Kiberuzbrukums CSDD: nedēļa pārbaudēs, vadības atbildība un ko darīt klientiem

ĪSUMĀ:

“Tet” nenoliedz atbildību par notikušo

CSDD kiberdrošības jomā sadarbojas arī ar telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmumu “Tet”, kas raisījis runas arī par šī uzņēmuma līdzatbildību par notikušo kiberuzbrukumu. Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”) norādījis, ka par šiem pakalpojumiem CSDD ik mēnesi maksā ievērojamu summu. Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā liecina, ka sākotnējā līgumsumma CSDD atklātajā konkursā par transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācijas tehnoloģiju infrastruktūras nodrošināšanas un pārvaldības pakalpojumiem ar “Tet” bija teju 9 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.  

“Tet” skaidroja, ka šo CSDD sistēmu līguma ietvaros uztur viens no pasaules vadošajiem IT apkalpošanas uzņēmumiem “Kyndryl”, kurš šajā darījumā ir “Tet” apakšuzņēmums. 

Vienlaikus ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pēc sarunas ar “Tet” un “Publisko aktīvu pārvaldītāja “Possessor”” vadību uzsvēris, ka caur “Tet” sargātajām CSDD sistēmām ielaušanās neesot notikusi.

Var noskaidrot, vai dati ir ietekmēti 

Ikvienam CSDD klientam ir tiesības vērsties iestādē ar pieprasījumu, vai personas dati ir ietekmēti šajā kiberuzbrukumā, kā arī saņemt informāciju par skartajām datu kategorijām. 

Vienlaikus Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjerministrs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) diskutēja par iespējām amatpersonu deklarācijas padarīt pieejamas tikai identificējamām personām. Abi norādīja, ka deklarācijās pieejamā informācija kopā ar CSDD nopludinātajiem datiem var radīt nacionālās drošības apdraudējumu.

Seko pārbaudes

Uzsverot CSDD valdes atbildību par notikušo, Valsts prezidents arī vērsās Ģenerālprokuratūrā, rosinot pārbaudi par notikušo plaša mēroga kiberincidentu. Vienlaikus paātrinātu pārbaudi par notikušo un tā sekām prasīja arī satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis un vēl citas institūcijas.

Vienlaikus 

Atkāpjas CSDD padome un valde 

Lai gan sākotnēji atkāpšanos noraidījis un vēlāk to pieļāvis, pēc neilga laika CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenonoks paziņoja par amata atstāšanu, sīkāk to vairs nekomentējot. Līdzīgi rīkojās abi pārējie valdes locekļi, kā arī uzņēmuma padome trīs cilvēku sastāvā. 

Izgūti 1,2 miljonu cilvēku dati 

Kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un apmēram 150 tūkstoši juridisko personu reģistrācijas numuri. Atklājās, ka CSDD nebija izpildījusi vairākas informācijas sistēmām noteiktās drošības prasības. 

Izgūtie dati ietvēra šādu informāciju: cilvēku personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs; vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums; maksājuma summa un datums; transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme; adrese, kas bija reģistrēta pakalpojuma saņemšanas dienā, piemēram, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā adrese. Klientu kontaktinformācija (tālruņa numurs un e-pasta adrese) nav ietekmēta, kā arī izgūtā informācija par adresi ne visos gadījumos ir pilnīga. 

Šāda mēroga kiberuzbrukums ietekmējis CSDD reputāciju un sabiedrības uzticību, tāpēc CSDD vadība šādos apstākļos nedrīkst turpināt darbu, uzsvēra gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”). 

Datu zudumu noskaidroja ilgāku laiku 

Apmēram nedēļu pēc kiberuzbrukuma CSDD un kiberincidentu novēršanas institūcija “CERT.LV” apzināja uzbrucēju nozagto datu apjomu un to, cik cilvēku personas dati ir izgūti. Vienlaikus CSDD uzsvēra, ka klientiem nekas papildus nav jādara, jo lietotājvārdi un paroles nav izgūti no IT sistēmas. 

Kiberuzbrukums noticis augusta otrajā nedēļas nogalē 

Kiberuzbrukums CSDD datu infrastruktūrai notika laikā no 8. līdz 10. augustam. Plašāku sabiedrību par to informēja 13. augustā. CSDD pavēstīja, ka uzbrucējiem ir izdevies daļēji piekļūt CSDD informācijas tehnoloģiju sistēmai un nesankcionēti izgūt vēsturiskos maksājumu kvīšu datus par CSDD pakalpojumiem. Šie dati var ietvert personas kodu/auto reģistrācijas numuru, vārdu, uzvārdu/uzņēmuma nosaukumu, maksājumu un tā apmaksas datumu, transporta līdzekļa numura zīmi, adresi. Lietotāju vārdi un paroles neesot skarti.