Iepriekš sabiedriskās raidorganizācijas intervētie drošības eksperti izteica bažas par Herema izvēli amatam viņa līdzšinējo saikņu dēļ. Atvaļinātajam ģenerālmajoram Nēmem Vēli bažas ir ne tikai par Herema saistību ar “Frankenburg”, bet arī iespēju citiem šī uzņēmuma darbiniekiem atgriezties valsts pārvaldē. Piemēram, firmas izpilddirektoram Kusti Salmam, kurš iepriekš bija Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Taču sarunā ar ERR Herems pauda pārliecību, ka ne Salms, ne arī firmā strādājošais Veiko-Vello Pelms, iepriekš Igaunijas aizsardzības spēku divīzijas komandieris, neatgriezīsies aizsardzības resorā. Herems arī atzinis, ka ministra amats viņam nešķiet diez ko patīkams vai iepriecinošs.
Vaicāts, ko savu pusgadu ilgo pilnvaru laikā līdz parlamenta vēlēšanām spētu paveikt ministra amatā, Herems atzinis, ka ļoti daudz ko nespēs mainīt. Tajā pašā laikā viņš kā iespējamo pirmo prioritāti nosaucis Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Viņaprāt, darbi pie tās šobrīd esot apstājušies, taču jautājums neesot tikai par ierakumu vai betona konstrukciju ierakšanu zemē.
Herems uzskata, ka Igaunijai esot nepieciešams ātrāk rīkoties pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšanā. Intervijā viņš norādīja, ka vēlas redzēt politisko atbalstu un komunikāciju, lai nebūtu iespaids, ka Aizsardzības ministrija baida sabiedrību.
KONTEKSTS:
Igaunija samaksājusi 70 miljonus eiro avansā uzņēmumam, lai no tā iegādātos raķetes Ukrainai. Taču militārā aprīkojuma vietā valsts saņēmusi arvien jaunus solījumus un tagad abu pušu strīds nonācis tiesā. Maksājumus šim uzņēmumam bija apstiprinājis aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, un vairāki Igaunijas deputāti aicināja viņu atkāpties. 3. septembrī Pevkurs no amata atkāpās.
