ĪSUMĀ:
Līdz 2027. gada 1. septembrim nav paredzēts celt skolotāju zemāko algas likmi, ar ko ir nemierā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Ko prasa skolotāji un vai Izglītības un zinātnes, kā arī Finanšu ministrija varētu šīm prasībām piekāpties?
Piedāvā zemāko likmi necelt nepilnus divus gadus
Patlaban pedagogiem jāpelna ne mazāk 9 eiro un 79 centi stundā vai vismaz 1566 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas par 40 stundu darba nedēļu. Tas noteikts likumā, un līdzšinējais algu celšanas grafiks beidzas ar šo gadu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno apstiprināšanai valdībā piedāvāt jaunu grafiku, kas paredz šādu zemāko atalgojumu saglabāt vēl nepilnus divus gadus.
Saskaņā ar šo ieceri 2027. gada septembrī skolotāju zemākā alga celtos līdz 1640 eiro mēnesī, bet vēl gadu vēlāk līdz 1720 eiro. Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga paudusi, ka pirmkārt, neatbalsta algu zemākās likmes iesaldēšanu tuvākajos gados. Otrkārt, arodbiedrība uzskata, ka zemākajai algas likmes jāaug straujāk.
Šodien puses vienojušās, ka turpinās spriest par to, kā tad veicami aprēķini par pedagogu algas reālo lielumu un iespējamo palielināšanu.
“Šis jautājums ir ļoti komplekss, iespējams, kompleksāks, nekā tas sākumā šķita. Šobrīd ir skaidrs, ka mēs kopā ar LIZDAS kolēģiem strādājam vēl pie metodikas pilnveides, jo jāsaka tā: nu šeit ir ļoti daudzi aprēķinu smalkumi. Mazākā kļūda ir ar lielu fiskālo ietekmi,” stāstīja ministrijas Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns.
Paredzēts, ka daļai pedagogu algas kopumā kāps, mainot finansēšanas modeli
Algu celšanu no 2027. gada 1. septembra Kalvāns skaidro ar to, ka pareizāk veikt izmaiņas jauna mācību gada sākumā, kad mainās arī skolēnu skaits. Par to, ka 2026. gadā minimālās likmes pieauguma nebūs, pat nav diskutēts – visi vienojušies, ka tā tam būs būt. Vienlaikus Kalvāns norādīja, ka tas nenozīmē, ka algas nepieaugs. Viņš atsaucās uz jauno skolu finansēšanas modeli “Programma skolā”.
“Visiem ir skaidrs, ka tas atstās tikai un vienīgi pozitīvu ietekmi uz gan darba samaksu, gan slodžu balansēšanu un atbalsta personāla pieejamību, apstākļiem un tā tālāk. Jā, šo precīzo efektu šobrīd neviens nevar izmodelēt, to mēs redzēsim pēc jaunajām tarifikācijām, kad šis modelis būs stājies spēkā, tātad 2026. gada rudenī,” pauda Kalvāns.
Kalvāns runāja par to, ka jaunais skolu finansēšanas modelis ienesīs izglītības sistēmā papildu finansējumu un tas nenoliedzami atstās ietekmi uz skolotāju algām.
Nākamgad šis papildu finansējums būs 45 miljoni eiro, gadu vēlāk 90 miljoni un 2028. gadā – 86 miljoni eiro. Taču jāņem vērā, ka modeli “Programma skolā” ievieš tikai vispārējā izglītībā. Tas nozīmē, ka
skolotājiem, kuri strādā bērnudārzos, profesionālajā izglītībā un interešu izglītībā, kā arī augstskolu mācībspēkiem, no šī jaunā modeļa nekāda labuma nebūs.
5 % pieaugums ik gadu
Ministrija piedāvā no 2027. gada 1. septembra zemāko pedagogu algu celt par nepilniem pieciem procentiem ik gadu līdz 2030. gadam. Kalvāns teica, ka daudzās nozarēs strādājošie var pat nesapņot par šādu garantētu ikgadēju algu kāpumu. Tam arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga lika pretī, ka izglītība ir piektā viszemāk atalgotā nozare valstī. Tāpat viņa norādīja uz ministrijas nekorektu attieksmi, informējot sabiedrību par to, kāda ir skolotāju reālā vidējā alga.
Ministrija tātad sarēķinājusi un pavēstījusi, ka vidējā alga ir 1940 eiro, bet Vanaga teica, ka aprēķinos nav ņemtas vērā visas pedagogu grupas. Ja tās ņemtu vērā, tad vidējā alga sanāktu ne vairāk kā 1700 eiro.
“Nu, sanāk šobrīd tāda sabiedrības tracināšana, LIZDA pasaka, ka termiņš nav pieņemams darba samaksas grafikām; arī ka summas nav pieņemamas, bet, ja vidusmēra cilvēks ierauga, ka jau šobrīd pedagoga vidējā alga ir 1900, tad var arī neatbalstīt pedagogus viņu prasībā par likuma izpildi un par straujāku algas kāpumu,” pauda Vanaga.
Kalvāns toties uzskata, ka aprēķini ir korekti, jautājums esot tikai par to interpretāciju.
Domā, kā mazināt strīdus
Ministrijai ir piedāvājums, ka par algu grafiku varētu lemt katra jauna politiskā cikla sākumā. Proti, jaunā Saeima un valdība šo jautājumu izlemtu uz nākamajiem četriem gadiem.
Tas nozīmētu, ka strīdi tāpat būtu regulāri, bet varbūt tie būtu retāki.
Tāpat diskutēts arī par iespēju piesaistīt skolotāju algu minimālajai algai valstī, bet par to arī šobrīd nav vienošanās.
Ja īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto grafiku, tad 2027. gadā papildus pedagogu algām vajadzēs 14 miljonus eiro, bet 2028. gadā 57 miljonus eiro. Par to, kāda būtu fiskālā ietekme, ja algas celtu jau janvārī, aprēķinus ministrija vēl veiks, bet LIZDA aplēses liecina, ka tad papildus vajadzētu 42 miljonus eiro.
Sarunas starp arodbiedrību un ministrijām turpināsies 3. decembrī.
