Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta otrajam, galīgajam lasījumam kopumā saņēma vairāk nekā 450 priekšlikumu. Tos izskatot, valdība rosināja Saeimu neatbalstīt teju nevienu opozīcijas priekšlikumu, taču par dažiem no tiem izstrādājot alternatīvu valdības regulējumu.
Valdības sēdē priekšlikumu izskatīšana noritēja teju bez debatēm, vienlaikus rosinot Saeimu atbalstīt vairākus priekšlikumus, kuru finansēšanai nākamajā gadā rasti 22,3 miljoni eiro.
Koalīcijā apspriestais strīdīgais jautājums par Ventspils ostas parādu dzēšanu, ko ierosināja Zaļo un Zemnieku savienība un ko nevirzīja satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”), nav saistāms ar valsts budžeta procesu, tā pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
“Tas nav politisks lēmums. To tagad skaņo starp ministrijām. Kad tas notiks, tad būs lēmumi par tālāko ceļu. Tas nav ar budžetu saistīts jautājums,” klāstīja Valainis.
Diskusijas par priekšlikumiem turpināsies Saeimas Budžeta komisijā. Saeimas plenārsēdēs budžetu galīgajā lasījumā sāks skatīt no 3. decembra.
2026. gada valsts budžeta likumprojektā ir trīs prioritātes – drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība, kam paredzēts papildu finansējums teju 700 miljoni eiro. Budžeta izdevumi nākamgad plānoti par 4,7% lielāki nekā šogad, un plānots budžeta deficīts – 3,3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
ĪSUMĀ:
Rosina palielināt tiesnešu un prokuroru speciālo pensiju par 5%
Izdienas pensiju reformas scenārijā neplāno citas būtiska izmaiņas
Neparedz rosinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņas
Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā neplāno grozījumus
Priekšlikumi par mazāku PVN – bez valdības atbalsta
Atrod līdzekļus pārdalīšanai atsevišķiem papildu mērķiem
Finanšu ministrija informēja, ka, aktualizējot un pārskatot nākamā gada valsts budžeta izdevumus, par 10 miljoniem eiro samazināti valsts parāda vadības izdevumi, kā arī papildu līdzekļi valsts budžetā rasti no uzņēmuma “Latvijas Valsts meži”, pārskatot dividendēs plānotos 12 miljonu eiro ieņēmumus.
Kopumā identificēti papildu resursi vairāk nekā 22 miljoni eiro, ko paredzēts novirzīt atbalstītajiem priekšlikumiem, ziņoja Finanšu ministrija.
Nozīmīgākais
papildu finansējums paredzēts projekta “Rail Baltica” pārprojektēšanai – 8 miljoni eiro, kā arī lauku ģimenes ārstu atbalstam – 4,8 miljoni eiro.
Savukārt vēl 1,8 miljoni eiro novirzīti atbalstam vardarbībā cietušajiem, bet sakrālā mantojuma saglabāšanai novirzīts papildu 1 miljons eiro. Vēl papildu līdzekļi paredzēti arī Izglītības un zinātnes ministrijai pedagogu sociālajam atbalstam, kā arī 349 536 eiro Veselības ministrijai neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta izveidei Indras pagastā. Savukārt Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursu īstenošanai papildus atvēlēti 402 908 eiro.
Nepiekrīt izmaiņām valsts budžeta sagatavošanas procesā
Grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību tika iesniegti kopumā 13 priekšlikumi, tostarp seši opozīcijas priekšlikumi, kurus valdība neatbalstīja.
Cita starpā atbalstu neguva Latvijas Reģionu apvienības un Liepājas partijas priekšlikums, ka Fiskālās disciplīnas padomei (FDP) ir jādod tiesības sniegt Ministru kabinetam (MK) un Saeimai priekšlikumus par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. MK būtu jāizvērtē FDP priekšlikumi un mēneša laikā jāinformē Saeima un FDP par to izpildi vai noraidījuma pamatojumu. Gadījumā, ja priekšlikumi netiktu izpildīti, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija būtu tiesīga pieprasīt MK rīcības plānu budžeta izdevumu pārskatīšanai, ievērojot FDP secinājumus.
