ĪSUMĀ:
Spītē iebrucējam un turpina darbu
Par neseno Krievijas uzbrukumu sekām Kijivas Lukjanivskas metro stacijas pazemē nekas neliecina. Tomēr pietiek uzbraukt virszemē, lai degunā iecirstos saulē uzkarsušu krāsmatu smārds, bet skatam pavērtos prātam grūti aptverama postaža.
Prāvs ielas posms gar metro staciju ir izpostīts Krievijas uzbrukumos. Daudzstāvu ēkas, kas iepriekš kalpojušas kā ofisi, tirdzniecības un rūpniecības telpas, tagad stāv bez logiem, durvīm un vietām – arī bez sienām. Pamatīgi apskādēta arī pati metro stacijas ieejas ēka, blakus esošais tirdzniecības centrs un pie stacijas esošais tirgus.
Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioTirgus teltis Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, netālu no Lukjanivskas metro stacijas
Taču dzīve tāpēc nav apstājusies. Satiksme kursē, cilvēki dodas savās gaitās, bet blakus nodegušajam tirgum izaudzis jauns tirdziņš.
“Pēc divām nedēļām sākām, bet te nav strādāšanas – šeit vispār nav cilvēku,” stāsta Olesja, kas pārdod ķiršus un arbūzus. “Mums ir mazs bizness, bet notikušā ietekme ir liela – cilvēku ir uz pusi mazāk, pat varbūt trešā daļa palikusi. Daudzi aizbraukuši prom. Kurš gan grib dzīvot un kaut ko pirkt šajos gruvešos. Nevienam nenovēlu karu. Tas viss ir ļoti briesmīgi.”
Neraugoties uz grūtībām, Olesja gan nepadodas un turpina tirgoties. Pati saka – par kaut ko taču jādzīvo un kaut kas galdā jāliek: “Mums ir bērni, ģimenes, mēs gribam dzīvot.”
Krievijas uzbrukuma rezultātā cietis arī Oksanas bizness. Viņa tirgo dažādas preces:
“Viss nodega, viss! Nulle palika!”
Oksana biznesam nodarīto kaitējumu ir reģistrējusi valsts vienotajā datu bāzē, kurā tiek apkopoti Krievijas nodarītie postījumi. Viņa cer kādu dienu saņemt kompensāciju:
“Viss ir reģistrēts un viss tiek piefiksēts. Kaut kas būs kaut kad…”
Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioTirgus teltis Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, netālu no Lukjanivskas metro stacijas
Nedaudz nostatus tirgojas arī Tetjanas kundze. Viņa dzīvo Kijivas pievārtē esošajā Borispolē un jau gadiem brauc uz Lukjanivskas stacijas apkaimi tirgoties ar pašas dārzā izaudzētām puķēm un dārzeņiem.
Pēdējā reizē, kad šeit bija ļoti spēcīgs Krievijas raķetes trieciens, viņa neesot bijusi uz vietas.
“Mēs šeit nebijām. Mēs bijām citā reizē – citu gadu –, kad braucām uz šejieni un tieši mums priekšā bombardēja “Artem” rūpnīcu. Stikli lidoja, bet mēs vienalga apbraucām, atbraucām un tirgojāmies.
Teicām – lai viņi baidās no mums! Mēs no viņiem nebaidāmies! Mēs tirgojāmies, strādājām un arī turpināsim strādāt!” stāsta Tetjana.
Viņa arī piebilst – Putins nesagaidīs, kad ukraiņi tiks nospiesti uz ceļiem:
“Mēs uzvarēsim! Es raudāšu… ir smagi, smagi. Un bērnu žēl. Par ko viņi nabagi mirst? Tā neattīstītā pajoliņa dēļ? Kaut tu nosprāgtu, Putin! Kaut tu nosprāgtu!”
Mazāk emocionāls un vairāk pragmatisks ir blakus sēdošais Jurijs, kas arī tirgo paša izaudzēto. Viņa ieskatā karš vēl ilgi nebeigsies – kamēr vien nemainīsies pie varas esošie gan Krievijā, gan ASV, gan arī pašā Ukrainā:
“Kamēr būs šī vadība, karš nebeigsies. Karš ienes lielu naudu. Viņiem cilvēku dzīvības neko nenozīmē. Staļins teica – viena cilvēka nāve ir nelaime, bet tūkstošiem cilvēku nāve ir statistika. Tā tas arī ir – viņi [pasaules līderi] ir pazaudējuši realitātes sajūtu.”
