Paraugdemonstrāciju laikā klātesošie varēja vērot, kā praksē darbojas dažādu valstu uzņēmumu ražotie pārtvērējdroni un citi produkti. Militārajās mācībās “Baltic Trust” Sēlijas poligonā tika izmēģinātas gan kinētiskās pretdronu sistēmas, gan tādas, kas iedarbojas uz pretinieka dronu bez fiziska trieciena.
Sēlijas poligonā testē NATO pretdronu sistēmas Foto: Novadu Ziņas LTVSēlijas poligonā testē NATO pretdronu sistēmas Foto: Novadu Ziņas LTVSēlijas poligonā testē NATO pretdronu sistēmas Foto: Novadu Ziņas LTVSēlijas poligonā testē NATO pretdronu sistēmas Foto: Novadu Ziņas LTV
“Šis poligons dod tādu unikālu iespēju visā NATO valstu ietvarā, kad mēs varam neierobežoti izmantot šīs pretdronu sistēmas, kas ir tīri nekinētiskās. Tas bija liels izaicinājums. Vairākām kompānijām gan ar dronu, gan pretdronu ierīcēm bija savi mērķi, ko viņi vēlējās sasniegt. Daudzi sasniedza, daudzi bija vīlušies,” stāstīja militāro mācību “Baltic Trust” vadītājs Intars Bērziņš.
Mācību mērķis bija stiprināt bezpilota un pretdronu aizsardzības sistēmu iekļaušanu kaujas operācijās un pilnveidot dalībnieku spēju reaģēt uz izlūkošanas un uzbrukuma tipa droniem. Vienlaikus mācības bija daļa no daudzslāņu pretdronu spēju attīstības programmas, ko īsteno NATO Sabiedroto transformācijas pavēlniecība Norfolkā, Virdžīnijā.
“Mēs savedam kopā industrijas partnerus un viņu tehnoloģijas ar militārajiem partneriem un sabiedrotajiem. Viņiem ir iespēja noskaidrot, kā uzlabot industrijā jau pastāvošās spējas, kā tās ātri integrēt militārajā vidē un kā jau izmantotās tehnoloģijas padarīt vēl labākas. Mēs arī strādājam pie tā, lai šīs sistēmas būtu savstarpēji savietojamas,” klāstīja “NT Service” projektu vadītājs Valdis Voveraitis.
“Kopējā komandu vadības sistēmā saslēdzot gan industrijas dronus, gan mūsu karavīrus, komandieris, redzot, kur ir jāietekmē, automātiski nodod komandu industrijai, un industrija ar saviem pilotiem, ar saviem inženieriem nodrošina šī efekta nodrošināšanu. Šīs bija tās jaunās koncepcijas, ko mēs testējām.
Es teiktu, ka 90 procenti pierādīja savu efektivitāti,” komentēja Bērziņš.
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem mācību laikā bija iespēja iepazīt un izmēģināt dažādus industrijas produktus. Viena no sistēmām, kuru Latvija vēl nav iegādājusies, ir Lietuvas uzņēmuma ražotā.
“Tā ir uz piekabes uzstādīta sistēma. Augšpusē atrodas radioelektroniskās slāpēšanas sistēma. Varat redzēt arī elektrooptiskos sensorus, parastās un termālās kameras. Mums ir arī aktīvais radars. Tas ļauj noteikt mērķus debesīs pat tad, ja tie neizstaro radiosignālus. Ir arī pasīvie radiofrekvenču sensori, kas spēj noteikt dronus, kuri izstaro signālus, un tos identificēt. Mums ir arī traucējumu ierīce,” stāstīja “NT Service” projektu vadītājs Voveraitis.
Aizsardzības ministrijā uzsver, ka pretdronu sistēmu iegāde ir viena no prioritātēm.
“Pašlaik šo sistēmu skaits ir ierobežots, bet plānveidīgi mēs ejam un iesim uz iepirkumiem, lai šīs sistēmas arvien vairāk un vairāk būtu karavīru rīcībā. Lai viņas ne tikai testētu, bet ar viņām reāli mācītos un jau reāli arī sargātu,”
sacīja aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Divu nedēļu garumā Sēlijas poligonā mācību uzdevumos iesaistījās aptuveni 650 dalībnieku no NATO dalībvalstīm, kā arī partnervalstīm.
