ĪSUMĀ:
Kāda sieviete ar savu mazo bērnu klēpī vienā no pašapkalpošanās veļas mazgātavas “Laundromat” filiālēm Rīgā gaida, kamēr vienā no veļasmašīnām beigs mazgāties veļa. Viņa atzina, ka šo pakalpojumu izmanto, jo mājās saplīsusi veļas mašīna. Iepriekš viņa pašapkalpošanās veļas mazgātavā mazgājusi segas, jo veļas mašīnai mājās nav žāvētāja. Viņa atzina, ka arī vairāki draugi izmanto šādu iespēju.
“Laundromat” izaugsme bijusi strauja. Tas dibināts 2022. gadā, gadu vēlāk atvērta pirmā filiāle Teikā, un šobrīd uzņēmumam ir 26 filiāles visā Latvijā. Par ko tas liecina, stāstīja “Laundromat” mārketinga vadītāja Baltijā Monta Purkalne:
“Cilvēkiem aug interese par šādu pakalpojumu, cilvēki mūs izmanto, vēlas daudz ērtāk un ātrāk izmazgāt savus apģērbus. Jo cilvēki tiešām novērtē, ka to var izdarīt ātri, nevis vairākas dienas mājās, kad tiek žāvēta veļa. Pie mums to var paveikt stundas laikā, kad veļa gan izmazgājas, gan izžāvējas.”
Veļas mazgātavās pieejamas veļas mašīnas ar ietilpību 17 kg, kas ļauj vienlaicīgi izmazgāt gan segas, gan gultasveļu un apģērbu. Klienti esot ļoti dažādi.
“Galvenokārt, ko esam pamanījuši, tie ir cilvēki ar lielām ģimenēm vai kam mājās ir novecojušas tehnikas, kas nespēj savu darbu paveikt kārtīgi. Pašlaik neesam novērojuši, ka studenti būtu biežākie klienti, bet ļoti daudz pie mums nāk vecāka gadagājuma cilvēku. Tā var likties, ka tādas modernas iekārtas, bet tiešām liela daļa nāk pie mums. Protams, jauni cilvēki, ir daudz ceļotāju,” atzina Purkalne.
Biznesā “Laundromat” ieguldījuši prāvus līdzekļus. Pēc Purkalnes teiktā, tie ir vairāki miljoni, tostarp “Altum” atbalsts. Galvenokārt ieguldīts aprīkojumā un telpu labiekārtošanā.
Pašlaik šis ir lielākais veļas mazgāšanas pašapkalpošanās tīkls Latvijā. Purkalne stāstīja, ka katru dienu tiek saņemti aicinājumi šādas mazgātavas atvērt arī citās pilsētās.
Vai konkurence šajā nozarē ir asa? “Konkurence pastāv, tā ir laba lieta. Cilvēki saprot, ka pašapkalpošanās veļas mazgātavas sāk attīstīties, tās cilvēkus interesē. Jo lielāka konkurence, jo cilvēkiem rodas vairāk izpratne par pašapkalpošanās veļas mazgātavas tīklu un nozare vairāk attīstās,” sprieda Purkalne.
Lielāka pieredze šajā jomā ir SIA “Wash Mate”, kas darbu sāka pirms desmit gadiem, kad tika uzstādītas pašapkalpošanās veļasmašīnas kopmītnēs un īres namos, stāstīja uzņēmuma valdes loceklis Valdis Matisons:
“Mēs jau šo kultūru cilvēkos esam audzinājuši ilgstoši. Gan tie ir ārvalstu studenti, gan vietējie studenti, kuri ir sapratuši, ka veļu var izmazgāt par maksu, varbūt pat neizejot no mājas.”
Pirms gada izveidots “Smaržo” tīkls, un pašlaik uzņēmums apkalpo vairāk nekā 50 veļas mazgātavas. Matisons sacīja – pēc datiem redzams, ka ieņēmumi pieaug. Klienti ir dažādi.
“Lielākā daļa bija vecumā 35-45 gadi. Un tās bija sievietes. Regulāri redzams, ka sievietes pat nāca. Un otra kategorija ir tūristi, protams, sezonāli… Mums ir tādas vietas kā Tallinas iela, kur rajons ir uz jauniešiem orientēts, un tur labi atspoguļojas tas, ka jaunieši nāk un mazgā šīs drēbes. Tajos dzīvokļos, ko viņi nomā, bieži vien nav tādas tehnikas iekšā,” pauda Matisons.
Līdz šim “Wash Mate” attīstībā investējis pusotru miljonu eiro. Matisons stāstīja, ka Rīga pašlaik uz Eiropas fona ir labi pieblīvēta ar veļas mazgātavām, ko nevar teikt par Varšavu un citām pilsētām.
Šī kompānija pagaidām neplāno iziet plašākos tirgos, jo darāmā pietiekot vietējā tirgū. Tikmēr “Laundromat” tagad jau strādā arī Lietuvā un Igaunijā un raugās citu valstu virzienā – Polijā tam jau ir desmit filiāles.
Šim tirgum ir perspektīva un interesi izrādot arī investori, skaidroja “Wash Mate” līdzīpašnieks:
“Tas pakalpojums ir interesants ne tikai patērētājiem, bet arī kaut kādiem investoriem, franšīzniekiem, un šobrīd ir vairākas sarunas ar dažiem interesentiem, kas vēlas investēt šādā biznesā un veidot šādas franšīzes tipa mazgātavas.”
“Wash Mate” pērn pārpircis divas mazgātavas un jau drīzumā plāno tās pārveidot par “Smaržo” filiālēm.
