ĪSUMĀ:
Neizdodas nodrošināt brīvu pārvietošanos pa Hormuzu
Gvardes pārstāvji informēja, ka 313 metrus garais supertankkuģis, kurš var pārvadāt 2,5 miljonus barelu jēlnaftas, bija atslēdzis visas navigācijas sistēmas un plānoja šķērsot šaurumu pa neatļautu maršrutu. Pēc sadursmes ar jūras mīnu to pārņēmušas spēcīgas liesmas, un tas esot jau trešais tankkuģis, kas līdzīgā veidā bojāts Hormuza šaurumā.
Organizācija uzsver, ka visi kuģi, kas šaurumā atslēgs navigācijas un pozicionēšanas sistēmas, tiks uzskatīti par naidīgiem mērķiem un pret tiem tiks vērsta stingra un izlēmīga rīcība.
Savukārt eksperti norāda, ka šī informācija ir pretrunā ar ASV amatpersonu teikto, ka izdevies nodrošināt kuģu kustību pa šo naftas tranzītam svarīgo maršrutu. ASV armija arī turpina Irānas ostu blokādi un vēršas pret kuģiem, kas to pārkāpj. Centrālā pavēlniecība sestdien informēja, ka iznīcinātājs Omānas līcī ar augstas precizitātes munīciju trāpījis komerciālajam kravas kuģim un padarījis to nespējīgu turpināt ceļu.
Situāciju saasina Jemenas hutiešu triecieni
Situāciju vēl sarežģītāku padara Irānas sabiedrotie Jemenas hutieši, kas svētdienas vakarā atkārtotā triecienā pa Saūda Arābijas galvaspilsētas Rijādas starptautisko lidostu nogalinājuši vismaz vienu cilvēku un 11 cilvēkus ievainojuši.
Šis uzbrukums seko tikai dienu pēc līdzīga trieciena, kurā tika nogalināti 12 un ievainoti vairāk nekā 300 cilvēki.
Saūda Arābija ilgstoši ir atbalstījusi pret hutiešiem karojošo Jemenas valdību un vadījusi starptautisko koalīciju, tāpēc hutieši arī paziņojuši, ka lidostas uzskata par leģitīmiem mērķiem. Vienlaikus hutiešus atbalstošās Irānas ārlietu ministrs ir piedāvājis Saūda Arābijai būt par starpnieku sarunās ar Jemenu, lai meklētu saspīlējumam politisku risinājumu.
Pasaules Banka spriež par ārkārtas palīdzību
Pasaules Banka ar aptuveni 30 līdz 40 valstīm diskutē par ārkārtas krīzes palīdzības finansējuma piešķiršanu ar mērķi pārvarēt Tuvo Austrumu kara radīto enerģētikas krīzi.
Pasaules Bankas prezidents Adžajs Banga uzsvēris, ka globālā ekonomika ir izrādījusies gana noturīga, jo to ir nodrošinājušas gan lielās investīcijas mākslīgā intelekta tehnoloģijās, gan veiksmīgā naftas piegāžu ceļu dažādošana.
Pasaules Banka ir aprēķinājusi, ka attīstības valstis šajā gadā nav spējušas samaksāt ārējiem kreditoriem aptuveni 400 miljardus dolāru, turklāt trešā daļa no šīs summas ir procentu maksājumi.
Ja krīze pasliktināsies, Pasaules Banka krīzē nonākušajām valstīm varētu atvēlēt līdz 100 miljardiem dolāru, un tas ir vairāk nekā pandēmijas laika atbalsta finansējums.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
