‘”Zelta zobens par drosmi. Priekšmets absolūti unikāls mūsu Latvijas kontekstā. Nekur citur tas nav atrodams. Tā bija Krievijas imperatora personīgā dāvana par īpašu izrādīto drosmi,” stāstīja Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Edgars Umbraško.
1909. gada zelta zobens piederējis kavalērijas ģenerālim baronam Oskaram fon Stempelam, kurš apbalvots par varonību krievu–turku kara laikā. Zobens atrasts 2011. gadā, rokot jaunu kapa bedri Bērzu kapos Jelgavā, un restaurēts vien šogad.
Foto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzija
“Zobens bija ļoti sliktā stāvoklī. Metāla spala asmenī bija korozijas ar lielu korozijas slāni, un arī metāls ļoti drūp un trausls, deformējas. Bet varējām uzreiz jau redzēt, ka rokturis ir ar zelta pārklājuma smalkiem elementiem, bet tajā brīdī tas arī viss bija pārklāts ar tādu baltu oksīda slāni,” klāstīja muzeja restaurācijas nodaļas vadītāja, restauratore Saiva Kuple.
Šis ir tikai viens no vairāk nekā 110 tūkstošiem muzeja krājuma priekšmetiem. Pēdējā desmitgadē vien krājums papildināts ar 15 tūkstošiem artefaktu, un lielākā daļa no tiem ikdienā nav apskatāmi.
“Atrodamies Jelgavas muzeja krājuma vienā no telpām. Nu, mēs varētu salīdzināt kā ar bankas seifu vai depozītu glabātavu, kur ir zelts, vērtspapīri un tā tālāk, un tas mūsu zelts. Šeit līdzās gleznām, mākslas darbiem ir ārkārtīgi vērtīga kolekciju daļa, proti, fotogrāfijas, dokumenti, vairāki tūkstoši, pat desmit tūkstoši vienību,” pauda muzeja galvenais krājuma glabātājs, vēsturnieks Aldis Barševskis.
Lai parādītu šo “neredzamo pasauli”, muzejnieki radījuši izstādi “Mēs esam bagāti”, kas ir veltījums Jelgavas 760 gadu jubilejai un “Academia Petrina” 250 gadiem.
“Katram priekšmetam ir savs ceļš, un tas ir milzīgs kolektīvs darbs. Un šajā izstādē ir piedalījušies visi muzeja speciālisti no vēsturniekiem un restauratoriem, beidzot ar krājuma darbiniekiem, dizaineriem un tehnisko personālu,” piebilda Barševskis.
Izstādē apskatāmi gan mākslas darbi, fotogrāfijas un dokumenti, gan arheoloģiskie artefakti un Eliasa dzimtas liecības. “Mēs esam bagāti” Jelgavā skatāma līdz 25. janvārim.