Tāpat netika atbalstīts opozīcijā esošās Nacionālās apvienības priekšlikums, ka ikgadējo valsts budžeta likumprojektu Finanšu ministrija (FM) sagatavo un publicē formā, kas nodrošina ieņēmumu un izdevumu detalizāciju līdz budžeta programmu un apakšprogrammu līmenim, ietverot konkrētas summas, to sadalījumu pa pasākumiem, kā arī norādot atbilstošos finansēšanas avotus. Šī informācija, vienlaikus ar budžeta likumprojekta iesniegšanu Saeimā, nodrošināma publiski FM oficiālajā mājaslapā brīvi pieejamā, digitālā un interaktīvā formā, kas ļauj lietotajiem pārskatāmi iepazīties ar budžeta struktūru un izlietojamu.
Atbalstu neguva arī “Apvienotā saraksta” priekšlikums, ka valdībai nākamā gada budžeta likumprojekts Saeimā jāiesniedz līdz 1. oktobrim. Patlaban noteikts, ka tas ir jāizdara līdz 15. oktobrim.
Neparedz pārskatīt pieļaujamo valsts parāda apjomu
Grozījumiem Fiskālās disciplīnas likumā tika iesniegti kopumā 12 priekšlikumi, tostarp trīs priekšlikumi no opozīcijā esošā “Apvienotā saraksta”. Tas cita starpā rosināja, ka vispārējās valdības parāds saimnieciskā gada beigās nedrīkst pārsniegt 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP) faktiskajās cenās. Patlaban pieļaujamais valsts parāda līmenis ir 60% no IKP. Līdzīgu priekšlikumu iesniedza Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība), kas netika atbalstīts, tāpat kā visi “Apvienotā saraksta” priekšlikumi.
Paredz lēzenāku akcīzes nodokļa kāpumu alum
Salīdzinoši daudz priekšlikumu – kopumā 24 – iesniegti grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā, no kuriem 11 ir opozīcijas priekšlikumi. Tostarp ir Saeimas deputātes Lindas Liepiņas priekšlikums kafiju izņemt no akcizēto preču saraksta. Liepiņas priekšlikums, tāpat kā pārējie opozīcijas priekšlikumi, valdības atbalstu neguva. Toties atbalstīts Ministru kabineta priekšlikums par lēzenāku akcīzes nodokļa palielināšanu alum.
Budžeta projekta pirmajā lasījumā nolemts, ka par katriem 100 litriem alus piemēros akcīzes nodokli ne mazāk kā 24,8 eiro apmērā. Tomēr valdība lēma likmi necelt tik strauji, paredzot to 23,1 eiro par 100 litriem alus. Patlaban spēkā esošā akcīzes nodokļa likme ir 22,5 eiro par 100 litriem alus. Turklāt MK plāno, ka paaugstināto akcīzi alum piemēros ar 2028. gada 1. martu.
“Šis kompromiss ir būtisks politisks signāls, ka nozare ir sadzirdēta,” uzrunā valdības sēdē uzsvēra Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.
Valdība lēma arī atbalstīt priekšlikumu, kas paredz lēzenāk celt akcīzi pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Budžeta pirmajā lasījumā lemts, ka akcīze pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta pieaugs no esošajiem 2115 eiro līdz 2327 eiro, bet valdība šodien lēma, ka tie no 2028. gada 1. marta būs 2276 eiro. Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) rosināja akcīzi pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem celt straujāk, bet viņa priekšlikums atbalstu neguva.
Nepiekrīt rosinātajām izmaiņām reģionālo autoceļu nodevās
Grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā iesniegti kopumā četri priekšlikumi, no kuriem vienu iesniedza pie Saeimas frakcijām nepiederošā Viktorija Pleškāne. Viņas priekšlikums noraidīts, jo, Ministru kabineta ieskatā, nav pamata no valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu, par kuru lietošanu maksājama nodeva, saraksta izslēgt vairākus posmus (pārsvarā Latgalē).
