Eksperts skaidroja, ka kodolizmēģinājumu atsākšana prasītu laiku, būtu dārga un nenoslēpjama no sabiedrības acīm. Viņaprāt, ģeopolitiskā spriedze pasaulē rada spiedienu lielvarām palielināt kodolieroču skaitu, taču eksperts pauda cerību, ka valstis tomēr sapratīs, ka kodolieroči ir ārkārtīgi dārgi, ārkārtīgi bīstami un nepalīdz uzvarēt karā, tādēļ to skaita palielināšanai nav jēgas.
Ar Eratu sarunājās Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Rihards Plūme.
Rihards Plūme: ASV prezidents Donalds Tramps oktobra beigās paziņoja, ka ir pavēlējis Pentagonam sākt kodolieroču izmēģinājumus. Cik nopietni jūs uztverat šādu paziņojumu, un cik nopietni tas būtu jāuztver mums? Galu galā no prezidenta laika gaitā ir izskanējuši dažādi mulsinoši izteikumi.
Džons Erats: To ir nedaudz grūti saprast vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas nav Pentagons, kas veiktu kodolieroču izmēģinājumus. Par to ir atbildīgs Enerģētikas departaments. Tātad, ja jūs vēlētos veikt kodolieroču izmēģinājumus, te nebūtu ne runas par to, ka to darīt jāliek Pentagonam.
Otrkārt, prezidents teica, ka viņš pieņem šo lēmumu, reaģējot uz izmēģinājumiem, ko veic citas valstis. Bet kodolieroču izmēģinājums nav veikts kopš 2017. gada, kad toreiz to izdarīja Ziemeļkoreja. Un neviena cita no lielākajām kodolvalstīm nav testējusi kodolieroci vairāk nekā 30 gadus.
Tāpēc īsti nav skaidrs, uz ko tieši prezidents atsaucās. Iespējams, viņš runāja par Krievijas veiktu kodolieroci nestspējīgas raķetes testu, kas notika vairākas dienas pirms šī prezidenta paziņojuma. Bet tādā gadījumā viņš liktu Pentagonam pārbaudīt ASV raķetes. Savukārt šāda pārbaude jau bija ieplānota. Tāpēc tas viss ir nedaudz mulsinoši.
Bet gadījumā, ja prezidents dotu šādu rīkojumu, vai ir pārliecība, ka amatpersonas, kuras atbildīgas par izmēģinājumu procesa uzsākšanu, šo pavēli izpildītu vai tās neiebilstu? Vai arī tam nav nozīmes un pavēle ir pavēle?
Ja viņš to pavēlētu, es pieņemu, ka Enerģētikas departaments mēģinātu to īstenot. Bet tas nav tik vienkārši.
Ja būtu rīkojums sākt izmēģinājumus pēc iespējas ātrāk, runa tāpat būtu par vismaz diviem līdz trīs gadiem, līdz izmēģinājumi sāktos.
Attēlā Vašingtonā bāzētā Ieroču kontroles un neizplatīšanas centra vecākais politikas direktors Džons Erats Foto: ASV Ieroču kontroles un neizplatīšanas centrs
Kodolieroču izmēģinājumu iekārtas atrodas Nevadas štata tuksnesī aptuveni 140 kilometrus uz ziemeļiem no Lasvegasas. Un izmēģinājumi nav veikti vairāk nekā 30 gadus. Iekārtas būtu jāatjauno, ēkas būtu jāpārbūvē.
Jūs nevarat tā vienkārši iet un rīt uzspridzināt ieroci. Un tas viss radītu arī ievērojamas izmaksas.
Tāpēc būtu ļoti grūti tā vienkārši atsākt kodolizmēģinājumus.
Es pieņemu, ka dzirdot vārdu “kodolizmēģinājums” vismaz daļa cilvēku iedomājas par to, ka šāda testa laikā notiek sprādziens. Bet kodolizmēģinājumi, ja pareizi saprotu, tomēr var būt dažādi. Vai konkrētajā ASV gadījumā runa ir par kodoleksplozijām vai tomēr cita veida izmēģinājumiem?
Jā, jums ir taisnība, sakot, ka, ja pieminām vārdu “kodolieroču izmēģinājums”, cilvēki to saprastu tieši kā lielu kodolsprādzienu. Jā, ir arī citi testēšanas veidi, kas tiek veikti, izmantojot datorsimulācijas un procedūras, kas neietver kodolenerģijas atbrīvošanu.
Tos sauc par subkritiskajiem testiem. Tie pēdējos 30 gadus notiek regulāri.
Tātad tie nekad tā arī nav apturēti. Līdz ar to, ja jūs runājat par izmēģinājumu atsākšanu, tie būtu sprādzienveida izmēģinājumi.
