ĪSUMĀ:
Par tā dēvēto “Lindseja Greiema likumprojektu par sankcijām pret Krieviju un Irānu” balsoja 262 Pārstāvju palātas deputāti, bet 159 bija “pret”. Starp atbalstītājiem bija arī 58 demokrāti, savukārt septiņi republikāņi likumam iebilda. Senāts šo likumprojektu jau augustā bija apstiprinājis ar vēl lielāku balsu pārsvaru – 86 pret 11.
Plašākas sankcijas un līdz 100 % tarifi
Likumprojekts paredz sankcijas pret Krievijas amatpersonām, oligarhiem un viņu ģimenes locekļiem, Krievijas bankām un citām finanšu institūcijām, kā arī ārvalstu personām un uzņēmumiem, kas atbalsta Krievijas karu Ukrainā vai palīdz apiet sankcijas.
Atsevišķs pasākumu kopums paredz vērsties pret tā dēvēto Krievijas “ēnu floti” – tankkuģiem un citiem kuģniecības nozares dalībniekiem, kas tiek izmantoti, lai apietu starptautiskos ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai.
Būtiskākā jaunā instrumenta daļa ir iespēja ASV prezidentam noteikt tarifus līdz 100 % piecām valstīm, kas ir lielākās Krievijas jēlnaftas vai dabasgāzes importētājas, kā arī valstīm, kas palīdz apiet Krievijas naftai noteiktās sankcijas.
Likumā paredzēti atsevišķi izņēmumi valstīm, kuru Krievijas gāzes imports veido mazāk nekā 15 % no Krievijas kopējā dabasgāzes eksporta un kuras veic būtiskus pasākumus, lai šo importu samazinātu.
Tiek lēsts, ka aptuveni 80 % Krievijas eksportētās naftas iegādājas Ķīna un Indija, tāpēc šīm valstīm būtu visvairāk jāsatraucas par likumprojekta pieņemšanu. Līdz ar to jaunās ASV pilnvaras varētu skart ne tikai Krieviju, bet arī tās lielākos energoresursu pircējus.
Foto: Ina StrazdinaLikuma par sankcijām pret Krieviju atbalstītāji no Republikāņu un Demokrātu partijas. Vašingtona, 2026.
Demokrātu bažas par prezidenta pilnvarām
Likumprojekta atbalstītāji Kongresā uzsver, ka jaunie instrumenti paredzēti, lai samazinātu Krievijas ieņēmumus no energoresursu eksporta un tādējādi ierobežotu tās spēju finansēt karu Ukrainā.
Tomēr daļa demokrātu likumprojektu neatbalstīja. Kritiķi galvenokārt iebilda pret plašajām prezidenta pilnvarām noteikt tarifus un norādīja, ka šādas pilnvaras var radīt ekonomiskas sekas arī ASV un tās sabiedrotajiem.
Pārstāvju palātas demokrātu līderis Hakīms Džefrijs balsojumā likumprojektu neatbalstīja, cita starpā norādot uz tajā paredzētajiem izņēmumiem un nosacījumiem, kas, viņaprāt, varētu ierobežot sankciju praktisko ietekmi.
Bijušais diplomāts un sankciju politikas koordinators ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijā Daniels Frīds uzskata, ka šis likumprojekts nav nevainojams, taču tas varot kalpot kā labs instruments Vašingtonas rokās.
“Tas nav tāds likumprojekts, kādu es būtu izstrādājis, bet par to nav runa. Jautājums ir, vai to varētu izmantot lietderīgi? Un atbilde ir “jā”. Tas ļauj vērsties pie tādām valstīm kā Ķīna vai Indija un panākt, lai tās privāti piekristu samazināt Krievijas naftas un gāzes iepirkumus, teiksim, ik pēc sešiem mēnešiem, tādā apjomā, kas ievērojami samazinātu Krievijas ieņēmumus, pretī saņemot kādus atvieglojumus tarifu jomā,” Frīds sacīja intervijā ukraiņu žurnālistei Marijai Uljanovskai.