Neparedz rosinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņas
Grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā saņemti kopumā astoņi priekšlikumi, tostarp četri opozīcijas priekšlikumi, kas valdībā netika atbalstīti. Tostarp atbalstu neguva Saeimas deputāta Edmunda Zivtiņa (“Latvija pirmajā vietā”) priekšlikums samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likmi no 20% līdz 12,5%. Pārējie trīs opozīcijas priekšlikumi bija no Nacionālās apvienības, kas cita starpā rosināja nerezidentu maksājumiem un dividendēm pašreizējo 20% vietā piemērot 90% UIN likmi. Tāpat rosināta 30% UIN likme uzņēmumiem, kas eksportē, importē vai realizē Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes preci.
Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā neplāno grozījumus
Grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) saņemti kopumā 16 priekšlikumi, tostarp deviņi opozīcijas priekšlikumi, kas atbalstu neguva. Cita starpā noraidīti visi Saeimas deputātes Ramonas Petravičas (“Latvija pirmajā vietā”) priekšlikumi, piemēram, paaugstināt attaisnoto izdevumu slieksni no pašreizējiem 600 eiro līdz 1000 eiro, ar IIN neapliekamo minimumu celt no 570 eiro līdz 780 eiro, IIN atvieglojumu par apgādībā esošu personu no 250 eiro palielināt līdz 350 eiro.
Priekšlikumi par mazāku PVN – bez valdības atbalsta
Grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā saņemti 19 priekšlikumi, tostarp 13 no opozīcijas partijām. Piemēram, Saeimas deputāte Petraviča rosināja medikamentiem piemērot 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdzšinējās 12% likmes vietā. Tāpat Petraviča piedāvāja samazināto 12% PVN likmi piemērot izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Neviens opozīcijas priekšlikums valdības atbalstu neguva, tāpat kā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšlikums samazināto 12% PVN likmi no nākamā gada vidus piemērot arī svaigai cūkgaļai. Tāpat atbalstu neguva ZZS Saeimas frakcijas priekšlikums samazināto PVN likmi 12% apmērā piemērot arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem iekšzemē.
Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums paliks budžeta likumu paketē
Valdības atbalstu neguva iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (“Jaunā Vienotība”) priekšlikums no budžeta likumprojektu paketes izslēgt grozījumus Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā. Ministrs uzskata, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds ir būtisks un ilgtermiņā stratēģisks instruments, kas nodrošina Valsts policijas tehnoloģisko spēju attīstību un uzturēšanu. Šī fonda darbības apturēšana vai finansējuma ierobežošana kavētu turpmāku progresu un varētu radīt pretēju efektu – mazinās budžeta ieņēmumi, vājinās izmeklēšanas efektivitāte un ierobežojas valsts spējas reaģēt uz modernajiem noziedzības izaicinājumiem.
Paredz atvieglot prasības totalizatoru reklāmas ierobežojumiem
Grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā iesniegti četri priekšlikumi, tostarp divi priekšlikumi no trim deputātiem – Oļega Burova (neatkarīgais deputāts), Alīnas Gendeles (“Jaunā Vienotība”) un Dāvja Mārtiņa Daugavieša (“Jaunā Vienotība”). Šie deputāti rosināja līdz 2026. gada 31. decembrim noteikto azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu reklāmas aizliegumu ārpus azartspēļu organizēšanas vietām nepiemērot vairākos gadījumos, piemēram, atzīto sporta federāciju organizēto pilngadīgo sportistu sporta sacensību norises vietās, uz pilngadīgo sportistu sporta formām, sporta inventāru un atribūtiku u. c. Šis priekšlikums guva valdības atbalstu.
