Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien ierakstā mikroblogošanas vietnē “X” paziņoja, ka “notiek daudzas tikšanās, sarunas un zvani”, lai nodrošinātu gūstekņu apmaiņu starp Krieviju un Ukrainu. Savukārt Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs iepriekš pavēstījis, ka ar Turcijas un Apvienoto Arābu Emirātu starpniecību konsultējies par gūstekņu apmaiņas procesa ar Krieviju atjaunošanu. Gaidāms, ka Krievija atbrīvos 1200 sagūstītus Ukrainas karavīrus. Tādējādi, kā norādīja Umerovs, “puses vienojās aktivizēt Stambulas vienošanās”.
Viņš arī atzīmēja, ka drīzumā vajadzētu notikt tehniskām konsultācijām un ka
Kijiva cenšas nodrošināt, lai “ukraiņi, kuriem jāatgriežas no gūsta, Jauno gadu un Ziemassvētkus sagaidītu mājās”.
2022. gadā ar Turcijas starpniecību panāktā Stambulas vienošanās nosaka kārtību lielai, koordinētai gūstekņu apmaiņai. Kopš tā laika Krievija un Ukraina ir apmainījušās ar tūkstošiem gūstekņu, taču apmaiņas notikušas neregulāri. Pēdējā gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu notika 2. oktobrī. Centieni organizēt gūstekņu apmaiņu notiek laikā, kad arvien vairāk izskan ziņas par smagu situāciju Doneckas apgabala Pokrovskas pilsētā, kur Krievijas iebrucēji turpina koncentrēt savus spēkus un ierīkot pozīcijas.
Vienlaikus britu laikraksts “The Telegraph” vēstīja, ka, Ukrainas armijai novirzot resursus Pokrovskas aizsardzībai, Krievija pārņem kontroli pār teritorijām Ukrainas dienvidaustrumos, palielinot ielenkuma apdraudējumu stratēģiski svarīgajām pilsētām Orihivo un Huļaipoļei. “The Telegraph” vēstīja, ka Krievijas uzbrukuma apturēšana šajā frontes posmā ir izšķiroša Zaporižjas aizsardzībai. Militārais eksperts Maikls Kofmans sarunā ar laikrakstu norādīja, ka, lai gan visa uzmanība pievērsta Pokrovskai, lielākā daļa Krievijas ofensīvo operāciju norisinās dienvidrietumos, proti “pie Zaporižjas, Dņepras un Doneckas robežas” un pēdējās nedēļās tās esot strauji paātrinājušās. Uz zināmiem Krievijas spēku panākumiem Zaporižjas virzienā intervijā Ukrainas Radio norādīja arī Ukrainas Drošības un sadarbības centra direktors Dmitro Žmailo.
“Krievus īstenībā interesē trīs apdzīvotās vietas dienvidos, galvenokārt Huļaipoļe – svarīgs mūsu aizsardzības mezgls. Krievijas uzbrukumi tur notikuši jau ilgstoši un arī tāpēc, ka okupācijas spēki, kas virzījās Novopavļivkas virzienā, mainīja savas prioritātes pēc tam, kad Dņepropetrovskas apgabalā viņus aizkavēja. Līdz ar to tika pārdislocēti viņu uzbrukuma spēki un citu vienību spēki.
Krievijas mērķis ir apiet Huļaipoļi, tādējādi bloķējot mūsu aizsardzības mezglu – vai nu to aplenkt, vai piespiest mūsu karavīrus pakāpeniski atkāpties.
Tas pats attiecas uz Orihivu, kas ir nozīmīgs loģistikas virziens dienvidaustrumos no Zaporižjas. Tāpat Stepnogirskas jautājums arī jau ilgu laiku figurē medijos,” sacīja Žmailo.
Viņš atzīmēja, ka situācija Zaporižjas virzienā ir smaga, taču pašai pilsētai tomēr draudu neesot, jo ap to ir izveidoti nocietinājumi un vairākas aizsardzības līnijas.
KONTEKSTS:
Pirmās tiešās sarunas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī notika šogad maijā Stambulā, bet vienīgais panāktais progress bija vienošanās par 1000 gūstekņu apmaiņu. Krievija joprojām izvirza vairākas ukraiņiem nepieņemamas prasības, piemēram, Ukrainas karaspēka atkāpšanos no savas teritorijas.
Šīs sarunas notika pēc ASV spiediena.
