Termins radies, atsaucoties uz britu koloniālās pārvaldes pieredzi Indijā, kur valdība centās samazināt indīgo kobru skaitu, piedāvājot atlīdzību par katru nogalināto čūsku[1]. Taču iedzīvotāji sāka kobras audzēt, lai vēlāk tās nogalinātu un saņemtu atlīdzību. Kad valdība programmu atcēla, audzētās čūskas tika atbrīvotas, un problēma kļuva vēl lielāka – kobru populācija bija pieaugusi vēl vairāk. Šis gadījums precīzi parāda, kā labi domāti stimuli var izraisīt pretēju rezultātu.
Ekonomikas literatūrā kobras efekts bieži tiek izmantots, lai ilustrētu neparedzētas sekas, kas rodas politikas pasākumu rezultātā[2]. Pētījumi rāda, ka labi domāti stimuli var izraisīt pretēju rīcību un radīt jaunus tirgus mehānismus, kas pastiprina problēmu, nevis to risina. Piemēram, ekonomisti ir analizējuši, kā valsts atlīdzības un kompensāciju programmas, kas paredzētas noteiktu uzvedības modeļu veicināšanai, faktiski var radīt spēcīgu interesi izmantot sistēmas trūkumus peļņas gūšanai[3]. Līdzīgi arī nodokļu politikas izmaiņas bieži izraisa uzņēmumu pielāgošanos, kuras rezultātā iecerētais fiskālais efekts tiek vājināts vai pat kļūst pretējs sākotnējam mērķim[4].
Šie piemēri parāda, ka kobras efekts nav tikai vēsturisks kuriozs, bet gan universāls princips, kas raksturīgs jebkurai situācijai, kurā politiskie lēmumi ietekmē tirgus gaidas un uzvedību.
Līdzīga loģika redzama arī Latvijas pieredzē – politiskās vēlmes samazināt pārtikas cenas un tirgus faktiskās kustības atspoguļojas zemāk redzamajā attēlā.
1. attēls. No “vēlmes samazināt cenas” līdz “memorandam” – politiskās iniciatīvas hronoloģija. Pārtikas un enerģijas cenu izmaiņu indekss Latvijā (HICP, mēneša dati, 2024.–2025.). Foto: Eurostat (2025). HICP – monthly data (index); European Commission.
Institūciju viedokļi par pārtikas cenu memorandu
Pārtikas cenu samazināšanas memorands ir izpelnījies plašu politisko un institucionālo atbalstu, taču dažādu iestāžu sniegtie vērtējumi rāda disonansi starp publiskajiem solījumiem un ekonomiskajām realitātēm.
Ekonomikas ministrija memorandu raksturo kā “pozitīvu sadarbības piemēru starp valsti un tirgus dalībniekiem”, kas veicina pārtikas pieejamību un stiprina konkurenci[5]. Ministrija arī norāda, ka kopš memoranda parakstīšanas Latvijā vērojama pārtikas cenu samazināšanās tendence, pat uzsverot, ka Latvija esot vienīgā Baltijas valsts, kur šāda tendence konstatēta[6]. Šie paziņojumi ir gana optimistiski, taču, raugoties ekonomiski, ir grūti ignorēt, ka šādas “tendences” bieži ir īslaicīgas un korelē ar sezonāliem faktoriem, nevis ar pašas politikas efektivitāti.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) savos komentāros uzsver memoranda sociālo nozīmi. Tā mērķis ir nodrošināt pamatproduktu pieejamību un mazināt iedzīvotāju slogu inflācijas apstākļos. PTAC direktore Zaiga Liepiņa atzīmējusi, ka cenas kopš memoranda noslēgšanas esot stabilizējušās un tas varētu uzlabot mājsaimniecību finansiālo situāciju un veicināt sociālo ilgtspēju. Šis vērtējums vairāk balstīts PTAC sociālās funkcijas perspektīvā, nevis datos – ekonomikas skatījumā “stabilizācija” var nozīmēt arī augsta cenu līmeņa saglabāšanos.
Savukārt Latvijas Banka ir bijusi piesardzīgāka. Centrālā banka atzīst, ka memorands var būt solis pareizajā virzienā, taču uzsver, ka pārtikas cenu inflāciju iespējams mazināt tikai ar konkurences un ražošanas efektivitātes stiprināšanu, nevis ar tiešu iejaukšanos cenu mehānismos[7]. Banka arī norāda, ka politiski uzspiestas cenu vienošanās var radīt tirgus signālu kropļojumus un bremzēt ilgtermiņa konkurētspēju – tātad, potenciāli, tieši to, ko ekonomisti sauc par kobras efektu.
Konkurences padome savukārt publiski atzinusi, ka memoranda nosacījumi formāli nav pretrunā konkurences tiesībām un ka šobrīd nav saskatāmas aizliegtas vienošanās pazīmes starp tirgotājiem[8]. Tomēr padome arī norādījusi, ka memoranda uzraudzība nav tās tiešā funkcija un tā neplāno aktīvi izvērtēt katra partnera cenu politiku, ja vien netiks konstatēti acīmredzami pārkāpumi[9].
Šāda atturīga nostāja īstermiņā šķiet juridiski korekta, taču ilgtermiņā tā rada jautājumus par tirgus uzraudzības efektivitāti. Ja iestāde, kas atbild par konkurences līdzsvaru, paliek novērotāja lomā brīdī, kad valdība de facto veicina koordinētu cenu uzvedību, rodas risks, ka tiek normalizēta politiski motivēta tirgus saskaņošana. Tas savukārt var mazināt uzņēmumu motivāciju konkurēt ar kvalitāti vai inovācijām un ilgtermiņā kropļot brīvā tirgus mehānismus.
