Latvijas pilsonību ir iespējams iegūt arī naturalizācijas kārtībā. Tam nepieciešams vismaz piecus gadus pastāvīgi dzīvot Latvijā, latviešu valodas un citu zināšanu pārbaudes, bet pēc dokumentu iesniegšanas procedūra var aizņemt vairākus mēnešus. Savukārt par īpašiem nopelniem valsts labā pilsonību var piešķirt Saeima. Deputāti izvērtē gan cilvēka līdzšinējos sasniegumus, gan iespējamo ieguldījumu nākotnē un saikni ar Latviju.
Šādus lēmumus Saeima pieņem reti. Pašreizējās 14. Saeimas laikā īpašā kārtībā pilsonība piešķirta 11 cilvēkiem. Savukārt naturalizācijas kārtībā pagājušajā gadā Latvijas pilsonību ieguva 724 cilvēki.
“Parasti skatās uz nopelniem, kāpēc cilvēkam to piešķir. Otrs faktors, kas varētu ietekmēt, ir tas, ka cilvēks arī naturalizējoties nevarēs iegūt Latvijas pilsonību, jo nav atļauta dubultā pilsonība. Un tie ir divi galvenie faktori. Bet likums kritērijus nav noteicis ļoti izsmeļoši. Galvenais, lai Saeima piekrīt,” norāda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Pēc Kūtra teiktā, komisija ik gadu saņem aptuveni 15 līdz 20 ierosinājumu pilsonības piešķiršnai, bet atbalstu gūst tikai daļa.
Zinātnieces vīram Kananam Višvanatam Saeima pilsonību piešķīra jau pirms trim gadiem. Abi Latvijā darbojas farmācijas pētniecībā un uzņēmējdarbībā. Kā norāda Latvijas Zinātņu akadēmijā, ģimene ieguldījusi līdzekļus mākslīgā intelekta laboratorijas izveidē, kā arī attīsta zāļu izstrādes centru, kurā plānota arī injicējamo medikamentu ražošana.
“Mums ir jāimportē augstākās raudzes talanti, bet vislabāk jau gatavi zinātnieki, nevis piecus gadus skolot universitātē un vēl četrus, piecus gadus [gaidīt], kamēr izstrādā disertāciju,
Mums ir jāsasauc uz Latviju, kā vien varam, Latvijai lojāli un zinošis cilvēki, kas varētu šeit attīstīt rūpniecību,”
teica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.
Pilsonība nav obligāts priekšnoteikums, lai ārvalstnieks Latvijā dzīvotu, strādātu vai nodarbotos ar zinātni, taču tā var ievērojami atvieglot profesionālo darbību. Piemēram, Latvijas pase dod plašākas iespējas ceļot un piedalīties konferencēs ārvalstīs bez nepieciešamības katru reizi kārtot vīzu. Zinātņu akadēmijas prezidents uzskata, ka tas ir arī veids, kā talantīgus cilvēkus ilgtermiņā piesaistīt Latvijai.
“Mūsu valsts līdz šim ir bijusi diezgan kūtra, lai piesaistītu nepieciešamos talantus un darbaspēku tieši zinātnes, pētniecības un augstākās izglītības jomā. Ja mēs gribam, lai viņi paliek Latvijā, nevis tikai pamācās un aizbrauc meklēt labākas iespējas, tad mums tomēr ir viņi jāpiesaista, arī dodot pilsonību,” uzskata Kalviņš.
Zinātņu akadēmijā cer, ka pilsonības piešķiršana palīdzēs zinātnieci un viņas ģimeni ilgtermiņā piesaistīt Latvijai. Ar pašu zinātnieci Latvijas Televīzijai sazināties neizdevās.
Latvijas pilsonību īpašā kārtībā šonedēļ ieguva divi cilvēki – zinātniece Divja Kanana Višvanata un Ukrainas kanoe airētājs Danilo Mičuda.
