Studente Balvu novadā veido logopēdisko materiālu bāzi runas un valodas attīstībai; cer palīdzēt skolām

Sergejeva pirms mēneša uzsākusi Balvu pašvaldības atbalstītā projekta “Logopēdiskie materiāli valodas attīstībai” realizēšanu. Izmantot Balvu novada atbalstu jaunajiem uzņēmējiem viņu pamudināja iespēja šādā veidā palīdzēt gan Balvu novada, gan arī citu novadu bērniem ar runas un valodas traucējumiem.

“Studiju procesā, studiju praksēs šādi materiāli ir jāveido, gatavoju materiālus nodarbībām, kā arī vecākiem sniedzu ieteikumus, kā darboties mājās. Un tad nolēmu, kāpēc gan šīs zināšanas nevaru dot citiem. Uzsākot studijas, saņēmu diezgan lielu atsaucību no Balvu novadā dzīvojošajām ģimenēm un draugiem par padomiem, kā labāk darīt. Tā kā tagad man ir pilna laika studijas un regulāri konsultēšanu es nevaru sniegt, tad tas ir veids, tāda alternatīva, kā es varētu palīdzēt savā novadā dzīvojošajām ģimenēm, speciālistiem šajā valodas attīstībā,” stāstīja Sergejeva.

Jau kādu laiku Līgas Sergejevas sagatavotos materiālus runas un valodas attīstībai bērniem izmanto arī viļakietes Līgas Kaļānes-Kokorevičas ģimenes trīsgadnieki.

“Šo logopēdijas projektu pamanīju Balvu novada “Facebook” lapā. Tā kā Līga ir mūsu novadniece, es viņai uzrakstīju – tiklīdz viņai būs pieejami materiāli, lai sūta uzreiz man, jo man ir mazi bērni, kuri šobrīd ļoti interesējas par burtu apguvi. Tā mums sāka veidoties šī sadarbība – viņa atsūtīja savus darbiņus, un sāku pētīt, skatīties, kas pašlaik maniem trīsgadniekiem ir populārākais un ērtākais veids apguvei. Viens no populārākajiem maniem bērniem ir Skaņu bingo, kur apguvām un noslīpējām burtu izpratni, tā ir viena no mūsu aktivitātēm, ko viņi labprāt spēlē arī paši,” stāstīja Kaļāne-Kokoreviča.

Strādājot ar bērniem, logopēde Sergejeva sapratusi, ka lielākā daļa logopēdisko materiālu ir pieejami tikai internetā, un speciālistiem vai vecākiem tie bieži pašiem jāiegādājas, jāizdrukā un jāsagatavo pirms darba ar bērnu. Latgalē daudzi vecāki nevar atļauties logopēda nodarbības vairākas reizes nedēļā, tāpēc svarīgi, lai viņi var turpināt darbu ar bērnu arī mājās.

Izstrādātie logopēdiskie mācību materiāli bērniem vecumā no 3 līdz 10 gadiem palīdz rotaļīgā un efektīvā veidā attīstīt runas un valodas prasmes, kā arī loģisko domāšanu, atmiņu, uztveri un sīko motoriku.

Sergejeva skaidroja: “Runa un valoda nav viens un tas pats. Runa ir, kā mēs valodu realizējam caur artikulētām skaņām, bet valoda jau ir plašāks jēdziens, ko varam iedalīt divās daļās: receptīvā – kā bērns saprot dzirdēto, kā viņš uztver instrukcijas, kā saprot vārdus, jēdzienus, un ekspresīvā – kā bērns spēj veidot teikumus, lietot vārdus, organizēt domas, kas arī ietver vārdu krājumu, teikuma uzbūvi, gramatiku un tā tālāk. Manā pieredzē vairāk ir skaņu izrunas traucējumi un valodas traucējumi.”

Sergejevas izveidotos un apkopotos materiālus plāno piedāvāt ne tikai ģimenēm, kur vecāki paši pēc viņas izstrādātās metodikas palīdz apgūt pareizas valodas un runas pamatus, bet arī Balvu novada pašvaldības izglītības iestādēm, citiem speciālistiem, tādā veidā atvieglojot arī strādājošo logopēdu un audiologopēdu darbu.

Balvu novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Terēze Čudarkina norādīja – pašvaldības izglītības iestādēs logopēda pakalpojumi pieejami visiem bērniem, kam tas ir nepieciešams.

“Pirmsskolā noteikti logopēdu vajadzētu vairāk, jo tieši pirmsskolā notiek preventīvs darbs, un tad arī skolā bērniem būtu mazāk valodas problēmu. Balvu novadā visās izglītības iestādēs logopēds ir pieejams, kopā novadā mums ir 11 logopēdi,” pauda Čudarkina.

Sergejeva ir izveidojusi arī “Instagram” kontu “Logopēdiskie materiāli”, kur dalās ar idejām un pieredzi par valodas attīstības veicināšanu bērniem. Pašlaik jauniete vēl mācās un neizslēdz varbūtību – pēc studiju beigām atgriezties un strādāt dzimtajā Balvu novadā.