Februāra vēlēšanās uzvarējušās līdzšinējā premjerministra Albina Kurti partijas izvirzītais premjera amata kandidāts 19. novembrī parlamentā atkārtoti nespēja iegūt balsu vairākumu, un konstitūcija šādā gadījumā paredz parlamenta atlaišanu.
Tāpēc prezidentei nācās izsludināt jaunas vēlēšanas, un viņa kā datumu tām izvēlējās 28. decembri.
Eksperti uzsvēra, ka šāds notikumu pavērsiens ir neizdevīgs gan valdošai partijai, gan visai valstij. Pastāv liela iespēja, ka neizdosies laikus pieņemt valsts budžetu, un šī nelielā Balkānu valsts varētu zaudēt plānoto Eiropas Savienības finanšu palīdzību.
Serbija kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu zaudēja 1999. gadā, pēc NATO militārās iejaukšanās, un Priština neatkarību spēja pasludināt tikai 2008. gadā. Situācija Kosovā ir nestabila, un tajā joprojām īsteno NATO starptautisko miera misiju, kurā piedalās arī mūsu valsts karavīri.
KONTEKSTS:
Kosovas parlaments 19. novembrī atkal noraidīja premjerministra kandidātu, tā izbeidzot līdzšinējā valdības vadītāja Albina Kurti cerības uz trešo pilnvaru termiņu.
Februārī notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja Kurti pārstāvētā kreisi centriskā Pašnoteikšanās kustība (LVV), taču tā nespēja nodrošināt absolūto vairākumu.
Tā bija jau otrā reize, kad LVV zaudēja balsojumā par savu premjera amata kandidātu, un tas bija pēdējais mēģinājums, ko pieļauj konstitūcija, pirms tiek izsludinātas ārkārtas vēlēšanas.
