● Oryginał w języku polskim można przeczytać tutaj.
● Русский перевод доступен здесь.
“Ļoti lielu iespaidu uz mani atstāja grāmata “100 Polaków zasłużonych dla Łotwy” (“100 godātie Latvijas poļi”), ko 2018. gadā izdeva “Przegląd Bałtycki” un ko saņēmu dāvanā. Tieši šī grāmata pagājušajā gadā palīdzēja mums izvēlēties personību pirmajai skolas izstādei. Toreiz to veltījām Rīgā 1924. gadā dzimušajam poļu aktierim Andžejam Lapickim (Andrzej Łapicki),” stāsta Ina Barkanova sarunā ar LSM.lv. Lapickis dzimis 11. novembrī, Polijas Neatkarības dienā. Lai gan Rīgā viņš aizvadīja vien bērnību, viņš, tāpat kā bijušais finanšu ministrs Ježijs Osatiņskis (Jerzy Osiatyński), ir viens no pazīstamākajiem poļiem, kas piedzima Latvijas galvaspilsētā.
Šogad Ina Barkanova nolēma turpināt iesākto darbu. “Mērķtiecīgi meklēju poļu personības, kuru jubilejas atzīmējam tieši šogad – gan dzimšanas, gan nāves gadadienas,” portālam stāsta poļu kopienas aktīviste. “Mani vadīja doma – mēs esam dzīvi tik ilgi, kamēr par mums atceras. Vēlējos, lai skolēni un visi interesenti iepazītu tādas izcilas personības kā poļu tēlnieks Konstantīns Rončevskis (1875–1935), jurists un Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājs Jaroslavs Vilpiševskis (1881–1945), kā arī ķīmiķe, zinātniece un Latvijas Poļu savienības vadītāja Marija Šimanska (1922–1995).”
Ina Barkanova uzsver, ka “mērķis bija parādīt iedvesmojošus piemērus, kurus varētu ņemt par paraugu”.
“Ļoti augstu vērtēju Mariju Šimansku – sievieti, kura ķīmijas nozarē reģistrējusi 56 atklājumus un vienlaikus 1992.–1993. gadā vadīja Latvijas Poļu savienību. Viņa ne tikai neaizmirsa savas saknes, bet arī, cik vien iespējams, veicināja poļu kultūras un valodas saglabāšanu,” stāsta skolotāja, kura ar lielu cieņu raugās arī uz Jaroslavu Vilpiševski – pirmskara Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju un neatkarīgās, demokrātiskās Latvijas parlamenta deputātu.
“Vilpiševskis paveica ļoti daudz Latvijas poļu labā. Viņš bija jurists un divu sasaukumu Saeimas deputāts. Ilgus gadus dzīvodams Rīgā, viņš aktīvi veicināja poļu kultūras saglabāšanu. Aizstāvēja to parlamentā, piedalījās arī ārzemju poļu kongresos,” piebilst Barkanova.
Izstādes tapšanas laikā skolotāja saņēma palīdzību ne vien no LSM poļu sekcijas žurnālista Tomaša Otocka (Tomasz Otocki), bet arī no Jaroslava Vilpiševska ģimenes Varmijā. Fragmentus no 1929. gada izdevuma “Pamiętnik 1-go Zjazdu Polaków z Zagranicy” (“Pirmā Ārzemju poļu kongresa Piemiņas grāmata”), kurā piedalījās arī pats Vilpiševskis, skola saņēma no Mihalovsku ģimenes – Latvijas Saeimas deputāta pēctečiem.
Foto: Ina Barkanowa
“Esmu patiesi pārsteigta, ka daudzi jautājumi, kas tika apspriesti starpkaru perioda kongresā, ir tikpat aktuāli arī mūsdienās,” sarunā ar LSM.lv atzīst poļu kopienas pārstāve.
Trešais izstādes varonis Rīgas poļu skolā ir ar galvaspilsētu cieši saistītais tēlnieks Konstantīns Rončevskis.
“Rīga bija viņa dzīves centrs – šeit pagāja gan skolas un studiju gadi, gan visa turpmākā pieaugušā dzīve. Rončevskis bija cilvēks, kurš spēja parādīt ne tikai Latvijai un Krievijai, bet arī Francijai, ka Latvijā netrūkst izcilu tēlnieku. Daudzu gadu garumā viņš audzināja jauno mākslinieku paaudzi, pats kalpojot par paraugu,” stāsta Barkanova. Viņa uzsver, ka katra no trim izstādē atspoguļotajām personībām ir patiess poļu lepnums.
“Dažkārt aizdomājos, kā var tik daudz paveikt vienas dzīves laikā – dzīves, kas ir tik īsa un pilna ar ikdienas pienākumiem. Taču Vilpiševskim, Šimanskai un Rončevskim tas izdevās. Viņi spēja pārvarēt rutīnu un dot pasaulei daudz vairāk nekā tikai parasta pilsoņa ieguldījumu.”
Izstāde apmeklētājiem būs pieejama mēnesi – līdz decembra vidum. To var apskatīt Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas gaitenī pie bibliotēkas, Nīcgales ielā 15, skolas darba laikā no pirmdienas līdz piektdienai.
No poļu valodas tulkojusi Alina Smiļgina, J. Pilsudska Daugavpils Valsts
ģimnāzijas absolvente un Varšavas Universitātes studente.
