Agrs rīts Rīgas Starptautiskajā skolā. Mazie pirmo klašu skolēni gatavojas lielajam valsts svētku koncertam. Kāds ķipars jau ir piedalījies tādā koncertā, bet kādam tā būs pirmā uzstāšanās ar piespraustu Latvijas karodziņu pie krūtīm, dziedot latviešu dziesmas un dejojot tautas tērpā. Kā stāstīja bērni – viņi šim uznācienam gatavojas jau ilgi un, lai gan ar nelielām bailēm, tomēr ļoti gaida.
“Es jūtos ļoti sajūsmināta. Biju šeit arī pagājušogad, bet mēs veidojām citādāku koncertprogrammu. Mēs gan dejojām, gan dziedājām,” stāstīja skolniece Osiana.
Skola apvieno bērnus no vairāk nekā 30 pasaules valstīm. Vecāku darba specifikas dēļ bērniem Latvija ir mājas vien uz dažiem gadiem.
Tāpēc skolotāji izjūt vajadzību šajā mazajā laika posmā mazajiem ķipariem iedot kaut nelielu Latvijas sajūtu. Un bērni to novērtē, sacīja skolotāji.
Foto: Aleksandra Straume
“Šo gadu laikā, kamēr es te esmu, tās dziesmas ir tieši tās, kas viņiem iespiežas atmiņā. Un tad viņi arī dzied tās mājās. Un man, pieņemsim, nāk maziņš trīsgadnieks, un viņš sāk dziedāt dziesmu, ko viņa brālis otrajā klasē ir sācis dziedāt, un iemācās to valodiņu un dziesmiņu,” klāstīja mūzikas skolotāja Karīna.
“Ir svarīgi, lai bērni saprot, ka viņi šeit ierodas ne tikai padzīvot, bet uz šiem pāris gadiem… šo īso brīdi mēs arī palīdzam Latvijai kļūt par daļu no viņiem.
Lai aizbraucot prom, viņi neteiktu – “Es mācījos tajā skolā un viss”, bet gan – “Latvija aizskāra manu sirdi”. Un kāda daļa no latviešu tradīcijām viņos paliek uz visiem laikiem,” teica Rīgas Starptautiskās skolas direktore Amanda Romija.
Par to, kā Latvija spēj aizskart sirdi, bērniem var pastāstīt franču valodas skolotājs Tonijs Rialāns. Viņš ir francūzis, kurš, mīlestības vadīts, Latvijā dzīvi uzsāka pirms vairāk nekā 20 gadiem. Pats smejoties saka – drīzumā Latvijā būšu nodzīvojis ilgāk nekā tēvzemē Francijā. Viņš Latvijas valsts neatkarību uztver ļoti nopietni un ar cieņu.
“Kad mēs runājam par pagātni vai neatkarību, mēs īsti nezinām kas tas ir. Mēs bijām drīzāk tie, kas darīja pāri tiem, kas nebija atkarīgi. Un es īstenībā nesapratu no sākuma. Bet tagad es ļoti labi to saprotu un man ir ļoti svarīgi, lai tas turpinās. Tas man ir sirdī, un es darītu daudz, lai tas turpinātos,” klāstīja Rialāns.
