Ķīmijterapijas, hematoloģijas un paliatīvās aprūpes nodaļa ir gaiša un mūsdienīga. Taču pārsvarā tajā valda klusums – lielākajai daļai pacientu trūkst spēka pašiem piecelties, un sarunas neraisās. Brīvprātīgo darbs šajā nodaļā nav viegls, bet gaišs – tās ir sarunas par vēsturi, atmiņām un arī cerību.
“Hospiss LV” brīvprātīgie Liepājas reģionālajā slimnīcā Foto: Novadu Ziņas LTV”Hospiss LV” brīvprātīgie Liepājas reģionālajā slimnīcā Foto: Novadu Ziņas LTV”Hospiss LV” brīvprātīgie Liepājas reģionālajā slimnīcā Foto: Novadu Ziņas LTV
“Cilvēks saslimstot nezaudē personību. Viņš ir cilvēks. No slimnīcas visiem ir mazliet bailes, nepatika. Tas [brīvprātīgo darbs] rada mājīguma sajūtu, ka viss ir labi,” atzina slimnīcas Ķīmijterapijas, hematoloģijas un paliatīvās aprūpes nodaļas virsārste Zinaīda Štera.
Savukārt “Hospiss LV” brīvprātīgo Liepājas komandas dalībniece Sandra Plostniece atzina: “Varētu šķist, ka mēs, brīvprātīgie, esam tie, kas dodam un mazāk saņemam pretī, bet patiesībā pacients ar savu dzīves stāstu un situāciju iedod mums daudz vairāk, nekā mēs dzīvē varam iegūt.”
Iniciatīva par brīvprātīgo piesaisti un apmācību nāca no Liepājas slimnīcas, iesaistot nodibinājumu “Hospiss LV”, kam ir pieredze brīvprātīgo sagatavošanā darbam ar neārstējami slimiem pacientiem.
“Tā ir iespēja iesaistīt sabiedrību un aktualizēt šo tēmu visdažādākajos sektoros, ka cilvēki citus atceras visu laiku, ne tikai Ziemassvētkos – ir cilvēki, kuriem noder šāds atbalsts un draudzīgs plecs,” teica “Hospiss LV” brīvprātīgā darba koordinatore Sintija Reinberga.
Interesi izrādījuši vairāk nekā 10 cilvēku. Seši izgājuši apmācību un gatavi doties pie pacientiem. Tie ir dažādu profesiju pārstāvji – pavāri, medicīnas darbinieki, ģimenes, ko vieno vēlme palīdzēt.
Nereti nodaļā nonāk pacienti bez tuviniekiem, kuriem svarīgi sniegt sajūtu, ka viņš nav viens.
“Ir daudz pacientu un daudz to, kuri vēlas uzmanību. To parāda arī mūsu aptaujas, ka ir gaidas pret medicīnas darbiniekiem, ka sniegs emocionālo atbalstu, bet ne vienmēr tam pietiek laika, līdz ar to brīvprātīgais var atnākt, pasmieties kopā, paraudāt kopā ar pacientu,” norādīja Liepājas Reģionālās slimnīcas psihoemocionālā atbalsta koordinatore Ilze Jēče.
Brīvprātīgo darbs paliatīvajās nodaļās Latvijā nebūt nav jaunums, taču viņu trūkst. Lielākais atbalsts vajadzīgs tieši slimniekiem, tāpēc biedrība aicina veltīt nedaudz sava laika, lai iepriecinātu.
“Ir visādi posmi Latvijas ekonomikā mainījušies. Ir bijuši labāki laiki un bijuši grūtāki laiki. Šobrīd atsaucība nav ļoti liela, gribētos lielāku iesaisti,” atzina Reinberga.
Liepājas Reģionālajā slimnīcā brīvprātīgo darbu jau paspējuši novērtēt – pacienti kļūstot mierīgāki un smaidīgāki.