Tātad cita veida testus, kas nav kodoleksplozijas, veic gan ASV, gan citas kodollielvaras?
Es varu runāt tikai par Amerikas Savienotajām Valstīm, un ASV ir caurspīdīgas attiecībā uz savu kodolprogrammu.
Krievi, iespējams, ir veikuši dažus testus, lai gan viņiem nav tik attīstītas datorsimulācijas tehnoloģijas kā ASV. Iespējams, ka arī Ķīna ir veikusi dažus testus.
Te es runāju par subkritiskajiem izmēģinājumiem. Svarīgi ir tas, ka Visaptverošais kodoltestu aizlieguma līgums, ko ASV ir parakstījusi, bet nav ratificējusi, un Krievija ir parakstījusi, ratificējusi un vēlāk atcēlusi ratifikāciju, – šis līgums aizliedz izmēģinājumus, kuru laikā tiek atbrīvota kodolenerģija. Tātad šāda veida izmēģinājumi, kas būtu aizliegti saskaņā ar šo līgumu, vienkārši nav notikuši 30 gadus.
Cita veida izmēģinājumi, komponentu izmēģinājumi, kodolieroču sprāgstvielu komponentu izmēģinājumi noteikti ir turpinājušsies. Taču svarīgais jautājums ir – ja valdība mēģinātu veikt ļoti nelielu kodolizmēģinājumu, vai tas tiktu atklāts? Un atbilde ir, visticamāk, ka tiktu.
Daži no Ziemeļkorejas testiem ir bijuši diezgan nelieli, un tie tika atklāti. Visaptverošajam kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumam ir ieviesta uzraudzības sistēma, un tā ir ļoti efektīva, lai atšķirtu kodolizmēģinājumus no seismiskās aktivitātes vai parastajām sprāgstvielām, vai citiem cēloņiem.
Ja Donalds Tramps dotu pavēli atsākt kodolizmēģinājumus, vai viņš to varētu noslēpt un vai sagatavošanās darbi varētu notikt nepamanāmi?
Atbildot uz šo jautājumu es varu tikai minēt, jo pats neesmu kodolinženieris. Esmu politikas cilvēks. Mana atbilde būtu tāda, ka, iespējams, ir daži sagatavošanās darbi, ko varētu veikt relatīvi klusi.
Bet, ja runa ir par miljonu dolāru tērēšanu, lai sagatavotu izmēģinājuma vietu, kur strādā simtiem cilvēku, jums ir nepieciešama nauda.
Prezidentam ir jāvēršas ASV Kongresā un jāpaskaidro, kam tas paredzēts, un jāpanāk, lai tas tiktu pieņemts. Tātad šī Enerģētikas departamenta budžeta līdzekļu piešķiršana kodolieroču izmēģinājuma programmai tiktu izskatīta Kongresā, un pēc tam tas tiktu apspriests publiski.
Taču man jāuzsver, ka nav absolūti nekāda iemesla, kāpēc ASV šobrīd būtu jāizmēģina kodolieroči. Viens no minētajiem argumentiem bija tāds, ka citas valstis tos testē. Tā nav. Kodolieroču sprādzienu izraisīšanai nav nekādas zinātniskas vērtības. Tas pietiekami lielā apmērā ir noticis jau agrāk, tāpēc ir savākti visi iespējamie dati. Līdz ar to nav nekāda inženiertehniska iemesla. Nav arī nekāda militāra iemesla. Mēs zinām, ka ieroči darbojas. To vēlreiz apstiprināt nav nepieciešams.
Ja nekāda praktiska iemesla tam šobrīd nav, tādā gadījumā iemesls varētu būt vienīgi ienaidnieka ietekmēšana, iebiedēšana?
Tas varētu būt iemesls, bet es domāju, ka visi zina, ka ASV kodolieroči darbojas un ka tos var izmantot jebkurā laikā, kas nav īpaši patīkama lieta, par kuru domāt.
No Rietumu amatpersonu izteikumiem noprotams, ka Ķīna šobrīd strauji audzē savu kodolarsenālu. Ko tas nozīmē drošības situācijai pasaulē, un vai ASV un citas lielvaras ir spējīgas ietekmēt Pekinas nostāju šajā jautājumā?
Jūs uzdodat ļoti labu jautājumu, un, ja es zinātu atbildi uz to, es sacenstos ar prezidentu Trampu par Nobela prēmiju.
Tas, ko es teiktu ļoti atklāti, ir tas, ka Ķīna ir izmantojusi ieganstu. Viņi saka, neskaties uz mums, mums ir daudz mazāk kodolieroču nekā ASV vai Krievijai. Nevienam nerūpēs, ja mums arī būs vēl daži, te nav ko redzēt. Domājiet pa citām lietām, neskatieties uz mums. Un tas līdz šim ir bijis ļoti efektīvi.
