ĪSUMĀ:
Sašķeltais ASV Kongress vienojas gandrīz vienprātīgi
Šī likumprojekta pieņemšana ir viena no retajām reizēm pēdējo gadu laikā, kad ārkārtīgi sašķeltais Kongress ir spējis nodemonstrēt vienotību kādā jautājumā. Kongresa apakšnamā – Pārstāvju palātā – Epstīna failu publiskošanu atbalstīja 427 deputāti, bet tikai viens balsoja “pret”.
Savukārt Kongresa augšpalātā Senātā nemaz nenotika formāls balsojums, jo demokrātu frakcijas līderis Čaks Šūmers ierosināja apstiprināt likumprojektu saskaņā ar procedūru, ko dēvē par vienbalsīgu piekrišanu. Tā kā neviens senators neiebilda, nenotika debates un likumprojektā netika veiktas izmaiņas.
“Šis viss tagad nonāk tieši pie prezidenta. Viņš var publiskot šos failus bez Senāta iejaukšanās. Dažreiz lietu paveikšana prasa ilgu laiku. Pārstāvju palāta izdomāja veidu, kā to paveikt četru mēnešu laikā. Manuprāt, kavēšanās būtu necieņa pret cietušajiem. Nav nekā svarīgāka par puves izskaušanu šajā valstī,” pauda republikāņu kongresmenis no Kentuki Tomass Masijs.
“Amerikas tauta ir izteikusies. Kongress ir izteicies. Atklājiet dokumentus. Ir pienācis laiks taisnīgumam,” mudināja Demokrātu partijas kongresmenis no Kalifornijas Ro Khanna.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas ir jāparaksta ASV prezidentam Donaldam Trampam, un viņš solījis to parakstīt. Trampam savulaik bija draudzīgas attiecības ar Epstīnu.
Trampa aicinājums publiskot Epstīna failus daudzus pārsteidza
Tramps mēnešiem pretojās republikāņu un demokrātu kongresmeņu prasībai publicēt materiālus, kas ir iegūti, izmeklējot ietekmīgā Ņujorkas finansista Epstīna daudzu gadu garumā pastrādātos noziegumus, radot iespaidu, ka viņš baidās no šo dokumentu nonākšanas atklātībā.
Daudzi Trampa atbalstītāji apsūdzēja viņa administrāciju centienos piesegt Epstīna sakarus ar ietekmīgām personām, kā arī Epstīna nāves apstākļus. Epstīns 2019. gadā izdarīja pašnāvību cietumā, taču Tramps iepriekš aktīvi izplatīja sazvērestības teorijas par Epstīna nāvi.
Saskaroties ar šādu pretestību, Tramps pirms dažām dienām mainīja savu nostāju un aicināja Kongresu atbalstīt tā dēvēto Epstīna failu publiskošanu, apgalvojot, ka tajos neesot nekā slēpjama.
“Mums nav ko slēpt, un pienācis laiks atteikties no šīs demokrātu mistifikācijas,” savā sociālās saziņas vietnē “Truth Social” norādīja Tramps.
Epstīna upuri Kongresa lēmumu uztvēruši ar atvieglojumu, sakot, ka gadiem ir izjutuši nodevību no ASV institūciju puses, kas par to ir klusējušas. Lēmumu pie Kongresa gaidīja arī vienas no noziegumu upurēm, Virdžīnija Džufres, brālis. Viņa publiskoja memuārus par notikušo un pēc tam izdarīja pašnāvību.
“Man tas nozīmē visu. Mēs vienkārši vēlētos, lai mūsu māsa pati to redzētu, lai redzētu, cik ļoti pasaule viņu mīl, rūpējas un atzīst. Pieņemtais likumprojekts parāda, ka vēlētāji, kurus politiķi pārstāv, saka: publiskojiet šos failus. Un prezidentam nekas neliedz to darīt šodien,” sacīja Džufres brālis Skajs Robertss.
Likuma stāšanās spēkā nenozīmēs, ka atklātībā nāks visa informācija par Epstīnu
Likumprojekts uzdod Trampa ieceltajai ģenerālprokurorei Pamelai Bondi ne vēlāk kā 30 dienas pēc likuma stāšanās spēkā publicēt visus neklasificētos ierakstus, dokumentus, saziņas un izmeklēšanas materiālus, kas ir saistīti ar Epstīnu un viņa noziegumu līdzdalībnieci Gīleinu Maksvelu. Šie materiāli ietver Tieslietu departamenta iekšējās sarakstes, kā arī personas un organizācijas, kas ir saistītas ar Epstīnu.
Taču likums Bondi arī piešķirs tiesības neizpaust informāciju, kas varētu apdraudēt kādu aktīvu federālo izmeklēšanu vai identificēt jebkuru no upuriem.