Frīds arī noraidīja daļas Demokrātu partijas kongresmeņu bažas, ka Tramps varētu ļaunprātīgi izmantot sev piešķirtās tiesības noteikt augstus ievedmuitas tarifus importam no valstīm, kuras iegādājas Krievijas naftu un gāzi.
Arī eiropieši šādas bažas noraida. Igaunijas vēstnieks ASV Hanness Hanso sacīja, ka Tallina atbalsta stingras sankcijas pret Krieviju un vēlas, lai tās tiktu ieviestas ātri.
Tagad lēmums ir Trampa rokās
Likumprojekta apstiprināšana Kongresā pati par sevi vēl nenozīmē, ka sankcijas jau stājušās spēkā. Dokumentam nepieciešams prezidenta paraksts.
Trampa administrācija likumprojektu ir atbalstījusi, un pēc Pārstāvju palātas balsojuma tas nosūtīts Baltajam namam.
Tramps iepriekš ilgstoši pretojās likumprojekta apstiprināšanai Kongresā, taču deva tam zaļo gaismu pēc Greiema pēkšņās nāves jūlijā. Sagaidāms, ka Tramps to tuvākajās dienās parakstīs. Un, ja viņš to izdarīs, prezidentam būs pieejami likumā paredzētie jaunie sankciju un tarifu instrumenti.
Likumā vienlaikus paredzēts arī uz pieciem gadiem pagarināt ASV sankciju režīmu pret Irānu, kas starp citu attiecas uz Irānas enerģētikas un ieroču sektoru. Šī likumprojekta daļa tika iekļauta pēc sarunām ar Trampa administrāciju.
ASV Kongresa balsojums ir nozīmīgs arī tādēļ, ka likumprojekts vairāk nekā gadu bija apspriests, bet tā virzība uz priekšu iepriekš bija aizkavējusies. Pēc tā apstiprināšanas abās Kongresa palātās jautājums tagad pārcelts uz izpildvaru – prezidentam Trampam būs jāizlemj, vai likumu parakstīt un kā praktiski izmantot tajā paredzētās pilnvaras.
Pētnieks: Ilgtermiņa sekas šim lēmumam kongresā būs pozitīvas
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” sacīja, ka šīs sankcijas ietekmētu ne tikai Krieviju, bet arī valstis, kas joprojām ir atvērtas sadarbībai ar Krieviju.
Vienlaikus Šrāders sacīja: “Ilgtermiņa sekas šim lēmumam kongresā būs pozitīvas. Protams, jāskatās, kā pret šīm sankcijām izturēsies Donalds Tramps.”
Ilgtermiņa sekas ASV Kongresa lēmumam apstiprināt plašas sankcijas pret Krieviju būs pozitīvas, raidījumā #Labrīt sacīja @LIIA_LV pētnieks Sandis Šrāders, turklāt sankcijas ietekmētu arī valstis, kas joprojām ir atvērtas sadarbībai ar Krieviju.https://t.co/3eWxMSkvtg pic.twitter.com/rGkcqj8I0l — Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) September 17, 2026
Ukrainas pārstāvji gandarīti par likumprojekta pieņemšanu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sociālajā medijā “X” izteica pateicību ASV Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājam Maikam Džonsonam, savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka tas ļaus izdarīt “bezkompromisu spiedienu uz agresoru, lai atņemtu finansējumu tā kara mašīnai”
Ukrainas prezidenta pilnvarotais sankciju politikā Vladislavs Vlasjuks uzskata, ka iespēja piemērot augstus ievedmuitas tarifus Krievijas energoresursu pircējiem ļaus cīnīties pret sankciju apiešanu.
“Tarifus nevar apiet, no tarifiem nevar izvairīties. Un tas liks valstīm izvēlēties, vai veikt darījumus ar ASV, vai ar Krieviju. Esmu pārliecināts, ka vairums valstu vienmēr izvēlēsies ASV, nevis Krieviju,” Vlasjuks sacīja ziņu aģentūrai “Bloomberg”.
