Tautskola ir neformāla izglītības iestāde, kas Rūjienā tika izveidota pirms 30 gadiem, lai veicinātu iedzīvotāju mūžizglītību un atbalstītu amatniecības prasmju apguvi.
Aušana, kā stāsta Rūjienas Tautskolas vadītāja Gita Zariņa, ir viena no populārākajām nodarbībām, jo šajā ēkā kopā ar Tautskolu darbojas arī Rūjienas amatnieku biedrība “Rūzele”.
Rūjienas Tautskolas vadītāja Gita Zariņa Foto: Gunta Matisone / Latvijas Radio
Uzskaitījums tam, ko rūjieniešiem ir piedāvāts apgūt Tautskolā, sanāktu pat ļoti garš – sākot no jau pieminētās aušanas un citiem rokdarbiem, padomiem dārza darbos un galda klāšanā, līdz pat svešvalodām, piemēram, te var apgūt spāņu valodu.
“Pašlaik mums no Valmieras novada fonda ir jaunietis no Spānijas, viņš reizi nedēļā brauc pie mums un pasniedz interesentiem spāņu valodu. Tad ir arī tāds liels cikls, kur ir arī daudz dažādas nodarbības – “Lietu otrā dzīve”. Mēs Rūjienu arī definējam kā tādu zaļo pilsētu, zaļo mākslas pilsētu, un tad ļoti populāri ir atjaunot šīs vecās lietas. Pašlaik ir projekts “Darām kopā, darām skaisti”, tur mums ir gan dārzu iekārtošana, galdu klāšana, šūšanas nodarbības, ēst gatavošanas nodarbības. Jaunums bija kaligrāfija. Tad ir dažādas nodarbības amatniekiem, mājražotājiem, kas saistītas ar jauniem noteikumiem, PVD prasībām,” pastāstīja Tautskolas vadītāja.
Rūjieniete Inese Kalinka Tautskolā apmeklējusi dažādas nodarbības, kurās iegūtās zināšanas lieti noderējušas, bet galveno Tautskolas devumu viņa vērtēja ne tikai iegūtajās prasmēs.
“Es šeit Tautskolā darbojos visam kam līdzi, sākotnēji tā bija aušana, bet pēdējā laika hobijs ir skicēšana un zīmēšana.
Tautskola man ir daudz devusi tādā kopienas sajūtas radīšanā, te ir radoši cilvēki un ir sajūta, kā būt starp savējiem, ir vieta, kur šiem cilvēkiem pulcēties un gūt “savējo” sajūtu,” atzina Inese.
Diāna Hofmane, kura Tautskolā māca zīmēšanu un gleznošanu, kā arī vada lietišķās mākslas studiju “Linazieds”, atzina, ka viņu, te iesaistoties, pat savā ziņā ir pārsteigusi rūjieniešu vēlme mācīties un apgūt kaut ko jaunu.
“Es pati neesmu rūjieniete, esmu šeit tikai astoņus gadus, un jāsaka tā, ka kopš pirmās reizes, kad ienācu Tautskolā, mani pilnīgi šokēja šīs pilsētas aktīvie cilvēki, jo vispār tāds ziemeļvidzemnieks ir intraverts un jo mazāka pilsēta, jo viņš varbūt vairāk laika pavada tieši savā ģimenē un mājā. Bet šeit es redzu un katru gadu atrodu kādu jaunu, talantīgu cilvēku, kurš varbūt pirmo reizi ir ienācis Tautskolā un atrod šeit sev vietu, atrod, ko darīt,” stāstīja Diāna Hofmane.
To, ka Tautskolas izveide Rūjienai ir savā ziņā veiksmes stāsts, uzsvēra arī amatnieku biedrības “Rūzele” vadītāja Guna Ķibere:
“Ne katrā vietā tas tā ir izdevies! Rūjienā tas ir izdevies, jo – kas gan var būt brīnišķīgāk, ka cilvēki sanāk kopā ne tikai tusēt, bet mācīties.”
“Man pašai patīk apmeklēt nodarbības, kur var uzzināt kaut ko jaunu, esmu apmeklējusi dažādas nodarbības par dārza veidošanu, arī mājražotājiem domātus seminārus. Sākotnēji arī angļu valodas kursu, bet es gribu uzsvērt, ka ļoti daudz ir šis cilvēkfaktors, kas ir vadītājs, kādi ir izvēlēti pasniedzēji. Ja pasniedzējs ir iedvesmojošs, tad viņš ap sevi pulcēs kursantus vai mācīties gribētājus,” turpināja Guna Ķibere.
Tautskola Rūjienā tika izveidota pirms 30 gadiem, tas bija laiks, kad cilvēki gribēja apgūt datorprasmes, projektu rakstīšanu. Bija gadi, kad skolas darbība pārtrūka, bet pirms 12 gadiem tā atkal atsākās. Zariņa uzsver – tā bija pašu rūjieniešu vēlme.
“Tautskola ir neformāla izglītības iestāde pieaugušajiem, protams, pie mums nāk arī bērni un ir dažādas programmas arī skolēniem, bet pats galvenais ir pieaugušie. Katrs var nākt uz tādu apmācības programmu, kas viņam interesē, var nākt uz veselu ciklu, var nākt tikai uz vienu nodarbību, nav jāraksta kontroldarbi, nav jāliek eksāmeni. Mēs neizsniedzam oficiālu izglītības dokumentu, bet, ja šis kurss ir kādā projektā vai tas ir garāks, tad izsniedzam apliecinājumu, ka viņš ir tik un tik stundas piedalījies kādā apmācību programmā,” pastāstīja Tautskolas vadītāja.
To, ka ieceru netrūkst arī priekšdienām, apliecina ideju krātuvīte, kurā katrs Tautskolas apmeklētājs var ierakstīt, ko tad vēl vēlētos apgūt.
“Jaunums, ko redzam šajā mūsu ideju krātuvītē, ir, ka cilvēkus interesē, kā darbojas mākslīgais intelekts. Rūjienietis ir arī tāds, kas iet līdzi laikam, interesējas par visu to, kas ir jauns,” piebilda Gita Zariņa, solot, ka arī šī vēlme tiks ņemta vērā.
