Pirmdienas rītā Zviedrijas parlamenta vēlēšanās vadībā izvirzījās opozīcijas bloks. Kreiso opozīciju un labējo koalīciju šķīra gandrīz 29 tūkstoši balsu. Kreiso blokam ir 49,6 % balsu un provizoriski 176 vietas parlamentā, bet labējo bloks ieguvis 49 % balsu un 173 vietas parlamentā.
Tas, kurš no abiem blokiem veidos nākamo Zviedrijas valdību, visticamāk, kļūs skaidri zināms vien trešdien. Tad paredzēts saskaitīt ārzemēs dzīvojošo zviedru balsis, kā arī tos biļetenus, kas svētdien netika nogādāti vēlēšanu komisijām. Gatavību uzņemties jaunās valdības veidošanu izteikuši gan opozīcijā esošie sociāldemokrātu, gan arī valdošās Moderātu partijas līderi.
“Aiz cieņas pret vēlētājiem šobrīd svarīgākais ir tas, lai vispirms tiktu saskaitītas balsis. Viss liecina, ka galīgos vēlēšanu rezultātus, iespējams, uzzināsim tikai trešdienas vakarā. Taču vienlaikus – ja šī tendence saglabāsies – tas nozīmē, ka Ulfa Kristersona valdība ir kritusi,” uzskata sociāldemokrātu pārstāvis Tobiass Baudins.
ĪSUMĀ:
Kritusies kopējā līdzdalība vēlēšanās
Pašreizējā situācijā reālākais variants ir centriski kreisa valdība, neskatoties uz to, ka arī kreiso partiju blokā ir ne mazums domstarpību. Šādā keisi centriskā valdībā sociāldemokrāte Magdalēna Andešone kā premjere varētu apvienot Zaļo partiju, Kreisos un Centra partiju.
Labējā bloka zaudētās pozīcijas pamatā tiek skaidrotas ar negaidīti slikto labējo nacionālistu partijas “Zviedrijas demokrāti” rezultātu. Partija ierindojas vien trešajā vietā, aiz Andešones un Kristersona vadītajiem spēkiem.
Kā iemeslu šādam rezultātam eksperti min to, ka stingra politika migrācijas un noziedzības jautājumos tagad jau kļuvusi par daļu no politiskās normalitātes.
Līdz ar to, lai gan centriski kreisa valdība varētu ieņemt mērenāku nostāju, maz ticams, ka tā atgriezīsies pie iepriekšējās desmitgadēs piekoptās dāsnās un atvērtās politikas.
“Nav pamata gaidīt būtiskas pārmaiņas virzienā uz liberālāku migrācijas politiku. Uzskatu, ka pašreizējā pieeja saglabāsies. Turklāt, analizējot situāciju Ziemeļvalstīs pēdējo 20 gadu laikā, ir redzama skaidra tendence: populistiskajām radikāli labējām partijām ir bijusi liela ietekme uz to, ka visās šajās valstīs migrācijas politika ir kļuvusi daudz ierobežojošāka,” secina Sēdertērnas Universitātes politoloģijas profesore Anna Katrīna Jungara.
Šajās vēlēšanās ir kritusies ne tikai kopējā vēlētāju līdzdalība, bet arī atbalsts gan opozīcijā esošajiem sociāldemokrātiem, gan arī valdošo aliansi atbalstošai nacionālistu partijai “Zviedrijas demokrāti”. 4 % slieksni iekļūšanai Riksdagā pārvarēja koalīcijā esošā Liberālā partija, kurai pēdējā mēneša laikā sabiedriskās domas aptaujās bija vērojams atbalsta pieaugums.
Latvijas Radio intervijā Ūmeo Universitātes asociētais profesors Pēteris Timofejevs vērtē aizvadīto likumdevēja vēlēšanu rezultātus kā interesantus.
Vienlaikus viņš uzskata, ka līdzdalības samazinājums, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, liecina par vēlētāju sarūgtinājumu.
Šoreiz uz iecirkņiem devās vien četras piektdaļas vēlētāju; pagājušā gadsimta 70. gados līdzdalība bija tuvu 90 %.