Tomēr Jurijs tic, ka agrāk vai vēlāk būs ilgi gaidītā uzvara.
Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioKrievijas triecienā izpostītās Lukjanivskas metro stacijas apkārtne Ukrainas galvaspilsētā Kijivā
Simboliski nesalaužams – ātrās ēdināšanas restorāns
Simbolisku nesalaužamību šajās Kijivai smagajās dienās demonstrē arī turpat Lukjanivskas metro stacijas ieejas ēkā esošais “McDonald’s” ātrās ēdināšanas ķēdes restorāns.
Tieši ar šo iestādi pirms 29 gadiem uzņēmumu ķēde uzsāka savu biznesu Ukrainā. Krievijas uzbrukumu rezultātā tam vairākkārt nācies pārtraukt darbu. Un pamatīgi postījumi nodarīti arī šā gada 24. maija raķešu uzbrukumā. Taču jau trīs dienas vēlāk restorāns atjaunoja savu darbu.
Šobrīd tā ir vienīgā publiskā vieta šajā ielas posmā, kurai ir logi, un tie ir no stikla nevis finiera vai plēves. Apmeklējuma laikā ēstuve ir pilna ar cilvēkiem.
Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioĀtrās ēdināšanas restorāns “McDonald’s” netālu no Lukjanivskas metro stacijas Ukrainas galvaspilsētā Kijivā
“Bieži šeit nāku, jo es braucu strādāt Lukjanivskas rajonā un sanāk ienākt šeit katru dienu,” atzīst Violeta, kas apsēdusies ieturēt maltīti pie stikla sienas, aiz kuras vīd blakus esošā daudzstāvu nama krāsmatas. Tās atrodas pavisam tuvu – metrus divdesmit no loga, taču briesmīgais skats apetīti nebojā:
“Man netraucē, jo mēs dzīvojam – katru dienu ejam uz darbu, mums ir pienākumi, tāpēc ir nepieciešams pielāgoties. Lai psihe normāli funkcionētu!”
Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioĀtrās ēdināšanas restorāns “McDonald’s” netālu no Lukjanivskas metro stacijas Ukrainas galvaspilsētā Kijivā
Militārais eksperts: Atlikušais vasaras mēnesis būs ellīgs
Vairāk nekā četru pilnapmēra kara gadu laikā ukraiņi pielāgojušies dzīvei ļoti sarežģītos apstākļos. Ukraiņu militārais eksperts, blogeris Oleksandrs Musijenko brīdina, ka arī priekšā nebūs vieglas dienas:
“Ir sācies pēdējais 2026. gada vasaras mēnesis un, acīmredzot, tas būs diezgan ellīgs. Saistībā gan ar ārējo situāciju un Krievijas agresiju, teroristiskajiem uzbrukumiem
– jo īpaši pa Ukrainas galvaspilsētu. Pēc visa spriežot, tie nemazināsies, jo mēs redzam, ka Krievija ir uzņēmusi tempu uzbrukt Ukrainas galvaspilsētai kā minimums vienu reizi nedēļā, bet citreiz arī divas vai trīs reizes nedēļā ar mazāku skaitu raķetēm.”
Musijenko lēš, ka Krievijas militārās spējas šobrīd ir uzbrukt Ukrainas galvaspilsētai katru nedēļu vidēji ar 15 līdz 25 raķetēm.
Ņemot vērā to, ka Ukrainai šobrīd akūti trūkst raķešu, ar kurām notriekt agresora ballistiskās raķetes, tas rada lielu bīstamību iedzīvotājiem.
To apliecina arī šonedēļ – naktī no 4. uz 5. augustu notikušais uzbrukums. Ukrainai neizdevās notriekt nevienu no 28 Krievijas raķetēm.
Uzbrukumu galvenais mērķis bija Kijiva un Kijivas apgabals, kur dzīvību zaudēja 17 cilvēki, bet vairāk nekā 40 ievainoti. Milzīgi zaudējumi nodarīti arī galvaspilsētas ekonomikai – pēdējo nedēļu laikā uzbrukumos iznīcinātas daudzas lielās noliktavas, loģistikas un apgādes centri, nodarot ne vien lielus zaudējumus uzņēmējiem, bet arī kavējot noteiktu preču apriti.
Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioUkrainas galvaspilsēta Kijiva pēc Krievijas postošajiem triecieniem
“Iespējams, ka tomēr Krievijas vadonim Vladimiram Putinam šobrīd ir plāns, kas vērsts uz eskalāciju, teroru un zaudējumu palielināšanu mums ar mērķi līdz novembrim, decembrim panākt, ka Ukraina piekāpjas sarunās jautājumos, par kuriem sapņo Kremlis,” turpina Musijenko. “Līdz tam viņi plāno mūs maksimāli novājināt, galvenokārt veicot triecienus pa civilajiem. Bailes, panika, demoralizācija, miega traucējumi un nemitīgs psiholoģisks spiediens – tas viss ietekmē.”
Ukraina dara visu, lai iegūtu “Patriot”
Tikmēr Ukrainas vadība dara visu iespējamo, lai pasargātu debesis un atrastu raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām “Patriot”. Kopš gada sākuma to piegādes Ukrainai sarukušas trīs reizes.
“Šobrīd izaicinājums numur viens ir Krievijas triecieni. Tas nozīmē, ka katram Ukrainas diplomātam, visām mūsu amatpersonām, Aizsardzības ministrijai ir jāzina, kur šobrīd pasaulē atrodas raķetes PAC 2 un PAC 3, kas vajadzīgas “Patriot” un citas raķetes pretgaisa aizsardzībai. Nepieciešamas tiešas sarunas, tieši kontakti un jaunas vienošanās,” uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Paralēli Ukraina arī strādā pie savas ballistiskās raķetes un tās palaišanas iekārtas izstrādes. Partnervalstis solījušas apgādāt ar nepieciešamajiem komponentiem.
Ja viss izdosies pēc plāna, tie varētu būt pieejami jau nākamgad.
“Ukrainai tas ir jāizdara maksimāli ātri. Lai jau 2026., 2027. gadu mijā būtu konkrēti rezultāti. Ukraina strādā pie tā, lai mums būtu pašiem savas ballistiskās raķetes. Izmēģinājumi demonstrēja labus rezultātus. Nepieciešams tās izveidot par reālu ieroci,” norādīja Zelenskis.
Kamēr pašu raķetes cīņai pret Krievijas uzbrukumiem vēl tiek izstrādātas, bet partneru piegādes kavējas, Kijivas iedzīvotāji katrs kā nu prot izdzīvo šo smago periodu.
Civiliedzīvotāji turpina cīnīties par izdzīvošanu
Biežus raķešu un dronu triecienus pieredz arī Kijivas kreisajā krastā dzīvojošie. Te ir blīvi apdzīvoti padomju laikos būvētu daudzstāvu dzīvojamo ēku kvartāli.
Viens no pēdējiem smagākajiem uzbrukumiem tajā pusē notika 14. maijā, kad raķetes trieciena rezultātā sagruva daļa no deviņstāvu dzīvojamās mājas. Vesela kāpņu telpa – no augšas līdz apakšai – pārvērtās betona gruvešos, nogalinot 24 cilvēkus, tajā skaitā 3 bērnus.
“Es tūlīt jums parādīšu. Redzat? Šī ir pāreja, un te viss netiek apdzīvots, bet šī daļa tiek apdzīvota,” stāsta Vasils, kuram dzīvoklis atrodas tajā mājas daļā, kas nebija tik spēcīgi cietusi triecienā. Tur visi komunālie pakalpojumi ir atjaunoti un cilvēki turpina dzīvot arī pēc raķetes trieciena.
“Mums viss ir normāli pagaidām. Gāzes padevi atjaunoja. Ūdens ir. Elektrība ir. Gāze gan ilgi nebija. Divus mēnešus pēc uzbrukuma nebija,” piebilst Vasils.
Postījuma vieta gan joprojām ir norobežota, bet gruveši aizvākti. Par to, ka tur ir bijusi vēl viena mājas daļa, tagad liecina vairs tikai sānsiena, kurā daļa no dzīvokļiem redzama šķērsgriezumā.
