Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins stāstīja, ka veselības apdrošināšana šobrīd aizņem 23% no kopējā apdrošināšanas tirgus un polišu kopējā vērtība sasniegusi 185 miljonus eiro.
“Uzņēmums grib iegādāties labu polisi par viskonkurētspējīgāko cenu, un apdrošinātājs grib arī normāli pelnīt; no otras puses, klients savukārt grib maksāt mazāk un veselības aprūpes iestāde grib attiecīgi mazliet vairāk nopelnīt. Nu, tad šie dzirnakmeņi no abām pusēm to apdrošinātāju maļ,” pauda Abāšins.
Apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta” Veselības produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja Sandra Pietkēviča skaidroja, ka šobrīd situācija ir tāda, ka polišu un parakstīto prēmiju skaits aug, bet vēl straujāk palielinās izmaksātās atlīdzības.
“Parakstīto prēmiju pieaugums šā gada deviņos mēnešos ir 17%, kamēr izmaksāto atlīdzību pieaugums jau ir 22%. Mums kā uzņēmumam, protams, tā ir ļoti izaicinoša situācija, lai nodrošinātu šāda biznesa rentabilitāti un attiecīgi šos pakalpojumus nodrošinātu labā kvalitātē arī uz priekšu,” sacīja Pietkēviča.
Viņa skaidroja, ka ir vairāki iemesli, kāpēc cenas veselības polisēm palielinās.
“Pirmkārt, ir nesamērīgi liels pieprasījums, respektīvi, norīkojumi no ģimenes ārstiem pie speciālistiem, kā arī cilvēki pašplūsmā, jo cilvēki arī paši var brīvi doties un apmeklēt speciālistus. Un pretī pret šo lielo pieprasījumu ir relatīvi nepietiekošs speciālistu skaits. Un šādos apstākļos, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tie ir izcili apstākļi ārstu algu ambīciju pieaugumam, un tas šobrīd ir lielākais izmaksu virzītājs. Un otrs elements ir šī ārkārtīgi plašā izmeklējumu nozīmēšana jau pirmās vizītes laikā, un trešais ir tas, ka tomēr tā valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamība ir kritusies,” klāstīja “Balta” pārstāve.
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone stāstīja, ka veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem pērk ne tikai lielie, bet arī mazie uzņēmēji, kas ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri.
“Piedāvā kopā caur LTRK slēgt šo līgumu, tad, protams, ir daudz izdevīgāki nosacījumi ar apdrošināšanas kompāniju. Mums kā darba devējiem viennozīmīgi ir svarīgi, lai mūsu darbinieki, viņu ģimenes locekļi, tiek pēc iespējas ātrāk pie speciālista, lai var precīzi noteikt diagnozi, uzsākt ārstēties un pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū. Un tāpēc mēs arī kā darba devēji cīnījāmies, un jāsaka paldies, ar 2024. gadu ir arī brīvprātīgā veselības apdrošināšana, tai polisei limits ir pacelts uz 750 eiro, kas neapliekas ar algas nodokļiem. Šobrīd tie 750 – mēs runājam par tādu akūtu [gadījumu], ka pie speciālista tev jāaiziet vai jāveic kāds izmeklējums, fizioterapija. Bet, ja mēs runātu par veselības veicināšanas pasākumiem, pieņemsim, baseins, vingrošana, tad, protams, tie 750, tas limits ir par mazu,” atzina Pētersone.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Abāšins vērtēja, ka veselības apdrošināšanas polišu skaits palielināsies arī turpmāk.
“Nu, es domāju, ka izaugsme tur vēl būs diezgan ilgi. Un vienīgā vēlme varbūt būtu, ka šis valsts limits, kas iepriekšējo reizi netika pārskatīts 16, 17 gadus, tas varbūt jāpārskata mazliet regulārāk. Bet, tā kā tas jaunais limits stājās spēkā no 2024. gada 1. janvāra, tas ir pavisam nesen, bet nu jāskatās, lai tas limits atkal neiestrēgtu uz 16, 17 gadiem,” pauda Abāšins.
Darba devēji šobrīd veselības apdrošināšanas polises nopirkuši 480 000 darbiniekiem un tikai 2000 iedzīvotāji polises iegādājušies paši.
