Labi zināma shēma ar īsziņām
Lindu (vārds mainīts) apkrāpa septembrī. Viņa saņēma šādu īsziņu: “Paziņojums no Valsts policijas. Pirmdien, 8. septembrī, plkst. 08.55 jums tika reģistrēts ceļa satiksmes noteikumu pārkāpums. Lai apskatītu protokolu, spied šeit.”
Ikvienam, kam ir auto, pirmā doma varētu būt, ka ir daudz iespēju, par ko saņemts sods, – piemēram, pārkāpts ātrums vai braukts pēc sarkanā signālā iedegšanās luksoforā.
Taču patiesībā šī ziņa ir jau labi pazīstama shēma – tā pati, kurā krāpnieki uzdodas par sūtījumu piegādātājiem – “Omniva”, “Latvijas pastu”, “DPD”, vai aicina atgūt nodokļus, uzdodoties par Valsts ieņēmumu dienestu.
Varianti ir neskaitāmi, bet šobrīd ir kāda neparasta iezīme – krāpnieku apkarotāji atzina, ka iemesli nav skaidri, bet ļoti labi nostrādā shēmas, kurās krāpnieki biedē ar sodiem vai piedāvā autentificēties un apskatīties informāciju.
“Cert.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis stāstīja: “”Mobilly”, “Europark” stāvvietas. Nupat kā vakar bija viltus paziņojums E-veselības vārdā, kur bija nosūtījums apskatīt analīzes no it kā Gulbja laboratorijas, kas ved uz viltus E-veselības portālu, kur vienīgais mērķis tāpat ir tikt pie jūsu interneta bankas.”
Atšķirība starp senajām shēmām ar nepiegādātām paciņām un šobrīd modē esošajiem viltus sodiem par ceļu satiksmes pārkāpumu vai neapmaksātu stāvvietu ir psiholoģiski triki, uz kuriem cer ļaundari.
Linda bija uzmanījusies no krāpniekiem, tomēr arī pati iekrita viņu nagos. “Biju dzirdējusi par visādām shēmām. Skatījos arī raidījumu un vienmēr domāju – ārprāts, kā tie cilvēki var tā iekrist. Tik neuzmanīgi! Un tad vienā brīdī tu pats esi neuzmanīgāks, aizņemtāks, dari ko paralēli un iekrīti.”
Neuzmanība un mazas sakritības, pārējo izdara mūsu psihe
Kāpēc tad viņa iekrita uz vienkāršu krāpnieku īsziņu? Linda pati sacīja – vienkārši neuzmanība.
“Es uzreiz pārsūtīju šo īsziņu savai mammai, kura biežāk lieto manu mašīnu nekā es. Es dzīvoju centrā, un tad man nav nepieciešamība, viņa stāv vecāku mājās,” pauda Linda.
Sazvanoties ar vecākiem, Linda no mammas dzirdēja – sods tiešām varētu būt nopelnīts. “Tas sods varētu būt, jo tajā dienā es braucu pa Jūrmalas šoseju un pārkāpu ātrumu. Man šķiet, ka mani nofotografēja tas radars,” mammas teikto atceras Linda.
Šajā brīdī viņas pašas prāts un uztvere sāka strādāt pret viņu un, ja meklē iemeslu, kā izdevās apkrāpt cilvēku, kurš skaidri apzinās, kā krāpnieki strādā, tad šis ir pagrieziena punkts. Uzticības persona – mamma – atzina, ka, iespējams, kļūdījusies un pārkāpusi noteikumus, tātad – viss pārējais arī uzreiz šķiet pareizi un uzticami. Un, ja nu kaut kas nesakrīt vai iztrūkst – paši piedomājam klāt, ignorējam pretrunas un mānām sevi, skaidro psiholoģijas pētniece Anete Hofmane.
“Viltus atmiņas ir tad, kad tu sāc piedomāt klāt un atcerēties lietas, kuras nav notikušas. Vai fakti ir pilnībā sagrozīti. Šajā gadījumā, sarunājoties ar mammu, tā bija dalītā viltus atmiņu fantāzija. Ka tas notika tad, un, jā, es patiešām braucu un es tur tiešām biju. Paši sākam piedomāt un sākam tam noticēt. Un tad no malas sāk izskatīties, ka tas patiešām varētu būt reāls un noticis ar mums,” skaidroja psiholoģe.
Jo īsziņā nebija nekas teikts par Jūrmalas šoseju, mašīnu, pārkāptu ātrumu un pulkstenis bija norādīts nepareizs. Cilvēka prāts uzstājīgi vēlas aizpildīt trūkstošo informāciju.
