Brīvības piemineklis foto profesionāļa acīm
Piecus gadus jaunāks par Brīvības pieminekli – Leons Balodis vasarā nosvinēja 85. Fotomākslinieks un foto profesionālis. Ar fotogrāfiju sasējies armijas laikā pagājušā gadsimta 60. gados.
“Man jau mamma bija uzdāvinājusi pirms armijas “Ļubiķeļ”, bija tāds aparāts, plastmasnieks. Bet man nebija palielinātāja, tikai 6×6 bildītes varēja nokopēt,” atcerējās fotogrāfs.
Viņš vienmēr fotografējis tikai pats. Ar datora programmu palīdzību bildes nekad nav labojis. Tehniski nofotografēt pieminekli nav liela māksla, teica Balodis, bet ne katram izdodas fotogrāfijā parādīt pieminekļa dvēseli.
“Man tur ir tā gaisma nogaidīta, kad tā metāliskā figūra no vara jeb no kā tur nezin, bet man tur tā gaisma, ja skatās, –
izskatās, ka it kā ir nevis tā figūra, bet kā dzīva sieviete.
Izskatās tā, ja uzmet aci, to jau no zemes jau viņi neredz, to staigājot apkārt. Baigās tehnikas vajag,” viņš prātoja.
Brīvības piemineklis fotogrāfam ir ļoti svarīgs. Tas daudz fotografēts neatkarīgajā Latvijā.
“Kas tik te nav bijis, man jau nav tikai Brīvības piemineklis, man ir visi tie notikumi, kas tur bijuši apkārt. Tas ir galvenais, kāpēc bildēju. Brīvības piemineklis ir tikai akcents, bet tās darbības apkārt ir bijušas visādas. [ASV] prezidents [Bils] Klintons un pāvests, visādi karaļi un karalienes. Un tie visi ir nākuši, un tas viss ir safotografēts,” atminējās Leons Balodis.
Taču arī tad, kad to darīt nedrīkstēja.
1983. gadā iznākušajā Rīgas fotogrāfiju albumā iekļuvusi kāda tam laikam neticama fotogrāfija.
“Nevar būt albums bez Ļeņina pieminekļa. Es saku: tad Brīvības piemineklis jāliek. Es saku: tikai tā. Ja ar to, tad arī to. Nē, nu Brīvības pieminekli nekādīgi nevar. Viņi saka, ka var redzēt: Brīvības piemineklis ir. Es saku – Ļeņina iela [tagad Brīvības iela], galvenā iela. Kāds tur Brīvības piemineklis? Tur nav redzams gandrīz nemaz. Nē, nē, nu viss ir redzams. Cenzūra, jūs ziniet, kā cenzūra ieraudzīs… (..),” atminējās Balodis.
Grāmatai bijis jau sarunāts gan tehniskais personāls, gan drukāšana, neticamā veidā šī fotogrāfija grāmatā iekļauta.
“Nu tas tā, vismaz Ļeņina piemineklis nav iekšā.”
Brīvības pieminekļa atjaunošanas darbi cauri gadiem
Brīvības piemineklis savā teju 90 gadu mūžā piedzīvojis gan restaurācijas, gan mazākus apkopšanas darbus. Ar moto “Kas tautas celts un aprūpēts, pastāvēs mūžam!” 1998. gadā dzima Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds, kad par saziedotatjiem līdzekļiem notika nopietnākā restaurācija. Skatītāju iesūtītajās bildēs akcents tieši uz pieminekļa ajaunošanas darbiem dažādos laikaposmos.
1980.-1981. gads. Pirmā restaurācija. Darbus veica Zinātniskās restaurācijas pārvaldes speciālisti. Foto iesūtījis H. Cibarta mazdēls. 1980.-1981. gads, Brīvības pieminekļa pirmie lielie remontdarbi. Īsts varoņdarbs tolaik bija trīs zvaigžņu un jostiņas zeltījuma atjaunošana. Foto iesūtījis H.Cibarta mazdēls. 1998.gads. Ziedojuma zīme Brīvības pieminekļa restaurācijai. Iesūtījusi A.Karavaičuka 1998-2001. gads. Brīvības pieminekļa otrā restaurācija. No labās puses – Eižens Upmanis, Asnāte Rībena. Iesūtījusi A.Rībena 1998.-2001. gads. Brīvības pieminekļa otrā restaurācija. Sastatnēs pie pieminekļa zvaigznēm – Asnāte Rībena, Aksels Rībenis un Andris Rībenis. Iesūtījusi A. Rībena.
Brīvības pieminekļa atsvaidzināšana pirms valsts simtgades svinībām.
2017. gads. Pieminekli sakopj Latvijas simtgadei. Foto no Katrīnas un Ivara Kukaiņu personiskā arhīva. 2017. gads. Pieminekli sakopj Latvijas simtgadei. Foto no Katrīnas un Ivara Kukaiņu personiskā arhīva. 2017. gads. Pieminekli sakopj Latvijas simtgadei. Foto no Katrīnas un Ivara Kukaiņu personiskā arhīva. 2017. gads. Pieminekli sakopj Latvijas simtgadei. Foto no Katrīnas un Ivara Kukaiņu personiskā arhīva. 2017. gads. Pieminekli sakopj Latvijas simtgadei. Foto no Katrīnas un Ivara Kukaiņu personiskā arhīva. 2017. gads. Pieminekli sakopj Latvijas simtgadei. Foto no Katrīnas un Ivara Kukaiņu personiskā arhīva.
2019. gada novembris. Ar dronu uzņemtajā kadrā piemineklis īpaši izcelts.
Foto: Georgs Feders