Pārstāvju palātas locekle republikāne Mārdžerija Teilora Grīna, kura līdz šim bija kvēla Trampa atbalstītāja, bet Epstīna failu dēļ sanīdās ar prezidentu, cer, ka visa būtiskā informācija nāks gaismā:
“Bet īstais pārbaudījums būs, vai Tieslietu ministrija publiskos dokumentus, vai arī tie paliks piesaistīti izmeklēšanām. Vai Centrālā Izlūkošanas pārvalde publiskos dokumentus? Vai Ņujorkas tiesnesis atklās informāciju? Tā ir informācija, kurai ir jānonāk atklātībā. Un vai tiks publiskots to personu saraksts, kas ir šo sieviešu rīcībā un ko viņas glabā, jo baidās par to, kas ar viņām varētu notikt, ja viņas to publiskotu pašas. Tas ir īstais pārbaudījums.”
Savukārt tieslietu eksperte Kimberlija Veila šaubās, vai ģenerālprokurore Bondi ļaus atklāt informāciju, kas varētu apdraudēt prezidentu Trampu.
“Ir maz ticams, ka Tieslietu ministrija nāks klajā ar informāciju, kas varētu norādīt uz Donalda Trampa kriminālpārkāpumiem. Tad būtu jāvēršas tiesā ar prasību, ka Tieslietu ministrija nav pildījusi savus pienākumus saskaņā ar likumu, taču tas būtu ļoti sarežģīti, ja tu nezini to, ko tu nezini. Tāpēc atliek gaidīt,” Veila teica sarunā ar telekanālu “ABC News”.
Pagājušajā nedēļā opozīcijā esošās Demokrātu partijas likumdevēji publicēja 20 000 dokumentu, kas ir saistīti ar Epstīna lietas izmeklēšanu. Daļā no tiem bija minēts arī Tramps, kurš nenoliedza, ka viņam savulaik bija draudzīgas attiecības ar Epstīnu. Taču Tramps noraidījis, ka viņš zināja par Epstīna noziegumiem.
5min
Eksperte: Epstīna vēstuļu lieta sašķeļ Republikāņu partiju
“Prezidentam Trampam šī ir ļoti neērta situācija. Šī Epstīna vēstuļu lieta šobrīd sašķeļ Republikāņu partiju,” vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa. “Galējais labais spārns, pat MAGA kustībā, piemēram, Kongresa pārstāve Mārdžorija Teilore Grīna ļoti uzstāj uz to, ka ir jābūt informācijai tautai un pasaulei par to, kas ir Epstīna epastos. Bet šis jautājums varētu nebūt īpaši tīkams Trampam, lai gan Tramps noliedz, ka tur būtu kaut kas tāds par viņu šajos e-pastos.”
Bērziņa arī piebilda, ka ir saprotams – Trampam nav izdevīgi būt redzamam kā cilvēkam, kas kavē šo dokumentu publicēšanu, it kā viņam būtu kas slēpjams.
“Bet vai viņš tiešām vēlas, lai publicē šos šos e-pastus, lai vēlāk nāk gaismā visa šī informācija? Par to arī nevar teikt, ka īpaši viņš to vēlētos, izejot no iepriekšējiem komentāriem,” viņa pauda.
Eksperte arī uzsvēra, ka šobrīd galvenais jautājums ir, kāda saskaņa valda Republikāņu partijā.
“Mēs jau redzam, ka Tramps cenšas drusku atkāpties no savas šī gada politikas, jo ir neapmierinātība ar dažiem pamatprincipiem pilsoņu vidū. Piemēram, tas, ka dzīves dārdzība vēl joprojām ceļas, ka Trampa tarifi ir sadārdzinājuši īpaši pārtikas produktus,” viņa atzīmēja. “Mēs redzam tagad, kad Tramps maina politiku attiecībā uz tarifiem un noņems tarifus, piemēram, kafijai vai banāniem un citiem šādiem produktiem. Tas nozīmē, ka Tramps paliek atsaucīgāks un jūtās nedaudz jūtīgāks kādai pretestībai.”
Ņemot vērā šķelšanos Republikāņu partijā, Trampam nu priekšā uzdevums noturēt MAGA kustību savā pusē, norādīja Kristīne Bērziņa.
“Ja tā aizskrietu citā virzienā, viņam būtu ļoti grūti noturēt savu stiprā līdera statusu. Tāpēc Tramps, no vienas puses, grib kontrolēt naratīvu, grib kontrolēt to, kas varētu vai nevarētu būt vēstulēs, bet viņam ir jābūt atsaucīgam pret opozīciju. Bet notika sašķelšanās,” viņa stāstīja. “Un arī Trampa tagad atbalstītāji, piemēram, ir ļoti uzbrukuši un draudējuši Mārdžorijai Teilorei Grīnai. Un nav īsti skaidrs, cik tāda nopietna saliedētība valda Republikāņu partijā. Ārpolitikā arī tas izpaužas ar arvien lielāku kritiku. Piemēram, tagad Kongresa republikāņi kritizē Pentagonu un tā amatpersonas. Tas, piemēram, attiecas ļoti uz Eiropas drošību. Jautājums – vai Epstīna lietās nav arī kaut kas par ārpolitiku? Piemēram, bija jautājums par [Krievijas ārlietu ministru Sergeju] Lavrovu un Epstīnu. Izskatās, ka notiek kaut kāda politiskā kustība, notiek pārmaiņas. Bet bet ņemot vērā, ka mēs nezinām, kas tajās vēstulēs ir, mēs arī īsti vēl nemākam pateikt, kādas varētu būt sekas.”