“Mūsu uztverei ir raksturīgi, ka mēs uztveram lietas kā veselumu. Kad mums detaļu trūkst, mēs paši piedomājam viņas klāt. Psihei nepatīk kaut kāda neskaidra, saraustīta informācija, kas varētu būt trauksmaina. Mums patīk pilnībā noformulēti viedokļi, līdz galam saprotami, tur, kur ir skaidrība,” pauda psiholoģe.
Tātad – ja ziņā kaut kā pietrūkst, paši piedomāsim klāt. Ja kaut kas ir pretrunā ar informāciju, ko zinām, – ignorēsim. Un tas ir iemesls, kāpēc nostrādā shēmas ar ziņām par neesošām paciņām, analīzēm, sodiem, tiesas sēdēm vai izziņām. Un kā izrādās – strādā ļoti labi. Tieši šogad.
Krāpnieciskas īsziņas nu ir topā
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs norādīja: “Tipisks, populārs veids, teiksim tā, kopš šī gada pavasara mēnešiem. Marts, aprīlis, maijs. Tā viļņveidīgi tiek izsūtītas krāpnieciskas īsziņas.”
Un izkrāpts ir ļoti daudz.
“Tie upuri nav simtos un tūkstošos katru dienu, nē. Tās kampaņas ir mazākas. Viņi arī nesūta tik daudz tās īsziņas apkārt. Bet tas ir ļoti regulārs nodarījums un kopskaitā cilvēki zaudē ļoti daudz. Tūkstotis [eiro] no viena, daži simti no otra. Beigās jau ir 10 tūkstoši, 100 tūkstoši vai pat vairāk,” stāstīja “Cert.lv” pārstāvis.
Šogad vien vairāk nekā 100 iedzīvotāji noticējuši viltus īsziņām Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā, un krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 174 000 eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.
Savu CSDD īsziņu Linda saņēma pulksten 18.27. Tajā brīdī viņa bija vēl darbā un laika rūpīgai detaļu izpētei nebija. Viņa nokopēja tekstu ar visu linku un pārsūtīja ziņu mammai saziņas platformā “WhatsApp”. Un pēc darba, mājās, sēžot dīvānā, Linda jau zina – mamma tiešām varētu būt saņēmusi sodu.
“Uzreiz atvērās internetbanka. Es ievadīju lietotāja vārdu, “Smart-ID” pirmo kodiņu, un tad it kā tā lapa uzkārās. Un prasīja vēlreiz ievadīt “Smart-ID”, bet šoreiz tas bija tas otrais, kas jau apstiprina darījumu. Bet es automātiski ievadīju. Un atkal nekas nenotika. Tikai tajā brīdī sapratu, ka ir slikti. Ka kaut kas ir noticis.”
Krāpnieciskām īsziņām ir vairāki brīdinājuma karogi
Ziņas kopēšana un pārsūtīšana mammai neviļus nodzēš vienu no potenciālajām brīdinājuma zīmēm – sūtītāja adresi. Kad Lindas saņemto ziņu parādīja gan “Cert.lv”, gan Valsts policijas kibernoziegumu apkarošanas pārvaldē, sūtītāja dīvainā e-pasta adrese ir pirmais, kam viņi pievērsa uzmanību.
Eksperti arī pamanīja, ka ziņa ir nevis SMS īsziņa, ko saņemtu jebkurš mobilais tālrunis, bet gan “iMessage”, kas ir specifisks formāts “Apple Iphone” viedtālruņiem.
Valsts institūcijas tādu neizmanto. Šajā gadījumā – krāpniecība bija vērsta pret “Iphone” lietotājiem, bet tas nenozīmē, ka shēma nestrādātu citu modeļu telefonu lietotājiem – jo katrai telefonu operētājsistēmai ir iespēja nosūtīt līdzīga formāta ziņas.
“Pret “Android” strādā “RCS” formāts, kurā cilvēki saņem īsziņas, un nezinu, kāpēc nešķiet aizdomīgi, ka redzams ir saņēmēju skaits. Viņi redz, ka ir 30 citi tajā sarakstā. Tad kāds jums ir sods, ja ir 30 citi cilvēki, kam ir sūtīts tieši tāds pats teksts. Viss balstās uz to, ka cilvēki šādas detaļas sāk pētīt tikai pēc tam, kad ir jau kaut kas noticis,” skaidroja “Cert.lv” pārstāvis.