“Es teikšu arī atklāti, ka vēlēšanu kampaņa bija diezgan smaga visām pusēm. Visas puses viena otru apvainoja, ka viņi melojot. Tonalitāte bija ārkārtīgi antagonistiska. Tas, manuprāt, izraisa jautājumus par to, cik labas iespējas šīm partijām būs atrast kopēju valodu. Vai tām būs iespējams kaut kādā veidā nolikt vienai otras apvainojumus pie malas un koncentrēties uz kaut kādu pragmatisku risinājumu? Un tanī pašā laikā mēģināt pasniegt šo risinājumu kā pieņemamu savai partijai, savas partijas vēlētājiem un, tā teikt, pasniegt to kā savas partijas uzvaru. Man ir to ļoti grūti, tā teikt, to redzēt vismaz šobrīd,” sacīja Timofejevs.
Viņš vērtē, ka “Zviedrijas demokrātu” atbalstītāji šajās vēlēšanās taktiski izvēlējušies atbalstīt Liberālo partiju. Tāds solis vērtējams kā praktiska rīcība.
Nākamās valdības izveide varētu būt sarežģīta
Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājs Andrēass Norlēns pirmdienas rīta intervijā Zviedrijas Televīzijai atzinis, ka nākamās valdības veidošanas sarunas varētu būt sarežģītas.
Viņš pats pirms astoņiem gadiem deva divas nedēļas laika sociāldemokrātam Stefanam Levēnam un moderātam Ulfam Kristersonam koalīcijas izveidei, un, skatoties šīs dienas acīm, Norlēns varēja dot īsāku laiku.
“Es domāju, ir svarīgas mācības, ko gūt no ilgā valdības veidošanas procesa, kādu piedzīvojām 2018. gadā. Varētu būt, ka spīkeram ir jāizdara lielāks spiediens uz partijām nekā toreiz, iespējams, nosakot īsākus termiņus, lai virzītos uz priekšu. Tajā pašā laikā partijām vajag laiku sarunām un iespējamo kompromisu rašanai. Vēl viena būtiska mācība ir tā, ka vēlamies izvairīties no situācijas, kurā ir atbalsts premjerministram, bet ne premjerministra politikai vai budžetam – scenārijs, kuru piedzīvojām 2018.–2022. gada sasaukumā, kad Riksdags apstiprināja premjerministru, bet vēlāk noraidīja budžetu,” teica Norlēns.
Eksperts: Izšķirošā kārts valdības izveidē būs opozīcijā esošajai Centriskai partijai
Vēlēšanu iznākumu, visticamāk, noteiks trešdien saskaitītās diasporas zviedru balsis un svētdien vēlēšanu komisijām nepiegādātie biļeteni.
Timofejeva vērtējumā šobrīd ir trīs iespējamie valdības veidošanas scenāriji. Pirmais paredz saglabāt bloku politikas tradīciju, taču tad tas nozīmētu vāju valdību. Zviedrijā tradicionāli kreiso vai labējo partiju bloks ir veidojis valdību. Otrais scenārijs paredz centrisko partiju bloka valdības izveidi. Taču līdz šim valsts vēsturē šādas ievirzes valdības modelis nav īstenots.
Tikmēr trešais scenārijs paredzētu Centra partiju piesaistīt līdzšinējai labējai koalīcijai.
Timofejevam šķiet, ka izšķirošā kārts būs kreisajā opozīcijā esošajai Centra partijai, kura pēc tiktāl saskaitītajiem 94 % biļetenu saņēmusi 7 % vēlētāju atbalstu.
“Es neteikšu, ka tas nav iespējams variants, bet tas būtu diezgan dīvaini, ja tas tā notiktu, ja vēl šī pašreizējā valdība turpinātu valdīt un mēģinātu vienoties ar Centra partiju par ekonomisko politiku. Kas runā pretēji šim scenārijam, ir tas, ka Centra partija ir bijusi ļoti skaidra, ka tā nekad neatbalstīs valdību, kurā sēž vai kuru atbalsta arī “Zviedrijas demokrāti”. Tas principā nozīmē, ka Centra partija kļuvusi par tādu kā “kingmaker party”, kā to angliski sauc. Bet tas nozīmē, ka pret šo partiju, visticamāk, tiks izdarīts spiediens gan no kreisās puses, gan no labējās puses. Un ka vienā vai otrā brīdī šīs partijas vadībai nāksies pieņemt diezgan smagu lēmumu,” sacīja Timofejevs.
Kā atgādina Timofejevs, Centra partija pēc būtības ir labēja partija, partija ar labēju ekonomisko politiku, un tai būtu vēlēšanās arī redzēt šādas politikas īstenošanu. Politologs uzskata, ka Rietumu mediju raksturojums par Centra partiju kā kreiso spēku ir aplams.
