Šo varētu saukt par guļamrajonu meža ielokā, te ir privātmājas, dažas daudzdzīvokļu ēkas, pasts, veikals un doktorāts. Iedzīvotāji šeit tikai dzīvo, bet pa dienu izbrauc uz darbu citviet. Darba dienas vidū ciemā ir pavisam kluss.
Tepat arī jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo un par ģimenes ārstu strādā Ritvars Ziedonis. Viņš jau trešo sasaukumu ir arī deputāts Ropažu domē (pārstāv Apvienoto sarakstu un Nacionālo apvienību). Viņš iestājās pret šī centra būvēšanu tieši Upeslejās, pamatojot, ka šādiem centriem ir jābūt tur, kur ir sabiedrība.
“Šiem cilvēkiem ir vajadzīga iekļaušanās sabiedrībā, nevis atrašanās guļamrajonā, kamēr tur nav neviena cilvēka,” uzskata Ziedonis.
“Tas nozīmē līdzīgi kā Ulbrokā, ka tur ir kultūras centrs, kur aiziet, bibliotēka, lai viņi var aiziet uz sabiedrībā populārām vietām, tur kaut ko iegādāties, apciemot, noiet garām un iesaistīties dažādākos pasākumos. Tādā garā.”
Ropažu novads šobrīd ir viens no četriem Latvijā, kurā pagaidām uz vietas nav šāda dienas aprūpes centra pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. To iepērk no citām pašvaldībām, un to izmanto 126 pieaugušas personas un 19 bērni.
Lai izbūvētu dienas centru novadā, Eiropas Sociālais fonds piešķīra aptuveni 830 000 eiro, un tas būtu paredzēts 10 cilvēkiem. Sākotnēji bija iecerēts to būvēt Ulbrokā, tomēr pašvaldība, domājot tālredzīgāk, nolēma meklēt lielāku zemes gabalu, stāsta Ropažu domes priekšsēdētājas vietniece (drošības, civilās aizsardzības, labklājības un sociālās politikas jautājumos) Renāte Gremze (no “Progresīvo” un “Jaunās Vienotības” kopējā saraksta).
“Līdz ar to mēs meklējam gabalu, kur mēs varam attīstīties tālāk. Mēs nerunājam šeit par tikai ļoti segmentētiem, par garīga rakstura traucējumiem, tur ir iespējams būt arī bērniem, kuriem ir vajadzīgi kādi rehabilitācijas pakalpojumi, varbūt fizioterapija arī pieaugušajiem. Apsvērums, kāpēc Upeslejas, – arī tāpēc, ka komunikācijas. Mēs arī vērtējām to, ka pretī ir katlumāja, tātad mums nav jāvelk puskilometru gara siltumtrase, blakus ir ūdensvads, kanalizācija, elektrības pieslēgums, kas ļoti ievērojami atvieglo šo būvniecības procesu nulles stadijā,” skaidroja Gremze.
Renāte Gremze Foto: Anna Apīne / Latvijas Radio
Papildus Eiropas naudai pašvaldība centra būvēšanai Upeslejās bija plānojusi no sevis pielikt 147 tūkstošus. Lai gan Ulbrokā dzīve ir daudz aktīvāka un piemērotāka šim centram, tas pašvaldībai izmaksātu dārgāk, saka Ritvars Ziedonis:
“Bet tas lielais ieguvums kopumā, iespējams, būtu lielāks. Nevis mēs tā super ekonomiski izdomāsim tur, kur viss jau ir, kaut ko pārveidojot, noliksim to centru, vai izvēlēsimies sociāli aktīvāku vietu, bet tas prasīs vairāk investīcijas.”
Ritvars Ziedonis Foto: Anna Apīne / Latvijas Radio
Renāte Gremze saka, ka Upesleju iedzīvotāju viedoklis ir ņemts vērā un vietu šim centram meklēs citur.
Decembra sākumā notiks konsultatīvās padomes no visiem pagastiem, lai meklētu labākos iespējamos risinājumus, bet tas, visticamāk, būs Stopiņu pagastā, jo tur ir visvairāk mērķa grupas pārstāvju. Līdz gada beigām par tālāko rīcību tiks informēti arī iedzīvotāji. Bet apmeklētājiem centram durvis jāver jau pēc četriem gadiem (2029. gada 31. decembris).