Jo ir taisnība, ka viņiem ir mazāk kodolieroču nekā ASV vai Krievijai. Bet ir arī taisnība, ka viņi ir vienīgie, kas šobrīd veido vairāk. Tātad tas rada nenoteiktību, jo viņi nav publiskojuši savu plānu, cik daudz kodolieroču viņi galu galā vēlas iegūt un kāpēc viņiem tie tik lielā skaitā ir nepieciešami atturēšanai, ja viņi spēj efektīvi atturēt ar to, kas viņiem jau ir. Tas nav saprotams.
Tāpēc būtu svarīgi, lai Ķīna uzklausītu katru ārvalstu līderi, kas ierodas vizītē. Kāpēc jūs ražojat kodolieročus? Tas nav labi. Mums tas nepatīk. Lūdzu, beidziet. Un jūs varētu teikt, ka, ja Latvijas prezidents ierastos vizītē Ķīnā un to pateiks, viņi viņā neklausīsies. Bet, ja viņš to dzirdēs no 75 ārvalstu līderiem, kas ierodas, tad Ķīna varētu sākt saprast, ka šī ir problēma visiem.
Vai saspringtā ģeopolitiskā situācija pasaulē – Eiropā notiekošais karš Ukrainā, Ķīnas augošā militarizācija – vai tas ir palielinājis risku tam, ka valstis atteiksies no kodolieroču skaita samazināšanas vai atsāks bruņošanos ar kodolieročiem?
Tas ir iespējams. Noteikti ir tādas lietas kā karš Ukrainā, Ķīnas agresīvā retorika pret kaimiņvalstīm un teritoriālās pretenzijas salās, kas liecina par pieaugošu globālo spriedzi un rada spiedienu palielināt kodolieroču skaitu. Šie faktori ir klātesoši.
Bet ir arī daži, kas to līdzsvaro.
Pirmkārt, Krievija vēl nav izmantojusi kodolieročus pret Ukrainu. Krievija nav vilcinājusies bombardēt civiliedzīvotājus, radot civiliedzīvotāju upurus, uzbrūkot skolām, slimnīcām un jebkam citam. Tas man liek domāt, ka viņi nedomā, ka kodolieroči palīdzēs viņiem uzvarēt karā. Tātad, ja cilvēki apstāsies un padomās par to, ka kodolieroči ir ārkārtīgi dārgi, ārkārtīgi bīstami un nepalīdz uzvarēt karā, varbūt viņi nedaudz padomās, pirms iestāsies par jaunu kodolieroču radīšanu.
4. februārī beigsies vienīgais atlikušais kodolieroču kontroles nolīgums starp ASV un Krieviju. Kādu jūs redzat tālāko attiecību dinamiku šajā jomā, un par ko Maskava un Vašingtona ir spējīgas vienoties kodolieroču atbruņošanas jomā?
Līgumu nav iespējams pagarināt. Tam bija piecu gadu termiņa pagarinājums, ko prezidents Baidens un Putins parakstīja 2021. gadā. Nav iespējas to vēlreiz pagarināt.
Daudzi cilvēki, tostarp prezidents Putins, ir ierosinājuši brīvprātīgi ievērot līguma skaitliskos ierobežojumus. Un tā nav slikta lieta, bet tas īsti daudz nepalīdz, jo ne ASV, ne Krievija šobrīd nav tādā stāvoklī, lai ražotu vairāk kodolieroču.
Tātad, praktiski runājot, tas vienkārši rada nelielu pārliecību par to, ka neviens cits to nedarīs, bet tas īsti neveicina atbruņošanās mērķu sasniegšanu.
Nedaudz noderīgāk būtu, ja ASV un Krievija vienotos turpināt īstenot līguma uzraudzību un informācijas apmaiņu.
Tas nav noticis kopš Covid-19 pandēmijas. Un Krievija oficiāli pārtrauca ievērot šo līguma daļu pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Bet to varētu atsākt. Tas sniegtu lielu pārliecību, ja notiktu regulāra datu apmaiņa par kodolieročiem.
Būtu noderīgi, ja abas puses varētu apmeklēt viena otras stratēģiskos spēkus, lai pārliecinātos, ka otra puse nav palielinājusi gatavību vai ka nav vēlmes kodolieročus izmantot. Un tas ir kaut kas tāds, kur varētu tikt iesaistīta Ķīna.
START līgums (no angļu “Strategic Arms Reduction Treaty” – kodolieroču kontroles līgums, kas ierobežo Krievijas un ASV stratēģiskos kodolieročus) nav pieejams paplašināšanai, lai tur iekļautu Ķīnu, taču to būtu samērā viegli iekļaut informācijas apmaiņā.
