Augstākā ievedmuitas likme tiks piemērota tādiem droniem, kuru pacelšanās svars pārsniedz 25 kilogramus, vai arī kuriem ir tādas ar nacionālo drošību saistītas spējas kā termālās kameras vai dokstacijas. Mazāka izmēra droniem tiks noteikta ievedmuitas likme 25 % apmērā.
Ievedmuitu nolūks ir pašmāju bezpilota lidaparātu un to sastāvdaļu ražošanas veicināšana. Taču, kā komentārā aģentūrai AFP norādīja domnīcas “Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs” eksperts Kleitons Svoups, patiesībā ievedmuitas ir vērstas pret industriāla un komerciāla rakstura droniem, mazākā mērā pret izmēros mazākiem droniem, kurus izmanto vaļaspriekam.
Vēl pagājušā gada decembrī par telekomunikāciju darbību atbildīgais uzraugs norādīja, ka pašmāju dronu ražošana samazinātu tiešu bezpilota lidaparātu sistēmu uzbrukumus un to radītos traucējumus, neatļautu izlūkošanu, jutīgu datu izgūšanu un cita veida apdraudējumus.
Pagājušajā nedēļā Ķīna paziņoja par ierobežojumiem dronu eksportam uz ASV, tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļaujot sešus uzņēmumus. Šāds Pekinas solis seko Vašingtonas noteiktajām tirdzniecības sankcijām. Kā norāda aģentūra AFP, šī gada jūlijā ASV valdība produktu importa melnajā sarakstā iekļāva humanoīdos jeb cilvēkveidīgos un četrkājainos robotus, pamatojot lēmumu ar riskiem valsts drošībai. Arī šajā nozarē šobrīd dominē Ķīna.
