“Ukrainas “vadība” nav izrādījusi nekādu pateicību par mūsu centieniem, un Eiropa turpina pirkt naftu no Krievijas,” sociālajā medijā “Truth Social” raksta Tramps.
Tramps kritizē Ukrainu, bet ne Krieviju
Viņš jau agrāk vairākkārt kritizējis Ukrainas prezidentu Volodomiru Zelenski un apsūdzējis Ukrainas vadību nepateicībā. Zīmīgi, ka Tramps pārsvarā ir atturējies no līdzvērtīgas kritikas attiecībā uz Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kurš sāka asiņaino karu pret Ukrainu.
ASV šonedēļ nāca klajā ar 28 punktu miera plānu, ko vairums analītiķu novērtēja kā Ukrainai nepieņemamu, jo tas ir izdevīgāks Krievijai un paredz pārāk lielu piekāpšanos no Ukrainas puses. Piemēram, plāns paredz atdot Krievijai teritorijas Donbasā, ko tā vēl nemaz nav iekarojusi, ierobežo Ukrainas armijas lielumu un aizliedz Ukrainai jebkad kļūt par NATO dalībvalsti.
💬 US President Trump: “UKRAINE “LEADERSHIP” HAS EXPRESSED ZERO GRATITUDE FOR OUR EFFORTS.” pic.twitter.com/RiabCTdRxe — UNITED24 Media (@United24media) November 23, 2025
Tramps savā vēstījumā kārtējo reizi apgalvo, ka Krievijas un Ukrainas karš nekad nebūtu sācies, ja viņš tolaik būtu bijis ASV prezidenta amatā. Tramps maldinoši apgalvo, ka viņa pirmās prezidentūras laikā (no 2017. līdz 2021. gadam) nekāda Krievijas un Ukrainas kara neesot bijis, lai gan visus šos gadus turpinājās bruņotais konflikts Austrumukrainā, kur Krievija finansēja un atbalstīja vienības, kas cīnījās pret Ukrainas valdību.
Tramps norāda, ka ASV pašlaik turpina pārdot lielu daudzumu ieroču NATO valstīm, kas pēc tam tos piegādā Ukrainai, bet viņa priekštecis Džo Baidens visu esot atdevis par brīvu.
Zelenskis cer uz diplomātisku risinājumu
Miera procesa gaitu svētdien komentējis arī Ukrainas prezidents Zelenskis, kurš vēsta, ka Ukrainas delegācija sarunās Ženēvā turpina darbu, lai atrastu ilgtspējīgu risinājumu, kā izbeigt karu un atjaunot mieru.
“Pašlaik ir sapratne, ka amerikāņu priekšlikumi varētu saturēt virkni elementu, kas balstās uz Ukrainas redzējumu un ir kritiski svarīgi Ukrainas nacionālajām interesēm,” vēsta Zelenskis.
Šveices pilsētā Ženēvā svētdien tikās Ukrainas, ASV un Eiropas pārstāvji, lai runātu par Trampa piedāvāto plānu kara izbeigšanai Ukrainā. Daudzi to jau ir nosaukuši par “Ukrainas kapitulācijas plānu”, jo dokuments pašreizējā formā izklāsta Krievijas maksimālās prasības. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka Eiropas Savienībai (ES) nav pieņemami vairāki Trampa plāna punkti.
Sarunas norisinās pieczvaigžņu viesnīcā “InterContinental”, kur jau iepriekš ir notikušas augsta līmeņa sanāksmes. Piemēram, 1985. gadā tur tikās ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības vadītājs Mihails Gorbačovs.
Ukraina vēlas taisnīgu mieru
Svētdien vispirms tikās Ukrainas un Eiropas valstu pārstāvji. Pēc sarunām Ukrainas delegācijas vadītājs Andrijs Jermaks sacīja, ka tās ir bijušas ļoti konstruktīvas. Viņš piebilda, ka Ukraina un Eiropa turpinās darbu pie tā, lai panāktu “ilgtspējīgu un taisnīgu mieru Ukrainā”.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio pēc sarunām ar Ukrainas delegāciju pavēstīja, ka tā bijusi “iespējams, produktīvākā un jēgpilnākā tikšanās” visā līdzšinējā sarunu procesā.
