ĪSUMĀ:
Baltais nams: Miera plāns atbilst abu pušu interesēm
Izdevums iepriekš rakstīja, ka Tramps ir atbalstījis 28 punktu plānu, kas izveidots, konsultējoties ar Krievijas vadītāja Vladimira Putina īpašo sūtni Kirilu Dmitrijevu.
Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita norādīja, ka Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs un ASV valsts sekretārs Marko Rubio plānu veidojuši mēnesi. Tam vajadzētu būt pieņemamam abām pusēm.
Ukraina vēlas cienīgu kara noslēgumu
Ukrainas prezidenta birojs informē, ka Volodimirs Zelenskis oficiāli saņēmis no ASV plāna projektu, kas, saskaņā ar amerikāņu puses vērtējumu, var aktivizēt diplomātiju. Prezidents izklāstīja iedzīvotājiem svarīgus principus, un panākta vienošanās strādāt, lai varētu panākt cienīgu kara noslēgumu. Viņš ceturtdien tikās ar ASV armijas ministru Denu Driskolu un ģenerāļiem.
“Ukraina jau kopš šā gada sākuma atbalsta ASV prezidenta Donalda Trampa priekšlikumus, lai izbeigtu asinsizliešanu. Esam gatavi konstruktīvi sadarboties ar Amerikas pusi un mūsu partneriem Eiropā un pasaulē, lai rezultāts būtu miers,” uzsvērts paziņojumā
Šis plāns paredz Ukrainas piekāpšanos vairākos jautājumos, piemēram, atteikšanos no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, tostarp teritorijām, kuras Krievijai nav izdevies iekarot kopš kara sākuma Austrumukrainā 2014. gadā.
Maz ticams, ka Kijiva piekritīs šādam miera plānam, kas faktiski nozīmētu Ukrainas piekāpšanos Krievijas prasībām.
Ukraiņi nevēlas atteikties no okupētajām teritorijām
Žurnālistu aptaujātie Ukrainas iedzīvotāji atzina, ka atteikšanās no okupētajām teritorijām negarantēs mieru, bet padarīs veltīgus lielos cilvēku upurus.
Ukraiņi kritiski vērtē ASV piedāvāto miera plānu 1min
Ukrainas sabiedrību pēdējās nedēļas laikā satricināja arī korupcijas skandāls, kas saistīts ar enerģētikas uzņēmumu “Energoatom”. Uz notiekošā netaisnību norāda arī gandrīz 70 gadus vecā Oksana. Kundze stāsta, ka ar pensiju Ukrainā šobrīd neesot iespējams izdzīvot, tāpēc viņai savā vecumā vēl jāiet uz darbu, bet valstī tajā pašā laikā notiek zādzības. Savukārt amerikāņi uzspiežot savu viedokli, aicinot atteikties no teritorijām un zaudēt pilnīgi visu.
Arī Kijivas iedzīvotājs Ivans, kuram dēls karo frontē, norādīja, ka bez cilvēku piekrišanas par šādiem noteikumiem neesot vērts runāt. Tie esot ļoti nepatīkami.
Nedaudz mērenāks savos izteikumos bija militārais kapelāns Deniss, taču arī viņš pauda gatavību cīnīties līdz galam. Kapelāns ir pārliecināts, ka Krievija neapstāsies, un vienkārši piekrist piedāvātajiem nosacījumiem, pēc viņa domām, būtu padošanās.
Ja šodien Maskavai atdos šo zemi, rīt tā pieprasīs vēl vairāk, norāda Deniss, un uzsver, ka uz Krieviju ir jāizdara lielāks spiediens.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis 28 punktu “miera plānu” starp Krieviju un Ukrainu, ko viņa administrācijas augstākās amatpersonas pēdējo nedēļu laikā slepeni izstrādājušas, konsultējoties ar Krievijas sūtni Kirilu Dmitrijevu un Ukrainas amatpersonām, atsaucoties uz augsta ranga ASV amatpersonu, ziņo televīzijas kanāls NBC.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tuvāko dienu laikā ir gatavs runāt ar Trampu par Vašingtonas piedāvātā miera plāna projektu, paziņojis Zelenska birojs.
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu, nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Tas nedeva rezultātus. Vēlāk notika Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī, kas aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, Tramps apsūdzēja Zelenski šķēršļu likšanā ASV mēģinājumiem izbeigt karu un pēc dažām dienām pat nolēma apturēt militāro palīdzību Ukrainai.
Krievijas un Ukrainas pārstāvji 2025. gadā vairākkārt tikušies, lai pārrunātu pamiera iespējas. Par tām tieši runājuši arī Tramps ar Putinu. Taču Kremlis katru reizi īslaicīgi noteikto pamieru pārkāpis.
2025. gada jūlija vidū ASV prezidents paziņoja, ka Krievijai ir 50 dienas laika, lai izbeigtu karu Ukrainā – pretējā gadījumā tai un tās tirdzniecības partneriem draud sankcijas. Taču 28. jūlijā ASV prezidents šo termiņu samazināja, dodot Kremlim tikai 10 līdz 12 dienas šim uzdevumam. Tramps pavēstīja, ka Putins viņu ir nokaitinājis un ilgāk vilcināties vairs nav vērts.
2025. gada 15. augustā Tramps un Putins tikās Aļaskas pilsētā Ankoridžā, lai apspriestu iespējamo pamieru Ukrainā. Sarunas beidzās bez rezultāta, Putinam uzstājot uz Ukrainas kapitulāciju.
Trīs dienas vēlāk Vašingtonā, ASV ieradās arī Zelenskis un ES līderi, lai apspriestu pamiera iespējas un drošības garantijas Ukrainai pēc kara beigām.
4. septembrī “Labas gribas koalīcijas” valstis Parīzē pieņēma kopīgu lēmumu par drošības garantijām Ukrainai. Drošības nolūkos detaļas netiek izpaustas, tomēr rietumvalstu vadītāji pauduši viedokli, ka drošības garantijās būs iekļauta Ukrainas armijas stiprināšana, sabiedroto karavīru nosūtīšana miera uzturēšanai, kā arī ASV iesaistīšana drošības saistībās.
