Zelenskis secina, ka pašlaik iestājies viens no grūtākajiem brīžiem Ukrainas vēsturē.
“Šobrīd Ukraina var nonākt ļoti grūtas izvēles priekšā: vai nu pašcieņas zaudēšana, vai risks zaudēt atslēgas partneri. Vai nu grūti 28 punkti, vai arī ārkārtīgi smaga ziema, vissmagākā. Un turpmākie riski. Dzīve bez brīvības, cieņas un taisnīguma – un lai mēs ticētu tam, kurš mums uzbrucis jau divreiz,” teica Zelenskis.
“Mūsu cilvēki ļoti, ļoti grib, lai karš beigtos. Un mēs, protams, esam radīti no tērauda. Bet pat visspēcīgākais metāls var salūzt.”
1min
Zelenskis solīja, ka ukraiņi nenodos savas valsts intereses un cīnīsies par tām, tāpat kā to darīja 2022. gada februārī, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu.
“Katru dienu es sargāju [zvērestā doto uzticību]. Es to nekad nenodošu. Ukrainas nacionālās intereses ir jāņem vērā. Mēs neizsakām skaļus paziņojumus. Mēs mierīgi strādāsim ar Ameriku un visiem partneriem,” uzsvēra Zelenskis.
Ukrainas prezidents norādīja, ka Kijiva ir gatava piedāvāt alternatīvus priekšlikumus ASV prezidenta Donalda Trampa miera plānā paustajām idejām, cerot, ka Vašingtona uzklausīs ukraiņu argumentus. ASV un Ukrainas mediji vēsta, ka Zelenskis šo jautājumu jau pārrunājis ar ASV viceprezidentu Dž. D. Vensu.
Tramps tikmēr izteicies, ka atbildi uz viņa piedāvāto miera plānu Ukrainai vajadzētu sniegt līdz 27. novembrim, kad amerikāņi svinēs Pateicības dienu.
Tramps arī brīdinājis, ka pretējā gadījumā Ukraina riskē īsā laikā zaudēt vēl vairāk teritoriju.
Vācijas, Francijas un Lielbritānijas līderi piektdien telefonsarunā ar Zelenski apsprieduši ASV plānu kara izbeigšanai Ukrainā, uzsverot, ka jebkuram miera nolīgumam ir nepieciešams Eiropas apstiprinājums. Arī Ukrainas iedzīvotāji pauž sašutumu par ASV piedāvāto plānu. Ekspertu ieskatā tas ir kapitulācijas, nevis miera piedāvājums.
Eiropas līderi nelokāmi atbalsta Ukrainu
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers uzsver, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem jāpaliek spējīgiem aizstāvēt valsts suverenitāti un ka pašreizējai kontaktlīnijai būtu jākalpo par sākuma punktu jebkādām teritoriālām diskusijām, norādīts Vācijas valdības paziņojumā.
Merca preses pārstāvja izplatītajā paziņojumā teikts, ka līderi vēlreiz apstiprināja savu “nelokāmo un pilnīgo atbalstu Ukrainai ceļā uz ilgstošu un taisnīgu mieru”.
Viņi arī norādīja, ka jebkuram miera līgumam, “kas attiecas uz Eiropas valstīm, Eiropas Savienību vai NATO, ir nepieciešams Eiropas partneru apstiprinājums vai sabiedroto konsenss”.
“Šis princips ir ļoti svarīgs – visus jautājumus, kas saistīti ar Ukrainu, galu galā ir jāizlemj Ukrainai. Mēs visi vēlamies taisnīgu un ilgstošu mieru. To vēlas arī ASV prezidents.
Tāpēc mums ir jāstrādā no savas pašreizējās situācijas uz šo mērķi. Taču princips, ka Ukrainai ir jānosaka sava nākotne saskaņā ar savu suverenitāti, ir pamatprincips,” uzsvēra britu premjers Stārmers.
Eiropas līderu un Ukrainas prezidenta paziņojums ir pretrunā ar Trampa piedāvāto miera plānu. Tas paredz, ka Ukrainai būtu jāatsakās no Krievijas okupētajām teritorijām, proti, Krimas, Luhanskas un Doneckas. Savukārt Hersonas un Zaporižjas frontes līnija tiktu iesaldēta, nonākot Krievijas kontrolē.
Ukrainai būtu jāsamazina tās bruņotie spēki līdz 600 000 karavīriem, kā arī jāatsakās no pievienošanās NATO. Krievijai nav paredzēti stingri militāri ierobežojumi. Plānā teikts, ka “tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs un nenotiks tālāka NATO paplašināšanās”, kā arī NATO neizvietos karaspēku Ukrainā. Krievija varētu atgriezties G8 valstu saimē.
Zelenskis ir norādījis, ka drīzumā plāno apspriest plānu ar Trampu. Eiropas valstu līderu reakcija liecina par ievērojamām starptautiskām domstarpībām par taisnīgiem nosacījumiem kara izbeigšanai.
