“Visus šos gadus esmu reāli strādājusi skolā tāpēc, ka tas man patīk un cilvēkam ir jājūtas vajadzīgam. Un es domāju, ka ļoti daudzi pensionāri strādā tāpēc, lai justos piederīgi, lai socializētos, lai justos vajadzīgi. To var panākt, ejot uz darbu,” pauda ilggadēja skolotāja Janīna Baltbārzde.
Viņa savā profesijā nostrādājusi 52 gadus un darbu skolā turpināja arī pēc aiziešanas pensijā. Pēdējos četrus gadus viņa darbojas Rīgas Aktīvo senioru aliansē un māca cittautiešu bērniem latviešu valodu.
“Un tad, kad sākās šis projekts, tad es redzēju, kā cilvēks iztaisnojas, paceļ galvu, uzpucējas un viņam spīd acis. Viņš jūtas vajadzīgs. Nauda, protams, ir svarīga. Es neteikšu, ka tas ir nenozīmīgi, bet, manuprāt, tomēr tas nav galvenais,” viņa pauda.
Latvija rekordistos
“Luminor” pensiju un aktīvu pārvaldīšanas daļas vadītājs Atis Krūmiņš stāstīja, ka citās Eiropas valstīs strādā ap 10 % senioru, Skandināvijā 20 %, bet
līderi ar lielāko strādājošo pensionāru skaitu ir Latvija un Igaunija.
Strādājošo senioru skaits Latvijā palielinās atbilstoši ekonomikas cikliem un, piemēram, 2008. gadā strādāja 20 % senioru.
“Cilvēki izvēlas strādāt tad, kad ekonomikā iet labi, kad darba devējiem vajag cilvēkus un arī attiecīgi algu līmenis noteikti ir interesants, lai paliktu darba tirgū. Es domāju, tas ir viens no tādiem pozitīviem aspektiem šim ciparam. No otras puses, protams, ir skaidrs, ka ne vienmēr tas tiek darīts tīri labprātīgi. Citreiz tas ir ļoti lielā mērā saistīts ar finanšu nepieciešamību, un, protams, demogrāfiskā situācija,” komentēja Krūmiņš.
“Mēs šobrīd runājam statistikā, ka vienu pensionāru uztur apmēram 2,5 līdz 3 cilvēki. Pēc Eiropas Komisijas prognozēm mēs redzam, ka 20 gadu laikā šis cipars samazinās aptuveni par vienu cilvēku. Tātad perspektīva būs diezgan bēdīga un tad nu principā politikas veidotājiem ir jāpieņem svarīgi lēmumi, vai mēs ejam Igaunijas virzienā, kur pensionēšanās vecums ir piesaistīts sagaidāmajam mūža ilgumam pensijā, un otrs – atvērt darba tirgu ārvalstu strādājošajiem, tas arī būtu ļoti grūts lēmums politiski, līdz ar to šobrīd mums šis pensijas aizvietojamības rādītājs pret algu samazinās, jo algas aug straujāk nekā pensijas, un tad šobrīd izskatās, ka tas ir tas Latvijas izvēlētais ceļš,” perspektīvas iezīmēja eksperts.
Būtiska darba tirgus sastāvdaļa
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs vērtē, ka senioru nodarbinātība ir kļuvusi par būtisku darba tirgus sastāvdaļu.
“Šobrīd bezdarbs saglabājās ļoti zems, līdz ar to darba tirgū darbinieki ir ļoti nepieciešami un senioru nodarbinātība kļūst par būtisku daļu, kā nodrošināt kvalificētu darbaspēku pietiekamā apmērā, un šobrīd tiek piedāvāts plašs spektrs. Iespēja gan pārkvalifikācijai, gan jaunu prasmju apgūšanai, un šeit ir jāuzteic tas, ka seniori ļoti aktīvi cenšas apgūt jaunas zināšanas,” komentēja Gorkšs.
“Darbinieki pieredzējušā vecumā var dot gan savu pieredzi, gan patiesībā arī no LDDK pieredzes varu teikt, ka tas arī dod pozitīvu ievirzi kolektīva veidošanā. Ņemot vērā, ka demogrāfiskās tendences rāda, ka tomēr sabiedrība Latvijā ir novecojoša, arvien vairāk būs jāmeklē veidi, kā seniorus integrēt un paturēt darba tirgū,” viņš sacīja.
Darbu pensijas vecumā biežāk turpina vīrieši un cilvēki ar augstāku izglītības līmeni, kā arī noteiktu profesiju pārstāvji, piemēram, vadītāji, kvalificēti lauksaimniecības darbinieki un speciālisti.
