ĪSUMĀ:
ES jāpalielina atbalsts Ukrainai; ASV finansiālā palīdzība apsīkst
Finansiālā atbalsta apmērs, kas Ukrainai nepieciešams, ir patiesi iespaidīgs. Kā 12 lappušu garā vēstulē Eiropas Savienības (ES) līderiem norāda Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, nākamajos divos gados palīdzībai būtu jāsasniedz 135 miljardi eiro, no kuriem Ukrainas bruņotajiem spēkiem būs nepieciešami 83,4 miljardi eiro, bet ekonomikas uzturēšanai – 55,2 miljardi eiro.
Tas nozīmē, ka nākamo divu gadu laikā ES Ukrainas finansiālajās vajadzībās jāiegulda gandrīz tikpat daudz, cik teju četru gadu laikā kopš pilna mēroga kara sākuma.
Nepieciešamība Eiropai atvēlēt lielas summas radusies tādēļ, ka ASV administrācija Trampa vadībā ir pārtraukusi lielāko daļu savas tiešās palīdzības Ukrainai, tostarp lielos ieroču un munīcijas ziedojumus, ko Vašingtona sniedza prezidenta Džo Baidena vadībā.
Lai gan zināmu palīdzību sniedz arī citi sabiedrotie, tostarp Lielbritānija, Norvēģija, Kanāda un Japāna, lauvas tiesai jānāk no ES. Ekonomikas analītiķi norāda – ja netiks saņemta jauna Eiropas palīdzība, Ukrainai nākamā gada pirmajā ceturksnī varētu pietrūkt naudas.
Leiena piedāvā trīs scenārijus līdzekļu atrašanai
Bloka līderiem nosūtītā vēstulē Leiena piedāvā trīs scenārijus, kur šādus līdzekļus rast, tajā pašā laikā brīdinot, ka vienkāršu un perfektu risinājumu nav un arī laika tādus meklēt nav.
Pirmās divas dokumentā minētās iespējas nozīmē jaunu parādu.
To Briselē, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti, ieskicēja arī Somijas prezidents Aleksandrs Stubs.
“Pirmā opcija ir, ka dalībvalstis vai, piemēram, NATO dalībvalstis maksā tieši, vai nu ņemot vairāk aizdevumu, vai izmantojot pašreizējās rezerves. Otra iespēja ir parāda savstarpēja pārvaldīšana Eiropas līmenī, kā tas tika darīts ar “Next Generation Europe” un SAFE instrumentiem,” paziņoja Stubs.
Proti, pirmais variants paredz neatmaksājamus grantus, kas tiek piešķirti valsts līmenī, un valstis šādus grantus piešķirtu brīvprātīgi. Otrais variants būtu tāds pats, bet grants pēc apstiprināšanas tiktu piešķirts kolektīvi ES līmenī. Abi varianti nozīmē vēršanos finanšu tirgos un jaunu līdzekļu piesaisti, un tā ir problēma dalībvalstīm, kurām ir liels budžeta deficīts.
Trešais variants ir Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošana
Savukārt trešais piedāvātais variants paredz Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu. EK priekšlikums izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus nozīmētu 140 miljardu eiro reparāciju aizdevuma piešķiršanu, kas segtu Ukrainas nākamo divu gadu vajadzības. Taču Beļģijas iebildumu dēļ šo plānu tā arī nav izdevies pieņemt. Ir cerības, ka vienošanos beidzot varētu panākt decembrī, kad samitā atkal pulcēsies ES līderi.
Aktīvu izmantošanu kā vienīgo iespēju saredz arī Zviedrijas Eiropas Savienības lietu ministre Džesika Rozenkranca.
“Patiesībā ir tikai viena reāla finansēšanas iespēja, un tā ir iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana. Es lieliski saprotu, ka ir iebildumi, jo īpaši no Beļģijas puses. Es atzinīgi vērtēju to, ka tagad notiek dialogs starp Komisiju un Beļģiju. Taču šīs detaļas ir jāatrisina, jo Ukrainas nauda drīz beigsies. Mums ir jāpanāk lēmums decembrī, lai Ukraina varētu sastādīt nākamā gada budžetu. Šādā veidā mēs nodrošinām arī to, ka Krievija maksā par kaitējumu, ko tā ir nodarījusi Ukrainā, tāpēc tas ir arī morāls jautājums,” teica Rozenkranca.
Samits, šķiet, ir pēdējā iespēja Eiropai šogad vienoties par aizdevuma piešķiršanu Ukrainai.
Galvenā juridiskā padomniece prezidenta Volodimira Zelenska administrācijā Irina Mudra intervijā aģentūrai “Reuters” skaidro, ka Ukraina nebūt negaida visu tehnisko detaļu izstrādi līdz samitam, taču par aizdevuma izsniegšanas arhitektūru līdz sanāksmei gan būtu jāvienojas.
Ukraina sagaida, ka Eiropas sabiedrotie noteiks struktūru un pārvaldību, caur kuru tiks piešķirti līdzekļi.
Tāpat Ukrainai ir svarīgi iesaistīties lēmumu pieņemšanā par līdzekļu sadali un prioritāšu noteikšanu.
Sarežģītāku situāciju noteikti padara kara laikā vērienīgākais korupcijas skandāls, kas satricinājis Ukrainu. Ukrainai jāpierāda, ka katru partneru sniegto eiro Kijiva iztērē godprātīgi.
