Trampa 28 punktu miera plāns paredz Ukrainas atsacīšanos no savām teritorijām un atteikšanos no dalības NATO, kā arī ASV ekonomisko attiecību atjaunošanu ar Krieviju. ASV cer, ka tas ļaus nomierināt agresori Krieviju.
Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Sandis Šrāders tam nepiekrīt. Viņš sarunā šādu Trampa piedāvājumu salīdzināja ar notikumiem 1938. gadā, kad Rietumeiropas valstis piespieda Čehoslovākiju atdot daļu savas teritorijas nacistiskajai Vācijai, cerot, ka tas mazinās Ādolfa Hitlera kāri pēc plašākiem iekarojumiem.
Šrāders ir pārliecināts, ka pielabināšanās Krievijai cerībā, ka tas novērsīs turpmāku Krievijas agresiju, ir ilūzija: “Ņemot vērā to, kāda ir bijusi Krievijas politika, kāda ir bijusi Krievijas sabiedrības militarizācija un kults, kādu Krievija ir piekopusi iekšpolitiski, apgalvojot, ka visa Rietumu sabiedrība ir pret Krieviju, ka NATO ir pret Krieviju, ka Eiropa ir pret Krieviju, šāda vienošanās jeb uzspiesta kapitulācija Ukrainai novedīs tikai pie tālākas Krievijas agresijas gan pret Ukrainu nākotnē, gan arī, iespējams, pret NATO un Eiropas Savienības valstīm.”
Tramps ir devis Ukrainai laiku līdz 27. novembrim, lai apstiprinātu miera plānu, taču ASV amatpersonas ir paudušas gatavību runāt par iespējamām izmaiņām tajā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien parakstīja rīkojumu par delegācijas izveidi sarunām ar ASV un citiem partneriem.
Delegāciju vadīs Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, kurš paziņoja, ka viņa komanda dosies uz Šveici, lai tiktos ar ASV pārstāvjiem un runātu par iespējamā miera līguma nosacījumiem.
Savukārt Eiropas līderi plānojot nākamnedēļ doties uz Vašingtonu, lai runātu ar Trampu.
Šrāders uzskata, ka šī ir laba iespēja Eiropas līderiem pārliecināt Trampu mainīt savu nostāju: “Ņemot vērā to, ka līdz nākamajai ceturtdienai vēl ir laiks, es domāju, ka ir vieta diplomātijai un beidzot Eiropai būtu jānāk klajā ar kādu priekšlikumu, kas varētu atrisināt šo konfliktu tā, lai tas būtu godīgs un pieņemams Ukrainai un tiešām nodrošinātu mieru Ukrainā, jo ir ļoti daudz negodīgu lietu un piekāpšanos, kas tiek prasītas no Ukrainas.
Bet šāds iznākums īstermiņā kara pārtraukšanai nozīmētu to, ka fundamentāli tiek pārkārtota pasaules drošības arhitektūra, īpaši attiecībā uz Eiropu.
Eiropai un Ukrainai šāda vienošanās ir absolūti nepieņemama un pretrunā ar Eiropas interesēm.”
Šrāders piebilda, ka Eiropa var izmantot politiskās un ekonomiskās sviras pret ASV, kas līdz šim nav noticis. “Eiropas Savienības pieeja, atgādinot to, ka ASV Eiropas valstis ir svarīgākais stratēģiskais partneris militāri, ekonomiski un politiski, pieaugot autoritāro valstu draudiem transatlantiskajai drošībai un Rietumu sabiedrībai, būtu īstā pieeja, kas varētu atjaunot transatlantisko sadarbību un stiprināt to. Bet tajā pašā laikā, protams, ir riski, ņemot vērā to, ka ASV administrācija Baltajā namā ir neprognozējama, ka varētu notikt attālināšanās starp ASV un Eiropu, kas, uzspiežot šādu kapitulāciju Ukrainai, arī patiesībā notiek,” sacīja Šrāders.
Šrāders norādīja, ka taisnīgas kara beigas būtu tādas, kas atjaunotu Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti un sodītu agresorvalsti Krieviju.