Šie paziņojumi atklāj klasisku politiskā optimisma un ekonomiskā reālisma sadursmi. Institūcijas vēlas redzēt “labas gribas vienošanos” kā risinājumu, kamēr ekonomiskā loģika brīdina – jebkurš publisks paziņojums par cenu samazināšanu vienlaikus darbojas kā signāls tirgum sagatavoties prettriecienam.
Kobras efekts darbībā: starp politiku un tirgu
Pārtikas cenu samazināšanas memorands labi parāda, kā valdības centieni “labot tirgu” var radīt pretēju rezultātu. Kad politiķi publiski paziņoja par mērķi panākt zemākas cenas, tirgus dalībnieki reaģēja nevis ar cenu konkurenci, bet ar pielāgošanos tirgus nenoteiktībai. Šāds signāls tirgum bieži nozīmē – “valsts iejauksies, ja būs nepieciešams”, un tas vājina uzņēmumu motivāciju reāli sacensties ar cenu vai kvalitāti.
Pēc memoranda parakstīšanas 2025. gada maijā tika novērots īslaicīgs cenu kritums, taču tas lielā mērā sakrita ar dabiskiem sezonāliem cikliem, kad pārtikas cenas ik gadu samazinās pavasarī un vasarā. Šī sakritība varēja radīt iespaidu par “memoranda efektu” un tikt interpretēta kā politikas panākums. Cenu kritums lielākoties notika pats no sevis, bet memorands tika interpretēts kā politikas nopelns, lai gan cenas joprojām saglabājās augstākas nekā pirms politiskās iniciatīvas iesaistīties to regulēšanā.
Kad vasaras beigās sabiedrības uzmanība mazinājās, cenas atkal sāka pieaugt, vietām pat pārsniedzot iepriekšējo līmeni. Politiskās diskusijas laikā tirgū bija redzamas nelielas cenu korekcijas, savukārt vēlāk cenu dinamiku nozarē skaidroja ar izmaksu un inflācijas pieaugumu. Šādā situācijā memoranda komunikācija varēja mazināt cenu konkurences intensitāti, un tas veicināja noturīgāka – augstāka – cenu līmeņa izveidošanos.
Šī situācija ļāva tirgum vienlaikus pielāgoties politiskajām gaidām un pieņemt augstāku cenu līmeni kā “jauno normu”. Rezultātā mēģinājums mazināt cenas faktiski pavēra ceļu to paaugstināšanai – klasisks kobras efekta piemērs praksē.
Arī institūcijas, kurām būtu jārūpējas par konkurētspēju, reaģēja tikai uz iespējamiem pārkāpumiem, nevis uz tirgus kvalitāti kopumā. Konkurences padome un citas uzraugošās struktūras uzsvēra, ka pārkāpumi netiek konstatēti, taču tas neveicina konkurences intensitātes pieaugumu vai tās attīstību sabiedrības interesēs. Tādējādi veidojas tirgus situācija, kurā formāla noteikumu ievērošana var kļūt svarīgāka nekā aktīva konkurence par patērētājiem.
Kopumā pārtikas cenu memorands ilustrē situāciju, kur labi iecerēta politiska iniciatīva mijiedarbojas ar tirgus mehānismiem sarežģītāk, nekā sākotnēji paredzēts. Tirgus bieži reaģē ne tik daudz uz politikas saturu, cik uz tās radīto signālu, un šādos apstākļos uzņēmumi var mainīt savu rīcību, reaģējot uz politisko signālu radīto nenoteiktību. Līdz ar to politikas tiešais efekts var mazināties, bet tās ietekme var izpausties citā formā, piemēram, noturīgi augstā cenu līmenī un vājākā konkurences dinamikā.
[1] Ekonomikas ministrija (EM). (2025a). Noslēgts memorands pārtikas preču pieejamības uzlabošanai. Pieejams šeit.
[2] Ekonomikas ministrija (EM). (2025b). Pēc memoranda parakstīšanas Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kur vērojama pārtikas cenu samazināšanās tendence. Pieejams šeit.
[3] Latvijas Banka. (2025). Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem. Pieejams šeit.
[4] Latvijas Sabiedriskie mediji (LSM). (2025, October 10). Konkurences padome nemana aizliegtas vienošanās pazīmes starp pārtikas tirgotājiem. LSM.lv.
[5] Konkurences padome. (2024, July 10). KP ar mērķi uzlabot situāciju pārtikas preču mazumtirdzniecībā ir sagatavojusi un iesniegusi Ekonomikas ministrijai grozījumus normatīvajā regulējumā. Konkurences padome. Pieejams šeit.
[6] Historic UK. “The Cobra Effect – The Perils of Perverse Incentives.” Pieejams šeit.
[7] Davies, S. & Harrigan, J. (2019). The Cobra Effect: Lessons in Unintended Consequences. Foundation for Economic Education (FEE).
[8] Lucas, D. S. & Fuller, C. S. (2018). Bounties, Grants, and Market-Making Entrepreneurship. The Independent Review, 22(4), 559–576.
[9] Bajo-Buenestado, R. (2019). Passing-through taxes beyond borders with a cobra effect. Journal of Public Economics, 173, 105–122.
