ĪSUMĀ:
Ukraina: Krievija pārkāpusi enerģētikas pamieru.
ES piešķirs Kijivai papildu līdzekļus droniem un raķetēm.
Tramps paziņo par Ukrainas un Krievijas enerģētikas pamieru.
Ukraina: Krievija pārkāpusi enerģētikas pamieru
Uzreiz pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par Krievijas un Ukrainas starpā panākto pamieru enerģētikas jomā Krievija to pārkāpusi, svētdien pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Kā platformā “X” norādīja Sibiha, viņš par to informējis Vācijas ārlietu ministru Johanu Vādefulu.
I spoke with my German counterpart @AussenMinDE about tomorrow’s busy European agenda and key decisions to increase pressure on Russia. I informed Johann about Russia’s strike on Kharkiv’s CHP-5 plant a few hours ago. Russia violated the energy ceasefire immediately after it was announced. I reaffirmed Ukraine’s readiness for a full energy ceasefire if Russia stops attacking our energy infrastructure. Russian terror must be met with strength, unity, and decisiveness: additional military aid packages for Ukraine, the opening of EU accession clusters, and full use of frozen Russian assets. I thanked Germany for its leadership in supporting Ukraine. This is a two-way street that brings tangible benefits to the German economy, from energy cooperation and joint defense manufacturing to German businesses’ access to recovery projects. — Andrii Sybiha 🇺🇦 (@andrii_sybiha) October 11, 2026
“Es informēju Johanu [Vādefulu] par Krievijas triecienu Harkivas TEC-5, kas notika pirms dažām stundām. Krievija pārkāpa enerģētikas pamieru tūlīt pēc tā izziņošanas. Es vēlreiz apstiprināju Ukrainas gatavību pilnīgam enerģētikas pamieram, ja Krievija pārtrauks uzbrukt mūsu enerģētikas infrastruktūrai,” pauda ministrs.
ES piešķirs Kijivai papildu līdzekļus droniem un raķetēm
Eiropas Savienība (ES) oktobra vidū piešķirs Kijivai papildu finansējumu dronu un raķešu iegādei, platformā “X” pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
“Tas ir nepieciešams, lai stiprinātu Ukrainas aizsardzību un aizsargātu tās gaisa telpu,” norādīja Leiena.
Good call with @ZelenskyyUa today. Fully supported the call of President Zelenskyy for a ceasefire that would protect global food supplies and energy infrastructure in Ukraine and Russia The war has entered a new, grimmer phase. Russia is stalling on the battlefield and striking civilians far behind the front lines. I conveyed our solidarity with the Ukrainian people. And my full support for President Zelenskyy as he leads the fight for his people’s freedom. Ukraine will be front and centre at this week’s European Council. We will discuss its funding needs for the year ahead and how to mobilise fresh global support. This week, the EU will also provide further funding for drones and missiles. To strengthen Ukraine’s defences and protect its skies. We are also due to open two further clusters of chapters in the negotiations. The momentum is real. — Ursula von der Leyen (@vonderleyen) October 11, 2026
Situācija Ukrainā būs viena no galvenajām tēmām šonedēļ gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē.
Plānots apspriest finansējuma vajadzības nākamajam gadam un veidus, kā mobilizēt jaunu starptautisko atbalstu, norādīja EK prezidente.
Turklāt tiks atvērti divi jauni tematu bloki Ukrainas sarunās ar ES.
Leiena apliecināja, ka pilnībā atbalsta Zelenska aicinājumu panākt uguns pārtraukšanu, “kas ļautu aizsargāt pasaules pārtikas piegādes un enerģētikas infrastruktūru Ukrainā un Krievijā”.
Karā sākusies jauna, vēl drūmāka fāze, pauda Leiena.
Krievija ir iestigusi kaujaslaukā un “uzbrūk civiliedzīvotājiem tālu aiz frontes līnijas”, norādīja EK prezidente.
ASV draud bloķēt Ukrainas atbalsta programmu
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija draud bloķēt Ukrainas militārā atbalsta programmu “Ukrainas prioritāro vajadzību saraksts” (PURL), vēršot spiedienu uz Kijivu centienos panākt, lai tā pārtrauc triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, pirmdien vēsta britu laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz avotiem.
Programmas PURL ietvaros Ukraina saņem ASV bruņojumu, par ko maksā citas NATO valstis.
“Viņi zvana uz Kijivu, viņi zvana visiem [Eiropā],” laikrakstam sacīja amatpersona, kurai arī zvanījis ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis.
ASV amatpersonas arī zvanījušas Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska militārajam padomniekam, bijušajam 93. atsevišķās mehanizētās brigādes komandierim Pavlo Paļisam, sacīja laikraksta avots.
Baltajā namā atteicās apstiprināt vai komentēt šo informāciju.
