Saskaņā ar Krievijas Centrālās bankas datiem augusta pirmajās divās nedēļās tika izņemti gandrīz 3,4 miljardi ASV dolāru. Jūlijā tika izņemti 7,3 miljardi dolāru, bet jūnijā – vairāk nekā 4,5 miljardi dolāru.
Šogad izņemtā summa jau pārsniedz 24,7 miljardus dolāru, kas tika izņemti Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pirmajā gadā.
Naudas izņemšana rada likviditātes problēmas bankām un apgrūtina valdībai iespēju piesaistīt līdzekļus, izlaižot obligācijas, lai finansētu kara izdevumus.
“Lido droni. Deg. Nervozitāte pieaug,” laikrakstam “The Washington Post” teica bijusī augsta ranga Krievijas finanšu sektora amatpersona, norādot uz Ukrainas dronu uzbrukumiem dziļi Krievijas teritorijā. “Iespējams, cilvēki sāk apzināties, ka nauda ir jāglabā zem spilvena, nevis kaut kur bankās, no kurienes to varbūt nekad nebūs iespējams atgūt.”
Arī uzņēmumi pārvieto naudu ārpus Krievijas regulatīvo iestāžu kontroles. Saskaņā ar Centrālās bankas datiem 2026. gada otrajā ceturksnī no Krievijas tika pārskaitīti vairāk nekā 9,4 miljardi ASV dolāru.
Krievijai palielinās militārie izdevumi un palēninās ekonomikas izaugsme, tādēļ tai ir arvien sarežģītāk finansēt pieaugošo budžeta deficītu.
2026. gada pirmajā pusgadā Krievijas ekonomika pieauga tikai par 0,3 %, salīdzinot ar 1,2 % gadu iepriekš.
Finanšu ministrija nesen atcēla plānoto obligāciju emisiju, savukārt bankām, kas saskaras ar likviditātes trūkumu, ir mazāk naudas, lai iegādātos valsts parāda vērtspapīrus.
“Ja pastāv kāda ļaunu vēstoša pazīme par imperiālistisku pārspīlējumu, tad šī noteikti ir viena no tām,” laikrakstam “The Washington Post” norādīja Hārvarda Universitātes Krievijas pētnieks Kreigs Kenedijs.
Bijusī Krievijas Centrālās bankas padomniece Aleksandra Prokopenko izdevumam atzina, ka naudas izņemšana liecina par uzticības zudumu.
“Tas nozīmē, ka cilvēkiem nav uzticības Krievijas banku sistēmai vai Krievijas finanšu sistēmai,” viņa teica, skaidrojot, ka cilvēki bažījas, ka valdība varētu veikt kādas darbības ar banku sistēmu, piemēram, nacionalizēt noguldījumus.
Prokopenko uzskata, ka nacionalizācija ir maz ticama, taču pieļauj, ka varasiestādes varētu noteikt ierobežojumus naudas izņemšanai.
Krievijas varasiestādes jau ir pastiprinājušas nacionalizācijas kampaņu, kas vērsta pret turīgiem krieviem, un prokurori paziņoja, ka pagājušajā gadā tika konfiscēti aktīvi 51,5 miljardu dolāru apmērā.
Jūnijā valsts konfiscēja 7,6 miljardus dolāru, kas bija saistīti ar lauksaimniecības magnātu Vadimu Moškoviču. Tā bija lielākā konfiskācija kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
