Anna Rīgas Franču licejā mācījās 9. klasē un plānoja turpat iestāties arī vidusskolā. Centralizētos eksāmenus nokārtoja ar labiem rezultātiem, tāpēc bez liela satraukuma piedalījās konkursā par tikšanu liceja 10. klasē. Par vietu cīnījās gan līdzšinējie liceja audzēkņi, gan bērni no citām skolām. Tātad – gan ar franču valodas priekšzināšanām, gan bez.
Annas mamma, kura ar savu pieredzi dalījās anonīmi, stāstīja, ka pieteikšanās laiks bijis ļoti nervozs. Ne tikai tāpēc, ka buksēja rindas virzība daudzo pieteikumu dēļ, bet galvenokārt tāpēc, ka radās bažas, vai meita skolā tiks. Lai arī eksāmeni nokārtoti labi, taču konkurss bija liels un franču valodas priekšzināšanas nebija svarīgas.
“Man tas šķiet absurdi. Tādā gadījumā nevajag sevi pasludināt par valodu skolu, par ko ar lielu lepnumu bērniem stāsta 1. klasē, ja 10. klasē šiem vārdiem nav seguma.
Valodai vairs nav nozīmes. Galu galā valodu neiemācās vairs neviens. Tagad 10. klasē visi franču valodu mācās kopā. Jaunpienācēji mācās pašus pamatus, un to pašu atkārto arī tie, kuri franču valodu mācījās jau iepriekš,” teica Rīgas Franču liceja skolnieces māte.
Uzzināt skolas viedokli, kāpēc valodas priekšzināšanas nav svarīgas un vai tiešām nenotiek padziļinātāka valodas apguve, neizdevās – Franču licejs medijiem intervijas nesniedzot.
Taču licejs ar šādu pieeju nav unikāls. Arī citas vidusskolas, kurās mācību uzsvars ir uz valodu, priekšzināšanas neprasa. Kā skaidroja Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, te, kā jau ģimnāzijā, prasa kārtot iestājpārbaudījumu, taču vācu valodu tajā nepārbauda. Vēlāk skolēnus māca atbilstoši zināšanu līmenim.
“Skolēns stājas skolā ar tādu pirmo svešvalodu, kāda viņam ir bijusi mācību procesā, un mūsu ģimnāzijā vācu valodu tiešām apgūst katrs skolēns neatkarīgi no tā, vai viņam ir bijušas priekšzināšanas vai nav bijušas, viņš nokļūst attiecīgā grupā, kur ir kā pirmā svešvaloda, otrā vai trešā,” stāstīja Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece.
Līdzīgi rīkojas arī Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskola. Poļu valodu desmitklasnieki apgūst divās grupās – ar priekšzināšanām un bez. Iemesls, kāpēc poļu valodu nepārbauda – lai visiem mācīties gribētājiem būtu līdzvērtīgas iespējas.
“Diemžēl var būt arī tādas bišķiņ bailes tiem vecākiem, kuri gribētu, lai devītās klases absolventi tiktu pie mums. Nu galvenais mums ir tieši zināšanas un rezultāti. Centralizēto eksāmenu rezultāti,” sacīja Rīgas Poļu vidusskola direktora pienākumu izpildītāja Kristīne Barkovska.
Atšķirīga pieeja ir profesionālās vidējās izglītības iestādēs. Tās gan Rīgā nav pašvaldības, bet gan dažādu nozaru ministriju pārraudzībā, un tās savus uzņemšanas nosacījumus lemj pašas.
Ir tehnikumi, kuros ņem vērā tikai vidējo atzīmi, bet ir arī tādi, kur skaita kopā ir gan iestājpārbaudījuma, gan centralizēto eksāmenu rezultātus. Visbiežāk iestāšanās pārbaudījums ir skolās, kurās ir lielāks konkurss. Piemēram, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā svarīgākais ir sniegums iestājeksāmenā.
“Mums ir jāpārbauda profesionālās lietas, jo jaunieši ir ļoti dažādi sagatavoti, citi varbūt arī nāk uz programmām, kas nemaz neprasa tādu īpašu, ļoti padziļinātu sagatavošanos. Līdz ar to mums, protams, ka ir jāveic atlase, un konkurss mums ir diezgan liels, tas ir divi uz vienu vietu. Līdz ar to, protams, ka mēs veicam tādu iekšējo atlasi,” atzina J. Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas direktors Ainars Šablovskis.
Par izglītību Rīgā atbildīgajā departamentā skaidroja, ka tiesībām tikt vienā vai otrā vidusskolā visiem jābūt vienvērtīgām, tāpēc priekšroka nedrīkst būt.
“Kaut kādai prioritātei savas skolas devītās klases skolēnam pret blakus esošās pamatskolas devītās klases skolēnam nav nekāda pamata, jo viņiem vienkārši nav citas iespējas. Viņiem ir tikai deviņu klašu posms. Un kāpēc lai kādam būtu priekšroka? Tikai tāpēc, ka deviņus gadus šajā ēkā mācījies? Uzņemšanas kritērijs ir skaidrs – centralizētais eksāmens vai papildu kritēriji,” teica Rīgas domes pārstāvis Ivars Balamovskis.
Papildu kritēriji ir vidējā atzīme vai vērtējums kādā konkrētā priekšmetā, taču, kā skaidroja pašvaldībā, skolas pārsvarā vadās pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, lai skolēnu uzņemšana būtu vienkāršāka.
