Lai pēc 22.–23. augusta vētras un stiprajām lietavām mazinātu pašvaldību administratīvo slogu un dotu vairāk laika stihijas seku novēršanai, Tavars rosinās vienreizēji pagarināt termiņu sākotnējās informācijas sniegšanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) par radītajiem postījumiem no trim līdz desmit darbdienām.
Sekas pašvaldībās ir diezgan smagas, bet postījumu apmērus varēs noteikt tad, kad pašvaldības būs pašas aplēsušas un iesniegušas nodarīto postījumu apjomu un izmaksas.
Valsts nebija gatava enerģētikas krīzei, jo šādus postījumus “Sadales tīklam” un “Augstspriegumu tīklam” neviens nebija gaidījis, pauda Tavars. Mobilo sakaru operatoru tornim ir zināma kapacitāte baterijās, un arī tās iztukšojās.
Vaicāts, kas ir tās mācības, par kurām šobrīd ir skaidrs, Tavars uzskaitīja: ģeneratori, stratēģiskā infrastruktūra, slimnīcas, aprūpes centri, mobilo sakaru torņi, satiksmes organizācija, dzelzceļa organizācija. Uz iebildi, ka par šo runā gadiem, kopš Ukrainā ir pilna mēroga iebrukumus, Tavars norādīja, ka liela vērība līdz šim pašvaldībās pievērsta patvertnēm, taču enerģētikas nenoturība šajā krīzē ir liela mācība.
Pirmdien no rīta gaidāmajā krīzes padomes sēdē par to tiks runāts, taču otrreiz šādā situācijā nevar nonākt, uzsvēra Tavars, norādot: “Šobrīd tā bija vētra, bet, ja būs kāda cita nopietnāka krīze un mums pēkšņi atsaka visi glābšanas dienesti un cilvēki objektīvi nevar saņemt informāciju, tad tā ir katastrofa.”
Viņš arī atzina, ka vairāk valstī bija gatavošanās lietavām, pārplūdušām ielām, bet to, ka būs tādi elektrības un sakaru pārtraukumi – tāda apmēra krīzei neviens nebija gatavs. Tagad dienesti strādā ar pilnu jaudu, strādā brīvprātīgie, apakšuzņēmēji, lai novērstu vētras sekas.
Savukārt Krīzes vadības centra vadītājs, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pulkvedis Arvis Zīle Latvijas Televīzijai sacīja,
ka šajā vētrā pierādījās – valsts gatavība dažādām krīzēm ir vērtējama ar 4 no 10.
4:21
KONTEKSTS:
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Vētrā sabrūkot jaunbūvei, Jelgavā gājis bojā cilvēks. Tāpat vairāki cilvēki cietuši krītošu koku un zaru dēļ. Veicot glābšanas darbus, cietuši divi ugunsdzēsēji glābēji.
Vētras dēļ traucēta elektroapgāde – vētras seku kulminācijā elektroapgāde bija traucēta ap 280 000 klientu. Daudzviet nedarbojās luksofori, slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas. Tāpat traucēti mobilie sakari.
