Latvijas Televīzijas raidījums “4. studija” saņēma kāda 36 gadus veca vīrieša vēstuli ar jautājumiem un problēmām, jo viņš divas reizes ir mēģinājis iestāties rezervistu militāro apmācību kursā, taču nesekmīgi. Viņš esot sodīts divas reizes: pirms 20 gadiem soda mērs bijis brīdinājums, bet pirms 17 gadiem – nosacīta brīvības atņemšana uz gadu un sešiem mēnešiem, bet cietumā viņš nav sēdējis. Pārkāpumi, par kuriem vīrietis sodīts, nav bijusi slepkavība vai kas tamlīdzīgs. Tos viņš dēvē par “jaunības kļūdām”.
“Jaunībā mēs neviens nezinām, kas mūs sagaida nākotnē, un es neapzinājos sekas šīm divām sodāmībām, bet stāsts nav par to. Jautājums ir par to – ja pret Latvijas valsti tiek vērsta kāda kara darbība, tad sanāk, ka es varu ņemt čemodānu un braukt prom, nemaz nedodoties palīdzēt savai valstij, saviem līdzcilvēkiem un pilsoņiem? Sanāk, ja mani “atšuj”, tad, ja pēc tam gadījumā kaut kas notiek, mani piespiest neviens nevarēs doties karot, jo bez apmācībām un zināšanām tā būtu tieša došanās pretī nāvei,” vēstulē raksta vīrietis.
“Es saprotu, ka slepkavas, maniakus, rūdītus bandītus varētu neņemt, bet kāpēc es kā persona ar, atļaušos teikt, maznozīmīgām sodāmībām nevarētu iziet vismaz pamata apmācības, lai vajadzības gadījumā varētu aizstāvēt savu valsti?” vaicā vīrietis.
Aizsardzības ministrijā skaidroja, ka Militārā dienesta likumā ir uzrakstīts, kāda veida sodāmība nav pieļaujama, uzsākot militāro dienestu. “Tie ir smagi vai sevišķi smagi noziegumi, kuriem kriminālprocesi nav izbeigti,” piebilda ministrijas pārstāve Guna Gavrilko.
Viņa arī norādīja, ka atteikumu dienēt kādā no militārā dienesta formām – vai tas būtu profesionālais dienests, Zemessardze vai rezerves karavīrs – ir iespējams pārsūdzēt. “Šajā gadījumā arī šo konkrēto iedzīvotāju, pilsoni aicinu rakstīt iesniegumu Aizsardzības ministrijai, kur šis gadījums atkal var tikt izvērtēts,” ieteica Gavrilko.
Var būt tā, ka sākumā tiek saņemts atteikums, bet pēc tam komisija, izvērtējot konkrēto situāciju atkārtoti, var lemt, ka ir iespējams iziet rezervistu militāro apmācību kursu. Savukārt attiecībā uz Zemessardzi vai profesionālo dienestu Aizsardzības ministrijā ir izveidota komisija, kas arī individuāli izvērtē katru gadījumu, un
šogad no 50 pieteikumiem 32 gadījumos pēc atkārtotas izvērtēšanas tika pieņemts pozitīvs lēmums.
“Ja cilvēkam ir sodāmība, tad nav automātiski jāpieņem, ka viņš militārajā dienestā nekādu dienesta formu veikt nevarēs,” uzsvēra ministrijas pārstāve. “Pamata princips ir tāds, ka mums ir vajadzīgs katrs cilvēks, tādēļ katram šim gadījumam, sodāmības gadījumam, tiek pievērsta īpaša rūpība un tiek veikta individuāla izvērtēšana.”
Atbildot uz jautājumu par mobilizāciju kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā, Aizsardzības ministrijā norādīja, ka neatkarīgi no sodāmības vai atteikuma dienēt kādā no militāra dienesta formām cilvēku var arī mobilizēt. “Taču nav pamata bažām par to, ka šāda veida cilvēki tiks sūtīti valsts aizstāvībai, valsts aizsardzībai bez apmācības vai bez ekipējuma. Tajā brīdī, kad rezervisti tiek mobilizēti un tiek izsūtīta šī mobilizācijas pavēste, tiek arī konkrēti šajā pavēstē pateikts, uz kuru mobilizācijas punktu ir jādodas, kur varēs saņemt ekipējumu un kur tiks veikta militārā pamatapmācība,” paskaidroja Gavrilko.
Informācija par militārā dienesta uzsākšanu un prasībām ir precīzi aprakstīta Militārā dienesta likumā un Mobilizācijas likumā, kur noteikts, kad personu nevar iekļaut militārajā dienestā. Tāpat informācija ir atrodama klustikaravirs.lv vai NBS mājaslapā.