Pārsvarā no tiem palikušas pāri tikai sienas, bet vienā virtuvē joprojām stāv ledusskapis, trauku mazgājamā mašīna, bet pie sienas – skapīši. Tie joprojām ir taisni kā lineāli – ne par matu sašķiebušies Krievijas raķetes priekšā.
Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioDeviņstāvu dzīvojamā māja Kijivā pēc Krievijas trieciena
Uzbrukuma dienā Vasils bija mājās. Viņa dzīvoklis ir sestajā stāvā – otrā galā uzbrukumā cietušajai ēkai.
“Dabūju pa degunu, dabūju pa muguru. Balkonam izlidoja logi. Es kā reizi gāju no tualetes – biju aizgājis līdz gultai, kad man trāpīja. Es nokritu. Asinis apturēja. Tad ieskrēja kaimiņš un teica – nav piektās kāpņutelpas!” atceras Vasils.
Vīrietis atzīst, ka stress un gaisa trauksmes ir katru dienu. Un tādos brīžos viņš dodas uz mājokļa koridoru, kamēr sieva – uz patvertni:
“Es nezinu, kā izvilkt līdz ziemai un tad vispār būs…”
Vasils stāsta, ka pēc uzbrukuma cilvēku šajā apkaimē kļuvis mazāk, taču tāpat mājā vēl ir daudz iemītnieku. Arī pats pagaidām nedomā pārcelties, lai arī dzīve Kijivā kļuvusi nedrošāka.
Atbildot uz jautājumu, vai pie pagalmā esošā vītola iekārtoto piemiņas vietu joprojām apmeklē cilvēki, Vasila balss aizlūzt un kādu brīdi viņš nespēj atbildēt.
“Tā ir kapsēta, saprotiet?” viņš beidzot pauž.
Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioPiemiņas vieta Krievijas triecienos nogalinātajiem Kijivas iedzīvotājiem
Divarpus mēnešu laikā kopš Krievijas raķešu trieciena šajā vietā vītola pakājē izveidojies prāvs valnis ar mīkstajām mantiņām un rotaļlietām.
Visapkārt tam ir sveces, ziedi un nogalināto fotogrāfijas. Tās sanesuši apkaimes iedzīvotāji, radi, draugi un skolasbiedri.
Krievijas raķetes triecienā šajā mājā tika nogalinātas 12 un 17 gadus vecās māsas Vira un Ļubova. Jaunākā meitene mācījās 6. klasē, bet vecākā jau apguva tehnoloģijas un dizainu. Meiteņu tētis bija karavīrs. Viņš nesen kritis kaujā, aizstāvot Ukrainu. Meiteņu mammai īsā laikā nācies atvadīties ne vien no dzīvesbiedra, bet arī meitām.
Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioPiemiņas vieta Krievijas triecienos nogalinātajiem Kijivas iedzīvotājiem
Krievijas raķete paņēma arī 15 gadus vecās skolnieces Marijas, viņas tēta un vecmāmiņas dzīvības. Marija ļoti gatavojās savam izlaidumam, kuram vajadzēja notikt pēc divām nedēļām, bet izlaiduma kleitu viņai tā arī nebija iespējas uzvilkt.
Foto: Indra Sprance / Latvijas RadioPiemiņas vieta Krievijas triecienos nogalinātajiem Kijivas iedzīvotājiem
Starp nogalinātajiem ir arī bērnudārza audzinātāja Svitlana, veikala menedžere Zoja, florbolists Jurijs un viņa draudzene – angļu valodas pasniedzēja Marina. Kopā ar viņiem raķetes triecienā gāja bojā arī viņu suns Dalma, kas iepriekš bija izvests no piefrontes teritorijas.
Pieaug agresora triecienos nogalināto civiliedzīvotāju skaits
Šie ir tikai daži no 14. maijā Krievijas raķetes uzbrukumā Kijivas dzīvojamajai mājai nogalinātajiem.
Katru dienu Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā iet bojā civiliedzīvotāji. Pēdējā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusi, šo upuru skaits pieaudzis par 37 %, aplēsusi Apvienoto Nāciju organizācijas cilvēktiesību monitoringa misija Ukrainā.
Kopumā šogad nogalināti 1396 civiliedzīvotāji, bet gandrīz astoņi tūkstoši ievainoti.