Arī pati saite ir viltīgs gājiens no krāpnieku puses. Linda saņēma saīsinātu saiti. Patiesā, zem saīsinājuma apslēptā saite bija daudz garāka un arī aizdomīgāka. Iespējams, redzot pilnu saiti, Linda pamanītu ka tā beidzas nevis ar “.lv”, bet gan ar “.com”.
Lindas saņemtajā ziņā bija arī instrukcijas, ko darīt, ja telefons saiti never vaļā.
Ekspertu slēdziens bija vienprātīgs – brīdinājuma sarkano karogu netrūka.
“Valsts iestādes nesūta “iMessage”, valsts iestādes visbiežāk nelieto saišu saīsinātājus. Vismaz šādos CSDD saīsinājumos. Un šajās īsziņās teksts parasti netiek papildināts ar detaļām “iekopējiet šo saiti pārlūkā un atveriet tur, ja nevarat atvērt standarta veidā”. Jo valsts iestādes nepersonalizē šo īsziņu speciāli “iPhone” lietotājiem. Valsts iestāde nezina, vai jums ir vai nav “iPhone”. Valsts iestāde sūta standarta tekstu, kas nav atkarīgs no tā, kāds telefons jums ir,” atzīmēja “Cert.lv” pārstāvis.
Dažu minūšu laikā nauda var kļūt pilnībā neizsekojama
No Lindas “SEB” bankas konta 450 eiro tika aizskaitīti Robertam uz “Swedbank”. “SEB” bankai Linda zvanīja aptuveni 10 minūtes pēc krāpniecības fakta.
Bankā atzina – viņiem šī shēma ir zināma, un 10 minūtes vēlāk jau, iespējams, bija par vēlu.
“SEB” bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis norādīja: “Tas droši vien nebūtu tik svarīgi, uz kuru banku tas veikts, bet 10 minūtes tādā ikdienā mums neliekas kā ilgs laika sprīdis, bet diemžēl finanšu pasaulē tas ir milzīgs laiks. Tie paši zibmaksājumi. Zibmaksājums ir jāizpilda 10 sekundēs. Līdz ar to tas nozīmē, ka 10 sekundēs nauda no mūsu konta ir jau citā kontā. Te ir tas jautājums par to, kāds ir tālākais process.”
10 minūtēs nauda var neskaitāmas reizes nomainīt kontus un bankas, pārvērsties kriptovalūtā, aizceļot uz fiktīvu uzņēmumu kontiem un tamlīdzīgi. Bet tie, kas dzenas pakaļ izkrāptajai naudai, ir krietni lēnāki.
“Vēršamies pie saņēmējbankas, lūdzam, iespējams, atgriezt. Sūtām atsaukumu, bet tas nav tik vienkārši. Jo arī banka nevar pieņemt lēmumu un atgriezt klienta naudu. Ir jāsazinās ar saņēmēju, jāsaprot tad, kāpēc viņš ir saņēmis, vai viņš piekrīt atgriezt, nepiekrīt. Tā procedūra nav tik vienkārša,” sacīja bankas pārstāvis.
Izkrāptās naudas ceļš visbiežāk ir vienīgais pavediens, kā policija var reāli šķetināt krāpnieku noziegumus. Jo, kā atzina arī “Cert.lv”, mājaslapas, e-pasti un telefona numuri, ko izmanto krāpnieki, nav reāls pavediens.
Pēc visa sarežģītā naudas ceļojuma pa puspasauli ir arī grūti pierādīt, ka policijas atrastie 100 eiro krāpnieku kasē ir tie paši eiro, kurus izkrāpa Lindai.
Ko darīt, lai neiekļūtu krāpnieku slazdā? Ir šie brīdinājumi – sūtītājs, saite, novirze uz pārlūku. Bet ir arī kāds rīks – jebkurš var lejupielādēt savā telefonā “Cert.lv” ugunsmūri.
Policijas pārstāvis skaidroja: “Tas ir veids, kā sevi pasargāt. Jo iedzīvotāji nepārtraukti ziņo “Cert.lv” par krāpnieciskiem saitiem. Viņi var ielikt to ugunsmūrī, un jums nebūs nemaz iespēju šo saiti atvērt.”
Linda ar vienu ziņu un mirkli neuzmanības zaudēja 450 eiro. Tajā brīdī tas bija viss, kas bija uz konta. Viņa priecājas, ka bija skaidras naudas iekrājumi un nepalika pilnīgi bez līdzekļiem.
Vairāk par krāpnieku shēmām. “Slazds”:
