Pētnieki uzsver: augusta beigās notikušo katastrofu veicināja vairāku faktoru kopums. Tai skaitā ilgtermiņa sasilšana, ledāju atkāpšanās, mūžīgā sasaluma kušana un ģeoloģiskā nestabilitāte.
Intervijā aģentūrai “Associated Press” Londonas Imperiālās koledžas profesore Frīderīke Otto norāda – vēl viens faktors ir pamatieža strukturālais vājums, kuru varēja pasliktināt pirms 11 gadiem Nepālu skārusī zemestrīce:
“Mēs arī redzam pāreju no snigšanas uz lietu, kas nozīmē, ka apkārt ir vairāk ūdens. Neskaitot iespējamus ģeoloģiskos faktorus kā zemestrīces, kas vājina pamatiezi, pārējos faktorus saasina cilvēka raisītas klimata pārmaiņas.”
Otto arī skaidro, ka augstākas temperatūras izraisa mūžīgā sasaluma degradāciju.
Reģionā, kur sabruka ledājs, klimata pārmaiņu dēļ gaisa temperatūra kāpusi par aptuveni 2°C kopš pirmsrūpniecības laikmeta, bet šī gada jūlijā un augustā – pat 1,5°C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmetu.
Tikmēr glābēji Nepālā atraduši četru cilvēku mirstīgās atliekas Čilimes hidroelektrostacijas tunelī. Tā ceturtdien paziņojusi Nepālas armija. Turpinoties meklēšanas darbiem, par katastrofu pārvaldību atbildīgā Nepālas iestāde precizējusi bez vēsts pazudušo cilvēku statistiku. Tagad apstiprināts, ka ziņu nav par 6150 cilvēkiem. Dzīvību zaudējušo skaits pārsniedz 1400.
Ķīnā, pēc valsts mediju ziņām, apstiprināta vismaz 43 cilvēku bojāeja. Bez vēsts pazuduši vismaz 519. Joprojām nav ziņu par 33 Latvijas iedzīvotājiem, kuri, kā uzskatīts, nelaimes brīdī atradās pie katastrofā iznīcinātā Girongas robežpunktā.
Tikmēr Igaunijas Ārlietu ministrijā paziņojuši – ir pamats uzskatīt, ka abas bez vēsts pazudušās kaimiņvalsts pilsones ir gājušas bojā. Tā trešdien vakarā ziņoja Igaunijas Televīzija. Sižetā teikts: abas sievietes atradās vienā grupā, kuru vadīja jogas instruktore un dzīvesstila speciāliste no Latvijas Viktorija Darakova. Pēdējās liecības par minēto grupu bija Nepālas – Ķīnas robežpunktā Girongā 26. augusta rītā, norāda Igaunijas Televīzija.
KONTEKSTS:
26. augustā Nepālu skāra plaši plūdi, bet tuvējo Tibetu dubļu noslīdeņi. Eksperti lēš, ka plūdus izraisījis no tūkstošiem metru augstuma nokritis ledāja gabals. Tas iekritis upē, pa kuru plūstošās dubļu masas izraisīja katastrofu Nepālā un Tibetā. Dabas katastrofā gājuši bojā vairāk nekā 1100 cilvēku, bet bez vēsts pazuduši aptuveni 4000.
Starp bezvēsts pazudušajiem ir arī 33 Latvijas valstspiederīgie. Viņu radiniekus aicina nodot DNS paraugus potenciālai bojāgājušo identificēšanai.
Nepālā šī ir upuru skaita ziņā lielākā katastrofa kopš 2015. gada zemestrīces. Glābšanas darbos iesaistīti 20 000 cilvēku.
