ĪSUMĀ:
Izdevums: ASV piedāvātais plāns ir mainīts – no sākotnējā piedāvājuma palikuši 19 punkti.
Panākts progress, bet diplomātiskais darbs jāturpina.
Kremlis: ES un Ukrainas piedāvājums kara izbeigšanai mums neder.
Izdevums: No sākotnējā piedāvājuma plānā palikuši 19 punkti
28 punktu miera plāns, kura saturs iepriekš tika nopludināts medijos, tagad vairs nepastāv. Daļa tā punktu ir dzēsti, bet citi – grozīti. Tā paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksandrs Bevzs pēc līderu sarunām Ženēvā.
“Ukraina apsprieda katru ierosinātā plāna punktu ar ASV… neviens Ukrainas priekšlikums nepalika bez reakcijas,” mediji citēja Bevza teikto.
Izdevums “Financial Times”, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka no sākotnējiem 28 miera plāna punktiem ir palikuši tikai 19. Tomēr izdevums nemin, kuri tieši punkti mainīti vai dzēsti pavisam.
Panākts progress, bet diplomātiskais darbs jāturpina
Pagaidām nav zināms, vai ukraiņiem un eiropiešiem ir izdevies pārliecināt amerikāņus veikt kādas būtiskas izmaiņas Trampa miera plānā. Tā sākotnējā versija bija acīmredzami neizdevīga Ukrainai, kas ir Krievijas kara upuris.
Pēc sarunām Ženēvā ASV un Ukraina publicēja kopīgu paziņojumu, kurā bija teikts, ka ir aizvadīta “ļoti produktīva” tikšanās, bet atsevišķā Baltā nama paziņojumā bija teikts, ka ir sperts “nozīmīgs solis uz priekšu”.
Baltā nama paziņojumā bija arī uzsvērts, ka, “pamatojoties uz iesniegtajiem labojumiem un precizējumiem, ukraiņi uzskata, ka pašreizējais plāna uzmetums atbilst viņu valsts interesēm”.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio sacīja, ka ir daži tehniski jautājumi, par kuriem vēl ir jāvienojas, tāpēc iesaistītās puses turpinās regulāri sazināties.
Tramps pirmdien savos sociālajos medijos uzdeva jautājumu: “Vai tiešām ir iespējams, ka miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu ir panākts liels progress?” Viņš turpat arī atbildēja: “Neticiet, pirms neesat ieraudzījuši, bet varbūt kaut kas labs patiešām notiek.”
“Reuters” un CBS vēsta, ka Ukrainas un ASV amatpersonas apspriež iespējamu Volodimira Zelenska vizīti Vašingtonā. Tā varētu notikt jau šonedēļ. Mediji ziņo, ka iespējamā vizīte būs atkarīga no rezultātiem, ko nesīs sarunu kārta Ženēvā. Anonīms “Reuters” avots komentēja, ka Zelenskis varētu tikties ar Trampu, lai apspriestu sensitīvākos plāna jautājumus.
Zelenskis: Šis ir izšķirošs brīdis Ukrainai
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pirmdien uzrunājot Krimas platformas dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksmi Stokholmā, sacīja, ka Ukrainai sarunās ir izdevies pievērst uzmanību “ļoti jūtīgiem jautājumiem”, taču viņš neprecizēja, par ko ir runa.
Zelenskis arī sacīja, ka šis ir izšķirošs brīdis Ukrainai, jo notiek darbs pie tā, lai izbeigtu Krievijas karu un panāktu reālu mieru. Taču viņš uzsvēra, ka Ukrainai nav pieņemama Krievijas prasība atteikties no savām teritorijām.
“Putins vēlas juridisku atzīšanu tam, ko viņš ir nozadzis, lai sagrautu teritoriālās integritātes un suverenitātes principu, un tā ir galvenā problēma. Jūs visi saprotat, ko tas nozīmē. Viņš to vēlas ne tikai no Ukrainas, viņš to vēlas no visas pasaules. Un tas ir ļoti bīstami. Mēs turpināsim skaidrot, cik bīstami ir izlikties, ka agresija ir kaut kas, ko var vienkārši ignorēt un turpināt dzīvot tālāk. Robežas nedrīkst mainīt ar spēku. Kara noziedznieki nedrīkst izbēgt no soda, un agresoram ir pilnībā jāsamaksā par karu, ko tas ir sācis,” teica Zelenskis.
Eiropas pārstāvji: Miera plānu nedrīkst pieņemt bez Ukrainas piekrišanas
Arī Eiropas līderi pēc Ženēvas sarunām apgalvoja, ka ir panākts “nozīmīgs progress”.
ES Padomes prezidents Antoniu Košta un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka turpmākajās sarunās neko nedrīkst izlemt bez Ukrainas piekrišanas un ir jāņem vērā arī Eiropas intereses.
Vairākos ārvalstu medijos ir publicēts dokuments, kas esot Ukrainas sabiedroto izstrādāts alternatīvs miera plāns.
Atšķirībā no Trampa plāna šis dokuments neparedz samazināt Ukrainas bruņotos spēkus, kā arī atstāj Ukrainai iespēju pievienoties NATO.
