Plašāks skats uz Visumu
Tā kā nevaram Visuma dzīlēs ielūkoties paši, esam radījuši teleskopus, kas spēj ieraudzīt tālas zvaigznes, miglājus un galaktikas un kartēt mūsu debesis tik precīzi, it kā mēs no tūkstoš kilometru attāluma mērītu cilvēka mata biezumu. Turklāt mūsdienās tie atrodas gan tepat uz Zemes, gan riņķo mūsu orbītā un tālu aiz tās.
Nupat NASA kosmosā palaidusi jaunu teleskopu – nosauktu par godu amerikāņu astronomei Nensijai Greisai Romanai. Daudzi to dēvē arī par Habla teleskopa lielo brāli, taču tas nav gluži precīzs apzīmējums, norādīja Misa. “Par lielo brāli – tas ir jautājums, jo šī teleskopa spoguļa izmērs ir tieši tāds pats kā Hablam. Drīzāk jau tad Vebs sanāk lielais brālis. Bet, jā, tas ir jauns teleskops ar daudz plašāku redzes lauku un arī mazliet citu ideju,” viņš skaidroja.
Romanas teleskopa pamatideja ir vienlaicīgi novērot salīdzinoši lielu debess daļu, kas beidzot, iespējams, varētu ļaut labāk izprast tumšo matēriju un tumšo enerģiju.
Vai Visums ir pilns ar “Saules sistēmām”?
Tie ir galvenie jautājumi, kuru risināšanai radīts teleskops, bet “pa ceļam”, protams, tiks atklāts daudz kas jauns un interesants, kā jau šādām misijām piedien, pauda astronomijas entuziasts. Piemēram, vēl viens no Romanas teleskopa uzdevumiem ir sniegt atbildi uz jautājumu, vai mūsu Saules sistēma ar savu uzbūvi ir unikāla, vai arī visums ir pilns ar šādām sistēmām.
“Jā, arī tā ir viena no misijas daļām. Tur pat ir īpaša ierīce, kas ļauj bloķēt zvaigznes gaismu, ar domu, ka tādējādi iespējams novērot citplanētas, kas riņķo diezgan tuvu tām zvaigznēm,” skaidroja Misa.
Vēl viena svarīga nianse – lai gan bilžu kvalitāte Romanas un Habla teleskopiem ir līdzīga, Romanas teleskopa gadījumā ar vienu kadru aptversim apmēram 100 reizes lielāku laukumu, nekā Habls to iespēj. Tas nav nedz labi, nedz slikti. Katram no šiem teleskopiem un to uzņemtajiem kadriem vienkārši ir savs pielietojums, pauda Ķešāns. Zinātnieki rada dažādus instrumentus, lai novērotu dažādas lietas.
“Par tām citplanētām runājot, uz tām ir likts diezgan liels akcents. Lai tās novērotu, mēs lietojam tādu iekārtu, ko sauc par koronogrāfu, kad mēs aizklājam kaut kādus spožus objektus. Lūk, un šis koronogrāfs vienmēr bijusi fiziska, mehāniska iekārta – kaut kāds disks, ko pieliek priekšā, bet Romanas teleskopa gadījumā mums pirmoreiz ir tehnoloģija, kad mēs deformējam spoguli, lai tajā vietā, kur iespīd šis spožais objekts, piemēram, zvaigzne, šo zvaigznes gaismu aizvirzītu prom no kameras, un mēs redzētu tikai tumšo daļu apkārt šai zvaigznei,” viņš skaidroja.
Šī tehnoloģija ir diezgan revolucionāra, Ķešāna vērtējumā – pat ģeniāla, bet, protams, lai izdarītu secinājumus par tās efektivitāti, vēl jāgaida rezultāti. Ja tie būs veiksmīgi, koronogrāfi teleskopos nākotnē varētu ļoti mainīties un pārņemt šo modeli. “Ideja ir ļoti laba, jo mehāniskā iekārta kaut kā ir jāizbīda, kaut kā tur jānovieto konkrētā attālumā, savukārt ar spoguļa deformācijām aizklāt šo spožo objektu mēs varam mikrosekundē droši vien un sekot tam līdzi – pat tad, ja tas kaut kur griežas,” norādīja Ķešāns.
Pirmie dati būs tikai nākamgad
Jau zināms, ka Romanas teleskopa palaišana kosmosā, ko paveica smagās klases nesējraķete “Falcon Heavy”, bijusi ļoti veiksmīga un bez pārsteigumiem. Tagad atliek gaidīt, kad tas, visticamāk, vairāku nedēļu laikā nokļūs otrajā Lagranža punktā – apmēram pusotru miljonu kilometru aiz Zemes, skatoties no Saules puses. Tad sekos šī teleskopa kalibrācija.
“Visas iekārtas, visi spoguļi un visi detektori – viss tiek kalibrēts pēc fakta, kāds nu tas teleskops tur ir nonācis, un tas aizņem vairākus mēnešus, varbūt pat pusgadu. Datus sola tikai nākamgad. Pirmo gaismu tas ieraudzīs diezgan ātri, bet pirmie reālie zinātniskie projekti, kad tiek vākti dati ar konkrētu mērķi, sāksies nākamgad,” sacīja astronomijas entuziasts.
Katram teleskopam savs mērķis un tehnoloģijas
Gan Ķešāns, gan Misa atzina, ka otrais Lagranža punkts kļūst diezgan piepildīts – tajā atrodas vesels lērums dažādu teleskopu un instrumentu. Daudziem tādēļ var rasties jautājums – kādēļ bija nepieciešams turp sūtīt vēl vienu teleskopu, taču jāsaprot, ka katram teleskopam ir savas funkcijas un uzdevumi.
“Nav gluži tā, ka katram jautājumam būtu savs teleskops, bet katrs teleskops, protams, tiek veidots ar kaut kādu savu mērķi, kāda veida novērojumus mēs veiksim. Tas būtu tāpat, kā jums noliktu priekšā karoti un dakšiņu un teiktu – tagad izvēlies labāko. Katram no šiem instrumentiem ir savs pielietojums. Tāpat arī teleskopiem,” skaidroja Ķešāns.
Piemēram, Habla teleskops lielākoties strādājis un turpina strādāt redzamajā gaismā, tam ir salīdzinoši maz infrasarkano kameru. Veba teleskops strādā praktiski tikai infrasarkanās gaismas diapazonā.
Savukārt Romanas teleskops aptverts ne tikai infrasarkano gaismu, bet darbosies arī zaļajā un sarkanajā gaismas spektrā. Turklāt to darīs krietni plašākā laukumā, nekā ierasts. “Salīdzinājumam – Habla teleskops šobrīd mums fotografē debesis jau 35 gadus. Viņu pacēla 1990. gadā. Cik daudz no debesjuma Habls ir nofotografējis šajā laikā? 0,8 procentus. Protams, ja vienīgais teleskopa mērķis būtu pēc iespējas vairāk noklāt debesjumu, mēs būtu izdarījuši krietni vairāk, bet tas nav mūsu mērķis. Mūs interesē vienā punktā paskatīties ilgāk, varbūt pēc kāda laika paskatīties atkārtoti to pašu vietu. Bet tas tāpat ir ļoti maz. Romanas teleskops… es nezinu, vai tas noklās visu debesjumu, arī tam nav šāds mērķis, bet, nu, būs krietni vairāk,” pauda Ķešāns.
