopējais kodolgalviņu skaits pasaulē ir aptuveni 12 241 – visvairāk Krievijai un ASV, katrai vairāk nekā 5000, un trešā ar 600 kodolgalviņām ir Ķīna.
Tieši Ķīna varētu būt bijis Trampa paziņojuma mērķis, “Pasaules Panorāmai” rakstiski komentēja Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta (IISS) vecākais pētnieks kodolieroču kontroles jautājumos Daniels Solsberijs:
“Tramps vēlētos trīspusējas sarunas par ieroču kontroli, Ķīnas arsenālam tuvojoties ASV un Krievijas arsenālu apmēram. Taču domāju, ka Pekinai ir maza interese iesaistīties šādās diskusijās. ASV un Ķīnas ieroču kontroles sarunas ir apturētas kopš 2024. gada. Pekina no tām atteicās ASV ieroču piegāžu Taivānai dēļ.”
Vairums ekspertu ir vienisprātis, ka ASV kodolizmēģinājumi nav nepieciešami, jo tai jau ir uzticams kodolarsenāls.
To Pentagons var modernizēt, izmantojot gan lielu datu apjomu, kas iegūts no savulaik veiktajiem izmēģinājumiem, gan superdatorus simulācijām.
“ASV gadījumā viņiem joprojām ir testēšanas poligoni Nevadas štatā, kur tiek veikti bezsprādziena testi. Taču aplēses liecina – lai sagatavotu faktisku izmēģinājumu, kam būtu zināma vērtība, piemēram, iegūstot pietiekami daudz datu un noderīgas informācijas, ASV būtu nepieciešami 24 līdz 36 mēneši. Tātad divi līdz trīs gadi. Šos termiņus var saīsināt, bet droši vien ne pārāk daudz. Krievija droši vien ir nedaudz labākā situācijā. Izskatās, ka viņi savu Novaja Zemļa testēšanas poligonu uztur augstākā gatavības pakāpē. Tur arī tiek veikti testi un būvēm ir veiktas dažas modifikācijas. Viņiem ir arī testēšanas tuneļi. Līdz ar to, domājams, Krievijas gadījumā tas būs īsāks laiks,” teica Kulesa par ASV gatavību veikt kodolizmēģinājumus.
Kodolizmēģinājumi radītu politiskus un stratēģiskus, nevis vides izaicinājumus
Kulesa norāda, ka kodolvalstis, tai skaitā ASV, Krievija un Ķīna, jau Aukstā kara laikā pamatā pārgāja uz kodolizmēģinājumu veikšanu pazemē.
“Kopš 20. gadsimta 60. gadiem ASV sāka veikt pazemes izmēģinājumus. Un viens no iemesliem tam bija samazināt un, cik iespējams, pavisam novērst radioaktīvā piesārņojuma nokļūšanu vidē. Līdz ar to šajā ziņā tā varētu nebūt tik liela problēma. Es domāju, ka ASV nodrošinātu visaugstākos iespējamos drošības un aizsardzības standartus. Protams, kodolieroču testēšana tik un tā būtu kodolieroču testēšana. Tāpēc vienmēr pastāv iespēja, ka kaut kas noiet greizi. Bet ar pazemes izmēģinājumiem izaicinājumi būtu vairāk politiski un stratēģiski, nevis saistīti ar vidi,” skaidroja Kulesa.