Rosina palielināt tiesnešu un prokuroru speciālo pensiju par 5%
Valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumus, kas paredz saglabāt speciālās pensijas tiesības augstākajām tiesu amatpersonām, kā arī daļēji ieskaitīt advokāta un akadēmiskā darba stāžu.
Tāpat atbalstīts priekšlikums par 5% palielināt noteikto speciālās pensijas minimālo un maksimālo apjomu gan tiesnešiem, gan prokuroriem.
Grozījumu mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp valsts finanšu saistībām un tiesu varas neatkarības garantijām.
Izdienas pensiju reformas scenārijā neplāno citas būtiskas izmaiņas
Valdība nākamā gada budžeta likumprojektus saistībā ar no 2027. gada gaidāmo izdienas pensijas reformu virza apstiprināšanai Saeimā bez būtiskām pārmaiņām. Vairumā ar šo reformu saistīto likumu nebija iesniegts neviens priekšlikums. Tātad paredzēts, ka no 2027. gada izdienas pensijas esošajā kārtībā piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem.
Valdība gan atbalstīja vairākus Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus, paredzot likumos salāgot ar izdienas pensiju sistēmu saistītās izmaiņas, lai nodrošinātu vienveidīgu un vienlīdzīgu tiesisko regulējumu.
Likumā uzdos reizi gadā ziņot par Valsts aizsardzības un drošības fonda līdzekļu izlietojumu
Grozījumiem Valsts aizsardzības un drošības fonda likumā valdība atbalstījusi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Tas paredz noteikt, ka Aizsardzības ministrijā kopā ar citu nozaru ministrijām reizi gadā vienlaikus ar prioritāro pasākumu pieteikumu Finanšu ministrijai iesniedz Ministru kabinetam apkopojumu par pieņemtajiem lēmumiem un priekšlikumus par plānoto Valsts aizsardzības un drošības fonda finanšu līdzekļu izmantošanu nākamajos trijos gados.
Informāciju par Valsts aizsardzības un drošības fonda finanšu līdzekļu izlietojumu atbildīgās ministrijas iekļauj ikgadējā publiskajā pārskatā.
Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un citām atbildīgajām ministrijām savā oficiālajā tīmekļvietnē būs jānodrošina ikgadējā pārskata publicēšana par Valsts aizsardzības un drošības fonda ieņēmumiem, izdevumiem un sasniegtajiem rezultātiem.
Valdība Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā paredz pastiprināt valsts valodas apguves prasības
Valdība noraidīja vairākus rosinātos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Tajā skaitā nav atbalstīts deputāta Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) priekšlikums atteikt atbalstu tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem ir dubultpilsonība Krievijā, taču
atbalstīja priekšlikumu, ka Ukrainas pilsonis Latvijā zaudē Ukrainas civiliedzīvotāja pagaidu aizsardzību, ja laikā pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas ir apmeklējis Krieviju vai okupētās Ukrainas teritorijas.
Likums arī paredzēs uzdevumu pašvaldībām ik mēnesi sniegt pārskatus Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai par Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu.
Tāpat grozījumi šajā likumā paredzēs priekšlikumu Ukrainas civiliedzīvotājiem profesionālo un amata pienākumu veikšanai pienākumu divu gadu laikā pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas apgūt valsts valodu vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2). Savukārt Ukrainas civiliedzīvotājiem profesionālo un amata pienākumu veikšanai ir pienākums piecu gadu laikā pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas apgūt valsts valodu tādā zināšanu apjomā, kādu profesionālo un amata pienākumu veikšanai ir noteicis Ministru kabinets.
Līdztekus budžeta priekšlikumu skatīšanai valdība virzīja arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu nākamgad līdz 1. maijam rīkot Sabiedrības integrācijas fonda funkciju, administrēto atbalsta programmu un izdevumu efektivitātes auditu.
Tāpat valdība deleģēja Finanšu ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju uzdot Valkas novada pašvaldībai līdz nākamā gada 1. martam izstrādāt un domē apstiprināt pašvaldības budžeta efektivizācijas plānu.