Plānā arī teikts, ka Ukraina apņemas neatgūt okupētās teritorijas ar militāriem līdzekļiem. Trampa plāns paredzēja Ukrainas atteikšanos no okupētās Krimas un daļēji okupētajiem Doneckas un Luhanskas apgabaliem.
“Eiropas pusē ir pilnīga vienprātība, ka pirms dažiem desmitiem stundu iesniegtie 28 punkti ir jāizstrādā, un daļa no tiem ir īpaši nepieņemami. No Polijas viedokļa ir īpaši svarīgi, ka neviena vienošanās, es uzsveru – neviena un nekādā veidā nevājina Poliju vai Eiropu, mūsu drošību,” sacīja Polijas premjers Donalds Tusks.
Viņš arī atzina, ka “jautājums ir delikāts”, jo neviens nevēlas atturēt amerikāņus vai prezidentu Donaldu Trampu no turpmākas iesaistes. Un eiropieši ir apņēmušies darīt visu, lai nodrošinātu, ka ASV paliek ES un Ukrainas pusē. Viņaprāt, šīm sarunām jānotiek ar vienotu NATO nostāju, nevis ar atsevišķu nacionālu iniciatīvu palīdzību.
2min
“Visi ir pilnībā koncentrējušies uz to, kas mums no šī jāiegūst. Tas ir taisnīgs un ilgstošs miers. Abi šie vārdi ir svarīgi. Tam jābūt taisnīgam, un, protams, Ukrainas jautājumus nosaka Ukraina, bet tam jābūt arī ilgstošam, tam jānoturas,” pauda Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers.
Arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzsvēra – plānā vēl ir ko uzlabot:
“Nevēlos iet cauri šim plānam rindu pa rindai, jo īpaši tāpēc, ka tas pašlaik tiek apspriests. Jau teicu, plānā ir daudz labu elementu, daži no tiem ir jāuzlabo, bet vēl svarīgāk ir tas, ko mēs šeit vēlamies sasniegt. Tas, ko prezidents cenšas sasniegt, ko mēs visi vēlamies sasniegt, ir ilgstošs un ilgtspējīgs miers Ukrainā, suverēna nācija un tas, ka Krievija vairs nekad nākotnē nemēģinās uzbrukt Ukrainai.”
Kremlis: ES un Ukrainas piedāvājums mums neder
Pašreizējā situācijā, kad Tramps spiež Ukrainu panākt vienošanos ar Krieviju, ir skaidrs, ka bez agresorvalsts iesaistes karu nevarēs izbeigt.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirmdien paziņoja, ka Krievija nav saņēmusi nekādu oficiālu informāciju par Ženēvas sarunu rezultātiem. Viņš arī apgalvoja, ka šonedēļ nav plānotas Krievijas un ASV sarunas par karu Ukrainā.
Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pirmdien notika vairāku stundu gara telefonsaruna ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Pēc tās Kremlis paziņoja, ka Putins esot “atkārtoti apstiprinājis” Krievijas apņemšanos panākt “politisku un diplomātisku konflikta risinājumu”.
Savukārt Krievijas vadoņa palīgs Jurijs Ušakovs izsmēja Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas izstrādāto plānu kara izbeigšanai un sacīja, ka Kremlis dod priekšroku ASV prezidenta Donalda Trampa sākotnējam priekšlikumam, vēsta izdevums “Politico”.
Ušakovs, kurš ir pieredzējis Putina padomnieks ārpolitikas jautājumos, žurnālistiem Maskavā teica, ka ES miera plāns neatbilst Kremļa vēlmēm un piebilda, ka Trampa sākotnējais piedāvājums, kas ietvēra vairāku Ukrainai piederošo zemju atdošanu agresoram un Kijivas militāro spēju ierobežošanu, esot bijis krietni pieņemamāks.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, augustā paziņojis par 50 dienu laiku, lai izbeigtu karu Ukrainā, draudot ar rīcību, taču Krievija turpināja gan virzību frontē, gan uzbrūkot civilajai infrastruktūrai un nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus.
Ukraina turpina lūgt sabiedrotajiem palīdzību un tālās darbības ieročus, kas ļautu vērsties pret militārajiem mērķiem Krievijā. Lai gan liels progress šajā jautājumā nav panākts, daži Ukrainas sabiedrotie palīdzību pastiprina, piemēram, Vācija apsolīja piegādāt Kijivai tālās darbības raķešu sistēmas.
ASV prezidents Donalds Tramps saskaņā ar mediju ziņoto parakstījis un apstiprinājis 28 punktu miera plānu, kas, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz Ukrainai drošības garantijas, bet liegtu dalību NATO, kamēr Krievijai ļautu atgriezties pasaules ekonomikā, piemēram, atkal pievienojoties G8 valstu saimei. Plāns nosaka, ka Maskavai vajadzētu nostiprināt apņemšanos neuzbrukt kaimiņvalstī. Plāns arī paredzētu “de facto” okupētās Ukrainas teritorijas atzīt par Krievijas teritoriju, bet Ukrainai 100 dienu laikā būtu jārīko vēlēšanas.