Ukraina būtu gatava ugunspārtraukšanai
ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums par potenciāli panākto enerģētisko pamieru starp Krieviju un Ukrainu nozīmē to, ka abas puses pārtrauks uzbrukumus tikai naftas pārstrādes uzņēmumiem. Kā platformā “Axios” paskaidrojis kāds avots Baltajā namā, tieši tas arī tiekot prasīts no Ukrainas.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka Ukrainā ir tikai viena naftas pārstrādes rūpnīca, kas pašlaik nedarbojas ar pilnu jaudu. Ja sākumā tiks ievērotas šīs vienošanās prasības, pamieru varēs paplašināt arī uz elektrostacijām un elektrolīnijām.
“Ja Tramps ir par to vienojies ar Putinu, lūdzu paziņojiet mums, kad sāksies uguns pārtraukšanas režīms… Mēs esam tam gatavi,” izteicās Zelenskis.
Viņš arī esot pārrunājis ar Kanādas premjeru Marku Kārniju un Somijas prezidentu Aleksandru Stubu Trampa izziņoto enerģētikas pamieru. “Ukraina atbalsta uguns pārtraukšanu, un ir svarīgi, lai Krievija to atbalstītu,” uzsvēra Zelenskis. Viņš arī norādīja, ka Ukraina sagaida no ASV detaļas par šo pamieru. No Ukrainas puses vienmēr ir bijis pilnīgs atbalsts deeskalācijas soļiem, dzīvību pasargāšanai un lēmumiem, kas nodrošinātu kara pārtraukšanu un noturīgu mieru, pauda Zelenskis.
Pašlaik nav skaidrs, vai uguns pārtraukšanu energoapgādes infrastuktūrai atbalsta arī Krievija. Tās uzbrukumi Ukrainai pašlaik ir ļoti intensīvi. Tikai pagājušajā nedēļā vien Krievija palaida uz Ukrainu ap pusotru tūkstoti aviobumbu, 75 raķetes un vairāk nekā 1600 kaujas dronu. Krievija arī svētdien turpināja uzbrukumus Kijivas enerģētikas infrastukrūrai. Kā ziņo Kijivas mērs Vitālijs Kličko, postījumi ir nodarīti augstsprieguma līnijai. Vairākos Kijivas rajonos ir avārijas elektrības atslēgumi, tāpat uz laiku apturēts elektriskais transports.
1:56
Ukraina gatavojas ziemai un Krievijas uzbrukumiem
Pagaidām nekas neliecina, ka Krievija būtu pārtraukusi uzbrukumus. Plašās Ukrainas teritorijās skan gaisa trauksmes, un Krievija turpina ofensīvu frontē.
Enerģētikas infrastruktūras aizsardzība Ukrainai joprojām ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem, gatavojoties ziemai.
Ziņu aģentūra “Reuters” vēsta, ka Ukrainas valsts uzņēmums “Ukrnafta” pastiprina degvielas uzpildes staciju aizsardzību pret Krievijas uzbrukumiem, tostarp ierīkojot smilšu barjeras un rezerves elektroenerģijas ģeneratorus. Saskaņā ar Ukrainas enerģētikas ministra Denisa Šmihaļa sniegto informāciju Krievija iepriekšējos sešos mēnešos bija iznīcinājusi vairāk nekā 300 degvielas uzpildes staciju.
Līdzīgs priekšlikums izskanēja jau septembrī
Šī nav pirmā reize, kad Tramps paziņo par iespējamu enerģētikas pamieru. Līdzīgs priekšlikums izskanēja jau septembrī, taču toreiz ne Krievija, ne Ukraina neapstiprināja, ka būtu panākta konkrēta vienošanās. Arī pēc šiem paziņojumiem abu pušu uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai turpinājās.
Septembrī Zelenskis “Axios” atklāja, ka ASV piedāvājusi vairākus soļus kara deeskalācijai: enerģētikas pamieru, Melnās jūras graudu koridora darbības atjaunošanu un trīspusēju ASV, Ukrainas un Krievijas tikšanos.
Toreiz nebija skaidrs, vai Krievijas vadītājs Vladimirs Putins priekšlikumam piekritīs. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs enerģētikas pamiera ideju raksturoja kā labu, taču nekavējoši izvirzīja citus Krievijas nosacījumus, tostarp sankciju atcelšanu.
Centieni pirms vēlēšanām
Enerģētikas pamiera jautājums aktualizēts laikā, kad Trampa administrācija cenšas risināt degvielas cenu pieaugumu pašmājās, kas veicina sabiedrības neapmierinātību pret varu un ietekmē gan Trampa, gan viņa pārstāvēto republikāņu reitingu īsi pirms 3. novembrī gaidāmajām Kongresa vēlēšanām.
Tramps ir paziņojis arī par vienošanos ar Putinu par dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem, kas ir izraisījis asu reakciju vētru.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