Gadījumā, ja Ukraina noraidīs Trampa piedāvājumu, ASV esot brīdinājušas, ka varētu nogriezt izlūkpalīdzību Ukrainai, kas karā ir ļoti svarīga. Tāpat amerikāņi varētu noteikt liegumu ieroču piegādēm, kas joprojām notiek ar NATO valstu starpniecību. ASV rīcībā ir militārās spējas, kas Ukrainai ir ļoti svarīgas un kādu nav Eiropas rīcībā, tādēļ tās zaudēt būtu liels trieciens. Tā var būt lielāka Ukrainas izolēšana un, iespējams, kāda dziļāka saslēgšanās ar Krieviju, kas šajā situācijā būtu trieciens gan Ukrainai, gan Eiropai.
Eksperti: Plāns ir piedāvājums Ukrainai atzīt savu kapitulāciju
Ukrainā ir pievērsta ļoti liela uzmanība ASV miera plānam, un mediji visas šīs dienas rūpīgi seko līdzi, kas tajā piedāvāts Ukrainai. Plāns satur ļoti daudzus ukraiņiem sāpīgus un nepieņemamus priekšlikumus.
Virkne ekspertu ir norādījuši, ka piedāvājums pēc būtības vairāk līdzīgs piedāvājumam Ukrainai atzīt savu kapitulāciju karā, jo ietver visu to, ko Krievija ir prasījusi.
Savukārt plāns nesatur priekšlikumus par to, kur Krievijai būtu nepieciešams piekāpties.
Šādu prasību izpilde Ukrainai ir bīstama, jo agresorvalsts iegūs visu, ko tā ir vēlējusies. Savukārt tas nozīmē, ka Krievija var turpināt šādu agresīvo uzvedību.
“Puiši mirst – lūk, notiek bēres. Puiši ir miruši par mūsu brīvību un par tām zemēm. Mēs viņiem neko neatdosim! Ja būs nepieciešams, es pati iešu karot, bet viņiem neko neatdosim!” teica Kijivas iedzīvotāja Oleksandra.
“Nu, tās visas ir viņu vēlmes. Ukraina būs neatkarīga un ir neatkarīga. Man nav pat ko tur pateikt – tie nosacījumi ir nepieņemami Ukrainai un ukraiņu tautai,” ar viedokli dalījies Serhijs.
“Ukraiņi grib mieru un, lai dod Dievs, tas notiktu pēc iespējas ātrāk! Tāpēc, lai pie varas esošie risina, kādā veidā. Vai tas būs Trampa plāns vai kāds cits miera plāns, bet lai iestātos miers! Lai mūsu bērni, mūsu pieaugušie un visi mūsu karavīri kaut drusku varētu atpūsties, jo tas, kas tagad notiek – mirst cilvēki, pastāvīgi – apšaudes, pastāvīgi – raķetes. Tā nav iespējams dzīvot, tā nav dzīve!” sašutumu paudusi Kijivas ielās satiktā Solomija.
“Tas ir kā piebāzt roku pie krokodila un domāt, ka viņš tikai pabiedēs un nomierināsies. Tas ir īslaicīgi un turpināsies, tāpēc es tam neticu. (..) Redziet, cik daudz apkārt puišu bez rokām, bez kājām, bez acīm un citādi sakropļoti. Cik desmiti miljoni cilvēku ir izbraukuši – tagad to visu apturēt tikai tāpēc, ka kāds apzadzies un nolēmis laicīgi aizbēgt? Nu, tā nenotiks!” sacīja Vjačeslavs.
Sašutumu Ukrainā izraisījis arī ārvalstu medijos minētais, ka šo piedāvāto plānu esot atbalstījis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustams Umerovs.
Viņš pats to noliedza, norādot, ka vizītes ietvaros ASV nodarbojies ar miera sarunu procesa organizatoriskiem jautājumiem, nevis devis vērtējumu kādiem plāna punktiem.
Kā norādīja Umerovs, tie ir nepārbaudītas informācijas piemēri, bet Ukraina šobrīd rūpīgi izskata partneru priekšlikumus, ievērojot Ukrainas galvenos principus šajās sarunās, proti, valsts suverenitāti, cilvēku drošību un nepieciešamību panākt taisnīgu mieru.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, augustā paziņojis par 50 dienu laiku, lai izbeigtu karu Ukrainā, draudot ar rīcību, taču Krievija turpināja gan virzību frontē, gan uzbrūkot civilajai infrastruktūrai un nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus.
Ukraina turpina lūgt sabiedrotajiem palīdzību un tālās darbības ieročus, kas ļautu vērsties pret militārajiem mērķiem Krievijā. Lai gan liels progress šajā jautājumā nav panākts, daži Ukrainas sabiedrotie palīdzību pastiprina, piemēram, Vācija apsolīja piegādāt Kijivai tālās darbības raķešu sistēmas.
ASV prezidents Donalds Tramps saskaņā ar mediju ziņoto parakstījis un apstiprinājis 28 punktu miera plānu. Tas paredz Ukrainai drošības garantijas, bet liegtu dalību NATO, kamēr Krievijai ļautu atgriezties pasaules ekonomikā, bet Maskavai vajadzētu nostiprināt apņemšanos neuzbrukt kaimiņvalstī. Plāns arī paredzētu “de facto” okupētās Ukrainas teritorijas atzīt par Krievijas teritoriju, bet Ukrainai 100 dienu laikā būtu jārīko vēlēšanas.