Arī Jermaks sarunas raksturoja kā “ļoti produktīvas”.
“Esam panākuši ļoti labu progresu un virzāmies uz taisnīgu un ilgstošu mieru. Ukrainas tauta ir pelnījusi un vēlas šo mieru vairāk nekā visi citi,” vēsta Jermaks.
Zīmīgi, ka Jermaks izteica pateicību ASV un personīgi prezidentam Trampam, kurš pāris stundas pirms tam bija apsūdzējis ukraiņus nepateicībā.
Pozitīvi vērtējams signāls ir arī tas, ka ASV un Ukrainas delegāciju sarunas svētdien vakarā tiks turpinātas; šajā darbā iesaistīsies arī Eiropas partneri. Jermaks norāda, ka galīgais lēmums par vienošanos būs jāpieņem Ukrainas un ASV prezidentiem.
Zelenskis sociālajos medijos atzinīgi novērtēja to, ka ir atsākušies diplomātiskie centieni izbeigt karu un pauda cerību, ka tiks panākts pozitīvs rezultāts.
Tramps iepriekš izvirzīja Ukrainai ultimātu, ka tai līdz 27. novembrim ir jāpiekrīt viņa plānam, pretējā gadījumā riskējot zaudēt ASV atbalstu. Taču sestdien Tramps mīkstināja savu nostāju, sakot, ka šis plāns nav viņa galīgais piedāvājums Ukrainai.
Ukraiņi jau ir pateikuši, ka viņi nevar atteikties no okupētajām teritorijām un atstāt nesodītus Krievijas kara noziegumus. Savukārt eiropieši brīdina, ka izdabāšana Krievijai neatturēs to no turpmākas agresijas.
Leiena: Eiropas valstu robežas nevar mainīt ar spēku
EK vadītāja Leiena svētdien paziņoja, ka jebkādam reālam miera plānam ir jāizbeidz karš un jānovērš jauns konflikts nākotnē. Viņa uzsvēra, ka šādā miera plānā jābūt iekļautiem trim principiem:
“Pirmkārt, valstu robežas nevar mainīt ar spēku. Otrkārt, kā suverēnai valstij Ukrainai nevar būt ierobežojumi attiecībā uz bruņotajiem spēkiem, kas padarītu valsti neaizsargātu pret turpmākiem uzbrukumiem un tādējādi apdraudētu arī Eiropas drošību.
Treškārt, ir pilnībā jāatspoguļo Eiropas Savienības centrālā loma miera nodrošināšanā Ukrainā. Ukrainai jābūt brīvībai un suverēnām tiesībām izvēlēties savu likteni. Viņi ir izvēlējušies Eiropas nākotni. Tas sākas ar valsts atjaunošanu, tās integrāciju mūsu vienotajā tirgū un mūsu aizsardzības rūpniecībā, un, visbeidzot, ar iestāšanos mūsu savienībā,” sacīja Leiena.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs svētdien G20 valstu samitā Dienvidāfrikā skeptiski izteicās par iespēju līdz nākamajai ceturtdienai vienoties par Ukrainai pieņemamu miera plānu. Mercs uzskata, ka līdz tam vēl ir garš ceļš ejams.
KONTEKSTS:
Vašingtona piedāvājusi plānu kara izbeigšanai Ukrainā, kas, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina mediju rīcībā nonākušais plāna projekts.
Eiropas Savienības un Lielbritānijas amatpersonas svētdien Ženēvā tiekas ar ASV un Ukrainas kolēģiem, lai apspriestu ASV prezidenta Donalda Trampa plānu izbeigt karu Ukrainā. No ASV puses miera plānu apspriedīs Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un valsts sekretārs Marko Rubio.
