Plašā analīzē, kas publicēts ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnālā PNAS, pārbaudītajās akadēmiskajās datubāzēs tika atrasti gandrīz 30 000 aizdomīgu publikāciju fabriku rakstu. Pētnieki lēš, ka aptuveni 75 % šī nekvalitatīvā satura akadēmiskajās datubāzēs paliks uz visiem laikiem.
Tas nozīmē, ka nākotnes pētījumi vai pat medicīniskās ārstēšanas vadlīnijas varētu balstīties uz pilnīgi nepatiesu informāciju.
Šādam biznesam labvēlīgu vidi radījis arvien lielāks spiediens publicēties, jo pētnieka karjera lielā mērā atkarīga no publikāciju skaita un panākumiem.
ERR žurnālisti veica eksperimentu un “Facebook” atrada šādu pakalpojumu piedāvātājus. No septiņiem pārdevējiem pieci atbildēja pusstundas laikā. Piedāvājumi maksāja no 200 līdz 800 dolāriem, un vienā gadījumā pārdevējs solīja raksta publicēšanu akadēmiskā žurnālā 20 dienu laikā.
Publikāciju fabrikas ne vien rada viltotus rakstus, bet izmanto arī jau publicētus pētījumus, tos pārveidojot, lai izvairītos no plaģiāta atklāšanas. Tās izmanto arī viltotus recenzentus vai pat fiktīvus akadēmiskos žurnālus.
Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes makroekoloģijas profesors Lauri Lānisto skaidro, ka zinātnisko rakstu līdzautorības pārdošana pastāv jau vismaz 20 gadus, taču tagad šis bizness kļuvis daudz plašāks un vieglāk pieejams. Kā viņš saka, veikals tagad ir atvērts 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.
Pēc Lānisto domām, problēmas pamatā ir arvien lielāks spiediens uz pētniekiem publicēties. Viņš norāda, ka esam nonākuši līdz situācijai, kur iespējams būt veiksmīgam pētniekam, pat īsti nenodarbojoties ar pētniecību.
